Rādijs: ķīmiskais elements

Rādiju 1898. gadā Parīzē atklāja dzīvesbiedri fiziķi Pjērs Kirī un Marija Kirī. Rādiju dažreiz pieskaita pie sārmzemju metāliem.

Rādijs
88 2 8 18 32 18 8 2 Ra [226] g/mol [Rn]7s2
Ar nelielu rādija daudzumu pārklāta vara folija un svirslēdzis ar rādiju saturošu krāsu uz sviras gala
Oksidēšanas pakāpes	+2
Elektronegativitāte	0,9
Blīvums	5000 kg/m3
Kušanas temperatūra	973 K (700 °C)
Viršanas temperatūra	2010 K (1737 °C)

Lielās radioaktivitātes dēļ rādijs dabā tikpat kā nav sastopams. Rādijs ir urāna radioaktīvās sabrukšanas produkts, tāpēc ļoti niecīgos daudzumos atrodams urāna rūdās. Visi rādija izotopi ir radioaktīvi. Rādiju RaCl₂ veidā iegūst no urāna rūdām vai elektrolīzes procesā.

Stabilākā rādija izotopa ²²⁶Ra pussabrukšanas periods ir 1602 gadi. Rādija emitētā starojuma dēļ tā temperatūra vienmēr ir par 1,5 grādiem augstāka nekā apkārtnē valdošā. Rādija savienojumi ir sastopami reti un gandrīz tikai urāna rūdās. Rādijs ir miljons reizes radioaktīvāks par tādas pašas masas urānu.

Rādijs ir balts, spīdīgs un mīksts metāls. Tas ir smagākais no sārmzemju metāliem. Tas izstaro dažāda veida (alfa, bēta un gamma) radioaktīvos starojumus.

Radioaktivitātes dēļ galvenais rādija pielietojums ir radioaktīvā starojuma avotos. Rādijs bija pirmais ķīmiskais elements, kā radioaktīvās īpašības sāka izmantot medicīnā ļaundabīgo audzēju apstarošanai. Mūsdienās rādija lietošana ir ierobežota, jo to sekmīgi aizvieto mākslīgie radioaktīvie izotopi, piemēram, ⁶⁰Co, ¹³⁷Cs, kuri ir ievērojami lētāki par rādiju.

Rādiju senāk izmantoja luminiscējošajās pašspīdošajās krāsās — pulksteņos vai mērinstrumentu skalās, līdz pārāk daudz šo rūpnīcu strādnieki gāja bojā no apstarošanas. Daži vecie pulksteņi vēl joprojām ir radioaktīvi, un tādi būs vēl tūkstošiem gadu.

19. un 20. gadsimtu mijā rādijs bija populāra piedeva zobu pastās un roku krēmos, jo tam piedēvēja dziedinošas spējas. Rādija hlorīdu pievienoja ēdieniem garšas uzlabošanai un kā konservantu, bet drīz vien šādus produktus aizliedza.

Rādijs kopā ar beriliju kalpo kā neitronu avots fizikas eksperimentiem.

Rādijs ir radioaktīvs metāls, kuru dažreiz pieskaita pie sārmzemju metāliem. Tas savienojumos var būt tikai divvērtīgs. Tas ir stiprs reducētājs. Rādija savienojumi liesmu krāso tumši sarkanā krāsā.

Elementa ķīmiskās īpašības ir līdzīgas bārijam. Tas agresīvi reaģē ar gaisu — rodoties rādija nitrīdam (Ra₃N₂), rādijs kļūst melns (virsējā kārta pārveidojas par rādija nitrīdu). Tas agresīvi reaģē arī ar ūdeni, rodoties rādija hidroksīdam, kā arī ar skābēm, hloru un sēru. Rādijs ir gaistošāks par bāriju.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rādijs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Ķīmisko elementu periodiskā tabula

H

He

Li

Be

B

C

N

O

F

Ne

Na

Mg

Al

Si

P

S

Cl

Ar

K

Ca

Sc

Ti

V

Cr

Mn

Fe

Co

Ni

Cu

Zn

Ga

Ge

As

Se

Br

Kr

Rb

Sr

Y

Zr

Nb

Mo

Tc

Ru

Rh

Pd

Ag

Cd

In

Sn

Sb

Te

I

Xe

Cs

Ba

La

Ce

Pr

Nd

Pm

Sm

Eu

Gd

Tb

Dy

Ho

Er

Tm

Yb

Lu

Hf

Ta

W

Re

Os

Ir

Pt

Au

Hg

Tl

Pb

Bi

Po

At

Rn

Fr

Ra

Ac

Th

Pa

U

Np

Pu

Am

Cm

Bk

Cf

Es

Fm

Md

No

Lr

Rf

Db

Sg

Bh

Hs

Mt

Ds

Rg

Cn

Nh

Fl

Mc

Lv

Ts

Og

Sārmu metāli

Sārmzemju metāli

Lantanīdi

Aktinīdi

Pārejas metāli

Citi metāli

Pusmetāli

Citi nemetāli

Halogēni

Cēlgāzes