Latvijas Valsts Prezidents: Latvijas valsts augstākā amatpersona
Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā.
Līdz 1997. gadam prezidenta amata pildīšanas termiņš ilga trīs gadus, taču kopš 1997. gada tie ir četri gadi. Prezidents drīkst pildīt savus amata pienākumus ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas. Valsts prezidenta prombūtnes laikā prezidenta pienākumus pilda Saeimas priekšsēdētājs. Valsts prezidenta rezidence ir Rīgas pils.
| Latvijas Valsts prezidents | |
|---|---|
 Prezidenta standarts | |
| Tituls | Prezidenta kungs (Latvijā) Viņa Ekselence (ārvalstīs) |
| Rezidence | Rīgas pils |
| Termiņa ilgums | Četri gadi |
| Pirmais | Jānis Čakste |
| Izveidots | 1922. gada 14. novembris |
Valsts prezidentam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības, proti, viņš var iesniegt Saeimai izskatīšanai likumu projektus. Prezidentam ir tiesības sasaukt un vadīt ārkārtas valdības sēdes, kā arī pieprasīt Saeimas sēdes sasaukšanu. Viņš ir Latvijas Bruņoto spēku augstākais vadonis un kara gadījumā var iecelt to virspavēlnieku.
Vēsture
Par pirmo Latvijas Valsts prezidentu kļuva pazīstams sabiedriskais un politiskais darbinieks, Latvijas Tautas padomes (1918—1920) un Latvijas Satversmes sapulces (1920—1922) priekšsēdis Jānis Čakste. Viņu valsts prezidenta amatā ievēlēja divreiz: 1922. un 1925. gadā. No 1927. līdz 1930. gadam Valsts prezidents bija jurists Gustavs Zemgals. No 1930. līdz 1936. gadam Valsts prezidents bija jurists Alberts Kviesis. Par ceturto Latvijas Republikas Valsts prezidentu kļuva agronoms Kārlis Ulmanis, kurš vienīgais no valsts vadītājiem netika ievēlēts: būdams diktators, Ulmanis 1936. gadā pats iecēla sevi šajā amatā, tāpēc viņa leģitimitāte ir apšaubāma. Viņš bija prezidents līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā, kad par Latvijas Valsts prezidenta amata izpildītāju kļuva Augusts Kirhenšteins. Valsts prezidenta vietas izpildītāji trimdā bija pēdējās demokrātiski vēlētās Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš (1944—1945), kurš 1944. gadā parakstīja deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu, bet pēc viņa nāves — Saeimas priekšsēža otrais biedrs Jāzeps Rancāns (1947—1969).
1993. gadā, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja saimniecisko darbinieku Gunti Ulmani, kurš valsts vadītāja amatā bija divus termiņus — līdz 1999. gadam. No 1999. līdz 2007. gadam Latvijas Valsts prezidente bija valodniece un psiholoģe Vaira Vīķe-Freiberga. 2007. gadā par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja ārstu Valdi Zatleru, 2011. gadā baņķieri Andri Bērziņu. 2015. gadā biologu Raimondu Vējoni, 2019. gadā juristu un politologu Egilu Levitu, bet 2023. gadā sabiedrisko darbinieku Edgaru Rinkēviču.
Institūcija Latvijas Republikā
Latvijas Republika ir parlamentāra valsts. Prezidenta galvenie uzdevumi ir pārstāvēt Latvijas Republiku starptautiski un nodrošināt politisko stabilitāti valstī.
Valsts prezidentu vēlē Saeima, kura var atcelt viņu no amata, ja šādu lēmumu atbalsta divas trešdaļas deputātu.
Kļūt par Valsts prezidentu var Latvijas Republikas pilsonis, kas ir sasniedzis 40 gadu vecumu. Prezidenta pilnvaru termiņš kopš 1998. gada ir 4 gadi. Viena persona nevar būt šajā amatā vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Latvijas Valsts prezidentam ir savs karogs jeb standarts. Tas ir balts ar krustu valsts karoga krāsās un lielo valsts ģerboni krusta centrā. Standartu paceļ virs vai pie prezidenta rezidences vai piestiprina pie transporta līdzekļa, ar kuru viņš pārvietojas.
Stājoties amatā, prezidents dod svinīgu solījumu:
| “ | Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas. | ” |
—Latvijas Republikas Satversme, 40. pants | ||
Pienākumi
Prezidents pārstāv Latvijas valsti starptautiski: pārstāv to dažādās starpvalstu konferencēs un sanāksmēs, pieņem akreditācijas rakstus no ārvalstu vēstniekiem.
Prezidents izvēlas personu, kurai uzdod veidot jaunu valdību. Pirms tam viņš atrod kandidātu, kas būtu pieņemams Saeimas vairākumam.
Valsts prezidents paraksta un izsludina Saeimas pieņemtos likumus. Viņš ieceļ Latvijas diplomātiskos pārstāvjus, svinīgā ceremonijā pieņem zvērestu no Saeimas apstiprinātiem tiesnešiem un izsniedz viņiem amata zīmi. Prezidentam ir tiesības apžēlot notiesātos likuma pārkāpējus, kuriem tiesas spriedums ir stājies likumīgā spēkā.
