Niķelis: ķīmiskais elements ar atomskaitli 28

Tas ir sudrabbalts mirdzošs metāls ar nelielu zeltainu nokrāsu. Niķelis pieder pie pārejas metāliem, tas ir ciets un elastīgi. Dabā niķelis galvenokārt ir sastopams kā piemaisījums dzelzsrūdām. Niķelis ir korozijas izturīgs metāls, kuru lieto pārklājumiem (lai aizsargātu pret koroziju) un dzelzs sakausējumos (nerūsošais tērauds). Niķeļa savienojumi parasti ir gaiši zaļi. Savienojumos niķelim parasti oksidēšanas pakāpe ir +2.

Niķelis
28 2 16 8 2 Ni 58,6934 g/mol [Ar]3d84s2
Niķeļa paraugs un monētas no niķeļa un vara sakausējuma
Oksidēšanas pakāpes	+4, +3, +2, 0, −1
Elektronegativitāte	1,91
Blīvums	8908 kg/m3
Kušanas temperatūra	1728 K (1455 °C)
Viršanas temperatūra	3186 K (2913 °C)
Īpatnējā pretestība	(20 °C) 6,93×10-8 Ω·m
Skaņas ātrums	4900 m/s
Van der Vālsa rādiuss	0,163 nm

Niķelis ir atrodams daudzos meteorītos. Dzelzs meteorītos niķeļa koncentrācija sasniedz no 5 līdz 20%.

Ir zināmi pieci stabili niķeļa izotopi, kā arī deviņi nestabili izotopi. Niķelis-58 veido 68,077% no visa kopējā dabā sastopamā niķeļa daudzuma. Atlikušo izotopu sadalījums ir šāds: niķelis-60 (26,223%), niķelis-61 (1,140%), niķelis-62 (3,634%) un niķelis-64 (0,926%).

Niķelis galvenokārt tiek izmantots dažādu sakausējumu izgatavošanā. Niķeļa sakausējumiem ir raksturīga izturība, elastīgums, kā arī pretestība pret koroziju un karstumu. Aptuveni 65% no kopējā niķeļa daudzuma Rietumu pasaulē tiek patērēta nerūsošā tērauda izgatavošanā, kura pamatelements ir dzelzs ar aptuveni 18% hroma un 8% niķeļa piekausējuma. Ap 12% tiek patērēti karstumizturīgiem sakausējumiem. Atlikušie 23% no niķeļa tiek izmantoti tērauda sakausējumos, uzlādējamās baterijās, katalizatoros un citās ķīmiskās vielās, kā arī monētu kalšanā, metālliešanas produktos un apšuvumos.

Aptuveni 30% no visas pasaules niķeļa tiek iegūts Ontārio provincē, Kanādā, galvenokārt no pentlandīta ((Fe,Ni)₉S₈). Lielā daudzuma niķelis tiek iegūts arī Jaunkaledonijā, Austrālijā, Kubā, Indonēzijā un citur.

Niķeli kā ķīmisko elementu 1751. gadā Stokholmā, pētot nikelīna (NiAs) rūdu, atklāja zviedru mineralogs un ķīmiķis Aksels Fredriks Kronštedts. Vārda izcelsme ir meklējama vācu valodas vārdā kupfernickel, kas nozīmē "velna varš" vai "Svētā Nikolaja (Nick) varš".

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Niķelis.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Ķīmisko elementu periodiskā tabula

H

He

Li

Be

B

C

N

O

F

Ne

Na

Mg

Al

Si

P

S

Cl

Ar

K

Ca

Sc

Ti

V

Cr

Mn

Fe

Co

Ni

Cu

Zn

Ga

Ge

As

Se

Br

Kr

Rb

Sr

Y

Zr

Nb

Mo

Tc

Ru

Rh

Pd

Ag

Cd

In

Sn

Sb

Te

I

Xe

Cs

Ba

La

Ce

Pr

Nd

Pm

Sm

Eu

Gd

Tb

Dy

Ho

Er

Tm

Yb

Lu

Hf

Ta

W

Re

Os

Ir

Pt

Au

Hg

Tl

Pb

Bi

Po

At

Rn

Fr

Ra

Ac

Th

Pa

U

Np

Pu

Am

Cm

Bk

Cf

Es

Fm

Md

No

Lr

Rf

Db

Sg

Bh

Hs

Mt

Ds

Rg

Cn

Nh

Fl

Mc

Lv

Ts

Og

Sārmu metāli

Sārmzemju metāli

Lantanīdi

Aktinīdi

Pārejas metāli

Citi metāli

Pusmetāli

Citi nemetāli

Halogēni

Cēlgāzes