Meitnerijs: ķīmiskais elements
Meitnerijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Mt un atomskaitli 109.
Tas ir ļoti radioaktīvs ķīmiskais elements. Dabā meitnerijs nav sastopams. Ķīmisko elementu periodiskajā tabulā meitnerijs atrodas pie pārejas metāliem, 9. grupā zem irīdija. Pagaidām meitneriju nevar iegūt tādā daudzumā, lai varētu izpētīt tā fizikālās īpašības, lai gan tiek paredzēts ka tas būs sudrabains metāls, kas reaģēs ar gaisu, ūdeni un skābēm. Ja tā īpašības būs līdzīgas kā citiem 9. grupas ķīmiskajiem elementiem, tad meitnerija oksidēšanas pakāpe būs +3 un +4, kā arī +6 ķīmiskajā savienojumā ar fluoru (MtF6).
| Meitnerijs | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
| Oksidēšanas pakāpes | 9, 8, 6, 4, 3, 1 (prognozētas) | ||||||
| Blīvums | 37 400 (prognozēts) kg/m3 | ||||||
Izotopi
Meitnerijs ir mākslīgi iegūts ķīmiskais elements. Dabā tas nav sastopams. Ir zināmi vairāki meitnerija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 265 līdz 279. Visstabilākais no tiem ir 278Mt, kura pussabrukšanas periods ir 7,6 sekundes.
Vēsture
Meitneriju pirmo reizi iegūva 1982. gadā Darmštates Smago jonu pētījumu institūtā Pētera Armbrustera un Gotfrīda Mincenberga vadītā zinātnieku grupa. Viņi bismuta-209 izotopa mērķi bombardēja ar dzelzs-58 daļiņām. Aptuveni pēc nedēļas ilga eksperimenta viens meitnerija atoms tika detektēts. Tas radās pēc šādas kodolreakcijas:
- 209
83Bi + 58
26Fe → 266
109Mt + 1
0n
Šī reģistrētā daļiņa sabruka aptuveni pēc 5 milisekundēm, sākumā alfa sabrukšanā par boriju, bet pēc tam par dubniju, visbeidzot bēta sabrukšanā par rezerfodiju. Citi meitnerija izotopi vēlāk tika reģistrēti vēl smagāku atomu sabrukšanas gadījumos.
Līdz 1997. gadam šis elements bija zināms ar nosaukumu unnilennium, bet tad Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība (IUPAC) oficiāli to nodēvēja par "meitneriju" par godu austriešu fiziķei Līzei Meitnerei.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Meitnerijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Meitnerijs, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.