Aktīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ac un atomskaitli 89.
Tas ir mīksts, sudrabbalts radioaktīvs pārejas metāls. Stabilākā aktīnija izotopa 227Ac pussabrukšanas periods ir 21,8 gadi. Dabā tas ir sastopams urāna rūdās. Parasti aktīniju iegūst atomreaktoros no rādija. Aktīnijs ir apmēram 150 reizes radioaktīvāks par rādiju un to var lietot par radiācijas avotu.
Aktīnijs | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
Oksidēšanas pakāpes | +3 | ||||||
Elektronegativitāte | 1,1 | ||||||
Blīvums | 10070 kg/m3 | ||||||
Kušanas temperatūra | 1323 K (1050 °C) | ||||||
Viršanas temperatūra | 3471 K (3198 °C) |
No aktīnija nosaukuma ir radies aktinīdu elementu saimes nosaukums. Šo saimi veido 14 ķīmiskie elementi, kas periodiskajā tabulā atrodas uzreiz aiz aktīnija.
Aktīniju 1899. gadā atklāja franču ķīmiķis Andrē-Luī Debjerns (André-Louis Debierne). 1902. gadā, neatkarīgi no Debjerna pētījumiem, to vēlreiz atklāja vācu ķīmiķis Frīdrihs Oskars Gīsels (Friedrich Oskar Giesel). Elementa nosaukums ir radies no grieķu vārda ἀκτίς (aktis), kas nozīmē ‘stars’. Gīsels elementu nodēvēja par emanium, bet, kad tika konstatēts, ka viņš ir atklājis to pašu elementu, kuru jau bija atklājis Debjerns, tad atstāja elementam tā sākotnējo nosaukumu.
Dabā aktīnijs ir sastopams urāna rūdās, piemēram, minerāla uraninīta sastāvā. Viena tonna urāna rūdas satur aptuveni 0,2 miligramus aktīnija.
Dabā ir sastopams tikai viens aktīnija izotops — 227Ac. Tā pussabrukšanas periods ir 21,772 gadi. Ir identificēti vēl 30 izotopi, kuru masas skaitlis ir no 206 līdz 237.
Aktīnijs ir aptuveni 150 reizes radioaktīvāks nekā rādijs, tāpēc tas ir nozīmīgs neitronu avots. Tam nav citu nozīmīgu rūpniecībā izmantošanas veidu.
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Aktīnijs, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.