Meklēšanas rezultāti
Izveido jaunu Vikipēdijas rakstu "Sārmzemju+metāli"!
Sārmzemju metāli ir periodiskās tabulas 2. grupas elementi. Brīvā veidā tie ir visai aktīvi un dabā nav sastopami. Saskaroties ar ūdeni un gaisa skābekli... |
definīcijas, vieglie metāli ir visi sārmu un sārmzemju metāli (izņemot rādiju), kā arī daži 3., 4. un 13. grupas elementi. Pats vieglākais metāls ir litijs, kura... |
Sārmu metāli ir periodiskās tabulas IA grupas ķīmiskie elementi. Sārmu metāli ir litijs, nātrijs, kālijs, rubīdijs, cēzijs un francijs. Šie metāli tā tiek... |
metāli ir ķīmiskie elementi, kuru atomskaitlis ir no 21 līdz 30, no 39 līdz 48, 57, no 72 līdz 80, 89 un no 104 līdz 112. Visi šie elementi ir metāli... |
metāli ir dzelzs, alumīnijs, varš, niķelis, cinks, zelts, sudrabs. Metālus tradicionāli iedala melnajos metālos un krāsainajos metālos. Melnie metāli... |
Rādijs (kategorija Sārmzemju metāli) dzīvesbiedri fiziķi Pjērs Kirī un Marija Kirī. Rādiju dažreiz pieskaita pie sārmzemju metāliem. Lielās radioaktivitātes dēļ rādijs dabā tikpat kā nav sastopams.... |
Berilijs (kategorija Sārmzemju metāli) iegūts. Berilijs ir pieskaitāms pie sārmzemju metāliem, tomēr tas ir visai stabils gaisā (tāpat kā magnijs), jo metāla virsmu pārklāj plāna oksīda kārtiņa... |
metāls, kas aktīvi reaģē ar gaisa skābekli un ūdeni. Brīvā veidā kalciju var iegūt, elektrolizējot hlorīda kausējumu. Tāpat kā visi sārmzemju metāli,... |
Magnijs (kategorija Sārmzemju metāli) ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12. Magnijs ir sārmzemju metāls, dabā nav sastopams brīvā veidā. Savienojumos magnijs ir divvērtīgs... |
metāliskas īpašības. Tipiskākie metāli ir s elementi — sārmu un sārmzemju metāli, kā arī d un f elementi — pārejas metāli, lantanīdi, aktinīdi. Vairāk pa... |
Stroncijs (kategorija Sārmzemju metāli) ir ķīmiskais elements ar simbolu Sr un atomskaitli 38. Stroncijs ir sārmzemju metāls. Stroncijs aktīvi reaģē ar gaisa skābekli un tāpēc brīvā veidā dabā... |
Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi. Dažkārt pie sārmiem pieskaita arī tallija(I) hidroksīdu TlOH... |
augstās temperatūrās. Aktīvu (sārmu un sārmzemju) metālu karbīdi var reaģēt ar ūdeni, veidojot ogļūdeņražus. Pārejas metālu karbīdi ir ļoti cietas vielas. Silīcija... |
šķīst ūdenī, šķīstoši ir tikai nātrija, kālija un amonija karbonāti. Sārmzemju metālu karbonāti ir sastopami dabā karbonātiežu sastāvā. Par karbonātiem dažreiz... |
apzīmēt vairākus jēdzienus: miligrams - (mg) 0,001 grams Magnijs - (Mg) sārmzemju metāls Madagaskaras ISO 3166-1 kods (MG) .mg — Madagaskaras augšējā līmeņa... |
maijā) bija angļu ķīmiķis un izgudrotājs. Pazīstams kā vairāku sārmu un sārmzemju metālu atklājējs, kā arī ar devumu joda un hlora elementārdabas atklāšanā... |
sastopami dabā minerālu veidā. Šķīstošos bāziskos hidroksīdus — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija un tallija(I) hidroksīdus sauc par sārmiem. Atkarībā... |
pārklāti katodi (torētie katodi). Vislabākā emisija ir ar sārmu un sārmzemju metālu oksīdiem pārklātiem katodiem (lieto arī tīru bārija oksīdu, bet pārsvarā... |
vielas) ir sagrupēti sārmu metālos, sārmzemju metālos, lantanoīdos, aktinīdos, pārejas metālos, pusmetālos, citos metālos, halogēnos, cēlgāzēs un citos... |
Ūdens cietība ir dabīgo ūdens īpašību kopums, kas saistīts ar sārmzemju metālu saturošu sāļu, visbiežāk kalcija un magnija sāļu, koncentrāciju ūdenī. Lai... |