Nihonijs: ķīmiskais elements ar atomskaitli 113
Nihonijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Nh un atomskaitli 113.
Tas ir ļoti radioaktīvs; tā stabilākais zināmais izotops ir nihonijs–286, kura pussabrukšanas periods ir aptuveni 20 sekundes. Līdz 2016. gada 28. novembrim šī ķīmiskā elementa nosaukums bija ununtrijs, bet Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība (IUPAC) oficiāli nomainīja tā nosaukumu uz 'nihonijs' par godu Japānai (japāņi paši savu valsti sauc par Nihon, 日本), kur pētniecības institūtā Riken arī tika iegūts šis ķīmiskais elements. Teorētiski nihonijam vajadzētu būt amfotēram metālam.
| Nihonijs | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
| Blīvums | 16 000 kg/m3 | ||||||
| Kušanas temperatūra | 430 °C (hipotētiski) | ||||||
| Viršanas temperatūra | 1130 °C (hipotētiski) | ||||||
Vēsture
2003. gadā 113. elementu sintezēja krievu un amerikāņu komanda Apvienotajā kodolpētniecības institūtā, Dubnā (Krievijā), bombardējot amerīciju ar kalciju.
- 243
95Am + 48
20Ca → 291
115Mc* → 288
115Mc + 3 1
0n → 284
113Nh + α - 243
95Am + 48
20Ca → 291
115Mc* → 287
115Mc + 4 1
0n → 283
113Nh + α
Nākamo gadu atklājumi apstiprināja minētā elementa, kā arī 115. elementa (moskovija) sintēzi. 2004. vienu nihonija kodolu izdevās sintezēt arī Japānā. Līdz šim iegūti apmēram 40 nihonija atomi. Stabilākais nihonija izotops ir 2009. gadā iegūtais nihonijs–286 ar pussabrukšanas periodu apmēram 20 sekundes.
Agrāk krievu zinātnieki piedāvāja nosaukt 113. elementu par bekereliju (Bq) — par godu radioaktivitātes atklājējam Anrī Bekerelam, savukārt japāņu zinātnieki ieteica pat veselus trīs nosaukumus — japāniju (Jp), nišinaniumu (Nh) vai rikeniju (Rk). Tomēr IUPAC 2016. gadā ieteiktais nosaukums bija nihonijs (Nh).
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nihonijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Nihonijs, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.