Valsts prezidents var aizkavēt likumu pieņemšanu, ja atzīst, ka tie nav pilnībā izstrādāti un pārdomāti. Viņam ir tiesības nosūtīt jau pieņemtu likumu atpakaļ uz Saeimu, lai deputāti izskata to vēlreiz.
Ja Saeima vēlreiz apstiprina norādīto likumu, Valsts prezidents var aizkavēt tā publicēšanu uz diviem mēnešiem. Šajā gadījumā apturētais likums tiek nodots tautas nobalsošanai, ja divu mēnešu laikā to pieprasa vismaz desmitā daļa vēlētāju. Saeima var novērst tautas nobalsošanu, tomēr tad likums ir jāapstiprina ar 3/4 balsu vairākumu, kas ir grūti īstenojams.
Beidzamais līdzeklis, kā Valsts prezidents var ietekmēt likumdevējus, ir Saeimas atlaišanas ierosināšana. Šādā gadījumā tiek rīkota tautas nobalsošana. Saeima tiek atlaista, ja par to izsakās vairāk nekā puse balsotāju. Ja balsotāju vairākums neatbalsta Saeimas atlaišanu, tiek atlaists pats Valsts prezidents.
Valsts prezidenta standarts
Valsts prezidenta standarts ir balts ar taisno krustu valsts karoga krāsu samēros. Krusta centrā valsts karoga krāsu pārtraukumā - valsts lielais ģerbonis. Ģerboņa augstums ir 1/3 no standarta platuma, ģerboņa vairoga saules centrs ir standarta centrā. Valsts krāsu platums pret standarta platumu ir 1:5. Standarta garuma un platuma attiecība ir 3:2.
Valsts prezidenta standartu lieto:
- virs vai pie ēkas, kur pastāvīgi uzturas Valsts prezidents;
- Valsts prezidenta darba telpās;
- uz automašīnas vai cita transportlīdzekļa, ar kuru pārvietojas Valsts prezidents;
- citos Valsts prezidenta noteiktos gadījumos.
Latvijas Valsts prezidentu saraksts
- Politiskās partijas
- Citas frakcijas
| # | Portrets | Vārds, uzvārds (Dzimis—miris) | Pilnvaru termiņš | Vēlēšanas | Partija | |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Latvijas brīvības cīņu (1918—1920) laikā valsts vadītāju funkcijas pildīja Latvijas Pagaidu valdības vadītāji. No 1920. gada 1. maija valsts vadītāja funkcijas pildīja Latvijas Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste. | ||||||
| 1. |  | Jānis Čakste (1859—1927) | 1922. gada 14. novembris — 1927. gada 14. marts | 1922 1925 | Demokrātiskais Centrs | |
| 2. |  | Gustavs Zemgals (1871—1939) | 1927. gada 8. aprīlis — 1930. gada 9. aprīlis | 1927 | Demokrātiskais Centrs | |
| 3. |  | Alberts Kviesis (1881—1944) | 1930. gada 9. aprīlis — 1936. gada 11. aprīlis | 1930 1933 | Latviešu zemnieku savienība | |
| 4. |  | Kārlis Ulmanis (1877—1942) | 1936. gada 11. aprīlis — 1940. gada 21. jūlijs | — | bez partijas | |
| Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā tika izveidota Latvijas PSR (1940—1941; 1944—1990) un Latvijas ģenerālapgabals (1941—1944) okupējušo lielvaru sastāvā. Latvijas Centrālās padomes ievēlēti Latvijas Valsts prezidenta vietas izpildītāji trimdā bija Pauls Kalniņš (1944—1945), Jāzeps Rancāns (1947—1969). Periodā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas no 1990. gada 4. maija līdz 1993. gada 7. jūlijam valsts vadītāja funkcijas pildīja Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs. | ||||||
| 5. |  | Guntis Ulmanis (1939) | 1993. gada 7. jūlijs — 1999. gada 7. jūlijs | 1993 1996 | Latvijas Zemnieku savienība | |
| 6. | .jpg) | Vaira Vīķe-Freiberga (1937) | 1999. gada 8. jūlijs — 2007. gada 7. jūlijs | 1999 2003 | bez partijas | |
| 7. |  | Valdis Zatlers (1955) | 2007. gada 8. jūlijs — 2011. gada 7. jūlijs | 2007 | bez partijas | |
| 8. | .jpg) | Andris Bērziņš (1944) | 2011. gada 8. jūlijs — 2015. gada 7. jūlijs | 2011 | Zaļo un Zemnieku savienība (Nepārstāv nevienu no ZZS veidojošām partijām) | |
| 9. |  | Raimonds Vējonis (1966) | 2015. gada 8. jūlijs — 2019. gada 7. jūlijs | 2015 | Zaļo un Zemnieku savienība | |
| 10. | _(cropped).jpg) | Egils Levits (1955) | 2019. gada 8. jūlijs — 2023. gada 7. jūlijs | 2019 | bez partijas | |
| 11. | .jpg) | Edgars Rinkēvičs (1973) | 2023. gada 8. jūlijs — pašlaik | 2023 | bez partijas (Vēlēšanu brīdī bija apvienības "Jaunā Vienotība" biedrs, bet izstājās no tās pirms pilnvaru termiņa) | |
Hronoloģisks attēlojums
1919—1940
1990—pašlaik
Skatīt arī
Piezīmes
Atsauces
Ārējās saites
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Category:Presidents of Latvia |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Latvijas Valsts prezidents, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.