Hasijs: ķīmiskais elements
Hasijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Hs un atomskaitli 108.
Periodiskajā tabulā hasijs iekļauts pie pārejas metāliem, 7. perioda un 8. grupas elements. Tā stabilākais izotops ir hasijs-270, kam pussabrukšanas periods ir apmēram 22 sekundes. Tiek sagaidīts, ka hasija ķīmiskās īpašības būs līdzīgas osmijam. Līdz šim ir sintezēti tikai nedaudz vairāk par 100 hasija atomiem. Hasijs ir viens no transaktinīdiem (supersmagajiem ķīmiskajiem elementiem).
| Hasijs | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
| Oksidēšanas pakāpes | +8 | ||||||
| Blīvums | 41 000 (prognozēts) kg/m3 | ||||||
Vēsture
108. elementa atklāšanas prioritāte pieder Darmštates Smago jonu pētījumu centra fiziķiem. 1984. gada 14. martā, bombardējot svina-208 mērķi ar dzelzs-58 joniem, Peters Armbrusters (Peter Armbruster), Gotfrīds Muncenbers (Gottfried Munzenber) un līdzstrādnieki ieguva trīs tā kodolus.
- 208
82Pb + 58
26Fe → 265
108Hs + 11
0n
Sākotnēji šo elementu nosauca par ekaosmiju un par unniloktiju. 1994. gadā elementu nosauca par otohāniju (par godu Oto Hānam), bet jau tajā pašā gadā elements pēc tradīcijas saukt tikai pēc uzvārda tika pārsaukts par hāniju. Tomēr 1997. gadā IUPAC apstiprināja oficiālo nosaukumu "hasijs" par godu Vācijas federālajai zemei Hesenei (latīņu: Hassia), kurā atrodas Darmštate.
Tajā pašā gadā ar tādu pašu metodi hasiju ieguva arī Padomju Savienības fiziķi Dubnā, Apvienotajā kodolpētījumu institūtā. Padomju Savienībā pirmie mēģinājumi izveidot hasiju bija 1978. gadā.
Izotopi
Hasijs ir mākslīgi iegūts ķīmiskais elements. Tas nav sastopams dabā. Ir iegūti hasija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 263 līdz 277. Pirmais sintezētais izotops 1984. gadā bija hasijs-265. Tā stabilākais izotops ir hasijs-270, kam pussabrukšanas periods ir apmēram 22 sekundes.
Izmantošana
Hasijs ir radioaktīvs ķīmiskais elements, kas nozīmē, ka tā kodols sadalās un tā rezultātā izdalās arī enerģija. Potenciāli to varētu izmantot kodolenerģijas iegūšanā, bet tā kā paša elementa iegūšana ir sarežģīts process, tad tas nav izdevīgi. Pašlaik hasiju galvenokārt izmanto tikai zinātniskos pētījumos. Hasijam ir ļoti specīga ietekme uz dzīviem organismiem, bojājot to šūnas.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hasijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Hasijs, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.