Neons: ķīmiskais elements
Neons ir ķīmiskais elements — cēlgāze, kura simbols ir Ne un atomskaitlis ir 10.
Neons ir ķīmiski inerts un neveido savienojumus (elektriskā izlāde var ierosināt Ne2+ tipa molekulāro jonu veidošanos). Neonu 1898. gadā atklāja skotu ķīmiķis Viljams Remzijs (William Ramsay) un angļu ķīmiķis Moriss Traverss (Morris Travers).
| Neons | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
  Neona spīdēšana elektriskajā laukā | |||||||
| Oksidēšanas pakāpes | − | ||||||
| Elektronegativitāte | 4,4 (?) | ||||||
| Blīvums | 0,8999 kg/m3 | ||||||
| Kušanas temperatūra | 24,48 K (-248,67 °C) | ||||||
| Viršanas temperatūra | 27,102 K (-246,048 °C) | ||||||
| Trīskāršais punkts | 24,5561 K (-249 °C), 43 kPa | ||||||
| Kritiskais punkts | 44,4 K, 2,76 MPa | ||||||
Ķīmiskā elementa nosaukums ir radies no grieķu vārda νέος (néos), kas nozīmē "jauns".
Neona īpašības
Neona fizikālās īpašības
Neona viršanas temperatūra ir -246,048 °C, bet kušanas temperatūra ir -248,67 °C. Vēl zemākas viršanas un kušanas temperatūras ir tikai ūdeņradim un hēlijam.
Neona ķīmiskās īpašības
Normālos apstākļos neons ir ķīmiski inerta gāze. Ar citiem ķīmiskajiem elementiem praktiski savienojumus neveido.
Atrašanās dabā
Neons ir viens no visizplatītākajiem elementiem Visumā. Vairāk ir tikai ūdeņradis, hēlijs, skābeklis, ogleklis un slāpeklis. Bet uz Zemes neons nav tik izplatīts ķīmiskais elements. Dabā neons ir sastopams gaisa sastāvā (0,0018 %), un no gaisa to arī iegūst. No hēlija šķidru neonu atdala, adsorbējot uz aktīvās ogles, ko dzesē ar šķidru slāpekli. Otra atdalīšanas metode ir neona izsaldēšana, kā dzesētāju lietojot šķidru ūdeņradi. Zemes garozā neons ir vēl retāk sastopams (0,000 000 5%).
Dabiskais neons sastāv no trim stabiliem izotopiem — neona-20 (90,48% no kopējā neona daudzuma dabā), neona-21 (0,27%) un neona-22 (9,25%). Ir zināmi vēl pieci nestabili neona izotopi.
Izmantošana
Neonu lieto dažādām gāzizlādes spuldzēm (tas spīd oranžsarkanā krāsā). To lieto arī gāzizlādes stabilitronu un dažu citu elektronisko ierīču pildīšanai.
Atsauces
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: neons |
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Neons.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Neons, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.