Ūdens Cietība
Ūdens cietība ir dabīgo ūdens īpašību kopums, kas saistīts ar sārmzemju metālu saturošu sāļu, visbiežāk kalcija un magnija sāļu, koncentrāciju ūdenī.
Lai arī ciets ūdens nav kaitīgs cilvēka veselībai, tas var radīt nopietnus draudus dažādām ierīcēm, piemēram, veļasmašīnām, boileriem, trauku mazgājamajām mašīnām un caurulēm, izgulsnējoties tajā kā katlakmens.
Iedalījums
Iedala pēc cietības dabas.
- Karbonātu cietība (pārejošā) ir tad, kad ūdenī ir hidrogēnkarbonāti (visbiežāk Ca(HCO3)2 un Mg(HCO3)2). No tās var atbrīvoties, ūdeni karsējot, kā rezultātā rodas ķīmiski tīrs ūdens, oglekļa dioksīds un izgulsnējas karbonāti jeb katlakmens:
- 2HCO3− → CO32− + CO2 + H2O
- Nekarbonātu cietība (pastāvīgā) sastopama tad, kad ūdenī ir stipro skābju sāļi, piemēram, sulfāti vai hlorīdi.
Karbonātu un nekarbonātu cietību sauc par kopējo ūdens cietību, kuru var novērst, pievienojot sodu, nātrija vai kālija fosfātu, kā arī ar katjonītu (jonu apmaiņas sveķu) metodi.
- 1. HCO3− + Na2CO3 → NaHCO3 + CO32−
- Cl− + Na2CO3 → CO32− + NaCl
- 2. HCO3− + Na3PO4 → NaHCO3 + PO43−
- 3. HCO3− + K3PO4 → KHCO3 + PO43−
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Ūdens cietība, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.