Bismuts: ķīmiskais elements
Bismuts ir ķīmiskais elements ar simbolu Bi un atomskaitli 83.
Bismuts dabā brīvā veidā sastopams ļoti reti, to iegūst no sulfīdu un oksīdu rūdām. Bismuts ir smags metāls, un tas ir mazāk toksisks kā svins. Bismutu lieto sakausējumiem, tai skaitā viegli kūstošiem sakausējumiem. Bismuta savienojumus lieto stikla glazūrām, jo bismuta oksīds labi saistās ar stiklu. Savienojumos bismutam var būt oksidēšanas pakāpes +3 un +5.
| Bismuts | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
  Mākslīgi iegūts bismuta kristāls un dabiskā bismuta paraugs | |||||||
| Oksidēšanas pakāpes | +5, +3 | ||||||
| Elektronegativitāte | 2,02 | ||||||
| Blīvums | 9780 kg/m3 | ||||||
| Kušanas temperatūra | 544,7 K (271,5 °C) | ||||||
| Viršanas temperatūra | 1837 K (1564 °C) | ||||||
Vēsture
Nosaukums bismuts ir radies aptuveni 1660. gados. Šī vārda izcelsme ir neskaidra. Tiek pieļauts, ka nosaukums ir radies no vācu vārdiem Weisse Masse, kas nozīmē ‘baltā masa’. Tas bija viens no pirmajiem 10 metāliem, kas cilvēcei bija zināmi. Līdz tam bismuts nereti tika saukts par svinu vai alvu. Alķīmiķi uzskatīja, ka no šī metāla var izgatavot sudrabu. 1753. gadā franču ķīmiķis Klods Fransuā Žeofruā (Claude François Geoffroy) pierādīja, ka bismuts ir atsevišķs ķīmiskais elements, un ka tas nav ne svins, ne alva.
Atrašanās dabā
Zemes garozā bismuta koncentrācija aptuveni 50 daļiņas no miljarda. Parasti bismuts ir atrodams tādu minerālu sastāvā, kā bismutīns (Bi2S3) un bismīts (Bi2O3). Tīrā veidā bismuts ir atrodams Austrālijā, Bolīvijā un Ķīnā. Rūpnieciski to visvairāk iegūst Ķīnā, Peru, Meksikā, Japānā un Kanādā.
Izotopi
Dabiskais bismuts sastāv no viena izotopa — bismuta-209, kas tika uzskatīts par vissmagāko no dabā esošajiem stabilajiem izotopiem. 2003. gadā tika atklāts, ka šis izotops ir alfa radioaktīvs. Tomēr dabiskā bismuta radioaktivitāte ir ārkārtīgi vāja (daudz vājāka par dabisko radioaktivitātes fonu), jo tā pussabrukšanas periods ir 1,9×1019 gadu, kas ir miljards reižu vairāk par Visuma vecumu.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bismuts.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Bismuts, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.