Rubīdijs: ķīmiskais elements

Rubīdijs ir mīksts, sudrabbalts sārmu metāls. Rubīdijs dabā nav sastopams brīvā veidā, jo ir ķīmiski ļoti aktīvs — var uzliesmot gaisā; intensīvi reaģē ar gaisa skābekli, ūdeni, oglekļa dioksīdu, tāpat, kā visi pārējie sārmu metāli. Rubīdijs ir sastopams dažos minerālos. Tāpat, kā visi sārmu metāli, rubīdijs var būt tikai vienvērtīgs.

Rubīdijs
37 1 8 18 8 2 Rb 85,4678 g/mol [Kr]5s1
Ampula ar rubīdiju
Oksidēšanas pakāpes	+1
Elektronegativitāte	0,82
Blīvums	1532 kg/m3
Kušanas temperatūra	312,46 K (39,31 °C)
Viršanas temperatūra	961 K (688 °C)

Īpašības

 

Rubīdijs ir ļoti mīksts, elastīgs, sudrabbalts metāls. Tam ir otra vismazākā elektronegativitāte no neradioaktīvajiem ķīmiskajiem elementiem. Tā ir 0,82. Arī kušanas temperatūra ir salīdzinoši zema. Normālos apstākļos tā ir 39,31 °C. Līdzīgi, kā citi sārmu metāli, rubīdijs aktīvi reaģē ar ūdeni, veido amalgamas ar dzīvsudrabu un sakausējumus ar zeltu, dzelzi, cēziju, nātriju un kāliju, bet ne ar litiju (neskatoties uz to, ka arī tas ir sārmu metāls). Rubīdija reakcijā ar ūdeni parasti ir pietiekami enerģijas, lai aizdegtos ūdeņraža gāze, kas no tās izdalās. Rubīdijs saskarsmē ar gaisu var spontāni aizdegties. Tā liesma ir dzeltenīgi violeta. Rubīdijam ir salīdzinoši zems jonizācijas potenciāls — 406 kJ/mol.

Izotopi

Rubīdijam ir tikai viens stabils izotops — rubīdijs-85, kas veido 72,17% no visa dabā sastopamā kopējā rubīdija daudzuma. Otrs izotops rubīdijs-87 (27,83%) ir nestabils. Tā pussabrukšanas periods ir 4,81×10¹⁰ gadi.

Sastopamība

Rubīdijs ir 23. visbiežāk sastopamais ķīmiskais elements Zemes garozā. Visizplatītākie minerāli, kuru sastāvā ir rubīdijs, ir lepidolīts, leicīts, pollucīts, karnallīts un cinvaldīts. Jūras ūdenī rubīdija koncentrācija ir 125 µg uz litru. Divas nozīmīgākās rubīdija saturošo minerālu atradnes atrodas Kanādā, Bernikas ezera apkārtnē, un Itālijai piederošajā Elbas salā.

1861. gadā, izmantojot tajā laikā izgudroto liesmas spektroskopijas metodi un pētot lepidolīta minerālu, rubīdiju atklāja divi vācu ķīmiķi Roberts Bunzens un Gustavs Kirhofs. Elementa nosaukums ir radies no latīņu vārda rubidus, kas nozīmē "tumši sarkans".

Rubīdijam un tā sāļiem ir ļoti neliels komerciālais pielietojums. Rubīdija savienojumus dažreiz izmanto uguņošanā, lai iegūtu purpura krāsas gaismas. To pievieno arī stiklam un keramikai, lai piešķirtu purpura nokrāsu. Tas tiek izmantots fotoelementu ražošanā, kā arī termoelektriskajos ģeneratoros, kur, izmantojot magnetohidrodinamisko principu, rubīdija joni veido augstu temperatūru un laiž cauri magnētisko lauku. Tā kā rubīdijs viegli jonizējas, tad uzskata, ka to potenciāli varētu izmantot arī kosmosa kuģu jonu dzinējos.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rubīdijs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Ķīmisko elementu periodiskā tabula

H

He

Li

Be

B

C

N

O

F

Ne

Na

Mg

Al

Si

P

S

Cl

Ar

K

Ca

Sc

Ti

V

Cr

Mn

Fe

Co

Ni

Cu

Zn

Ga

Ge

As

Se

Br

Kr

Rb

Sr

Y

Zr

Nb

Mo

Tc

Ru

Rh

Pd

Ag

Cd

In

Sn

Sb

Te

I

Xe

Cs

Ba

La

Ce

Pr

Nd

Pm

Sm

Eu

Gd

Tb

Dy

Ho

Er

Tm

Yb

Lu

Hf

Ta

W

Re

Os

Ir

Pt

Au

Hg

Tl

Pb

Bi

Po

At

Rn

Fr

Ra

Ac

Th

Pa

U

Np

Pu

Am

Cm

Bk

Cf

Es

Fm

Md

No

Lr

Rf

Db

Sg

Bh

Hs

Mt

Ds

Rg

Cn

Nh

Fl

Mc

Lv

Ts

Og

Sārmu metāli

Sārmzemju metāli

Lantanīdi

Aktinīdi

Pārejas metāli

Citi metāli

Pusmetāli

Citi nemetāli

Halogēni

Cēlgāzes