Prazeodīms: ķīmiskais elements, kura atomskaitlis ir 59

Tas ir trešais elements lantanīdu grupā, un tradicionāli tiek uzskatīts par vienu no retzemju metāliem. Prazeodīms ir mīksts, sudrabbalts, kaļams un elastīgs metāls ar nozīmīgām magnētiskām, elektriskām, ķīmiskām un optiskām īpašībām.

Prazeodīms
59 2 8 21 18 8 2 Pr 140,90765 g/mol [Xe]4f36s2
Prazeodīma paraugi argona aizsargatmosfērā
Oksidēšanas pakāpes	+4, +3, +2
Elektronegativitāte	1,13
Blīvums	6773 kg/m3
Kušanas temperatūra	1208 K (935 °C)
Viršanas temperatūra	3403 K (3130 °C)
Īpatnējā pretestība	7,00×10-7 Ω·m

Dabā prazeodīms vienmēr atrodams kopā ar citiem retzemju metāliem. Tas ir ceturtais visbiežāk sastopamais retzemju metāls. Zemes garozā ir aptuveni 9,1 daļiņa no miljons daļiņām. Prazeodīmu lieto dažiem magnija sakausējumiem un prazeodīma savienojumus lieto par keramikas krāsām. Savienojumos prazeodīmam var būt oksidēšanas pakāpes +2, +3 un +4.

Dabā ir sastopams tikai viens stabils prazeodīma izotops, tas ir, prazeodīms-141. Laboratorijas apstākļos mākslīgi ir iegūti prazeodīma izotopi, kuru masas skaitlis ir no 121 līdz 159. Stabilākais no tiem ir prazeodīms-143, kura pussabrukšanas periods ir 13,57 dienas.

Prazeodīma jonus pielieto kodolu magnētiskās rezonanses (KMR) metodē kā nobīdes reaģentu. Prazeodīms ir būtisks metāls piroforā sakausējuma veidošanā, ko izmanto šķiltavās. Prazeodīma oksīds piešķir stiklam iedzeltenu krāsu; šāds stikls aiztur infrasarkano starojumu, tāpēc stikls tiek izmantots metinātāju aizsargbriļļu gatavošanā. Prazeodīms padara stiklu arī dzidrāku. Prazeodīma sāļus izmanto emaljas un stikla krāsošanā. Lidmašīnu dzinējos tiek izmantoti augstas stiprības materiāli, kuru veido prazeodīma un magnija sakausējumi.

Prazeodīmu galvenokārt iegūst no divu veidu minerāliem — monazīta un bastnazīta. Gadā vidēji iegūst 2500 tonnas prazeodīma. Visvairāk tas tiek iegūts Ķīnā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Brazīlijā, Indijā, Šrilankā un Austrālijā.

1841. gadā zviedru ķīmiķis Karls Gustafs Mosanders (Carl Gustaf Mosander) no retzemju metāliem ieguva vielu, ko nosauca par didīmu. 1885. gadā austriešu ķīmiķis Karls Auers fon Velzbahs (Carl Auer von Welsbach) šo vielu sadalīja un ieguva divus ķīmiskos elementus — prazeodīmu un neodīmu. Vārds ‘prazeodīms’ ir cēlies no grieķu vārdiem πράσινος (prásinos — ‘zaļš’) un δίδυμος (didymos — ‘dvīnis’).

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: prazeodīms.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Ķīmisko elementu periodiskā tabula

H

He

Li

Be

B

C

N

O

F

Ne

Na

Mg

Al

Si

P

S

Cl

Ar

K

Ca

Sc

Ti

V

Cr

Mn

Fe

Co

Ni

Cu

Zn

Ga

Ge

As

Se

Br

Kr

Rb

Sr

Y

Zr

Nb

Mo

Tc

Ru

Rh

Pd

Ag

Cd

In

Sn

Sb

Te

I

Xe

Cs

Ba

La

Ce

Pr

Nd

Pm

Sm

Eu

Gd

Tb

Dy

Ho

Er

Tm

Yb

Lu

Hf

Ta

W

Re

Os

Ir

Pt

Au

Hg

Tl

Pb

Bi

Po

At

Rn

Fr

Ra

Ac

Th

Pa

U

Np

Pu

Am

Cm

Bk

Cf

Es

Fm

Md

No

Lr

Rf

Db

Sg

Bh

Hs

Mt

Ds

Rg

Cn

Nh

Fl

Mc

Lv

Ts

Og

Sārmu metāli

Sārmzemju metāli

Lantanīdi

Aktinīdi

Pārejas metāli

Citi metāli

Pusmetāli

Citi nemetāli

Halogēni

Cēlgāzes