Oma Likums

Strāvas stiprums ir tieši proporcionāls spriegumam. Cik reizes izmaina spriegumu, tikpat reižu izmainās strāvas stiprums. Strāvas stiprums I ir atkarīgs arī no patērētāja elektriskās pretestības. Jo lielāka ir pretestība, jo mazāka strāva plūst vadītājā. Strāvas stiprums ir apgriezti proporcionāls elektriskajai pretestībai. Likums nosaukts par godu vācu fiziķim Georgam Simonam Omam (Ohm).

 

Oma likums ķēdes posmam tiek izteikts šādi:

${\displaystyle \mathbf {I} ={\dfrac {\mathbf {U} }{\mathbf {R} }}}$ 

• I: strāva (mērvienība ampērs, A);
• U: spriegums (mērvienība volts, V);
• R: pretestība (mērvienība oms, Ω).

Oma likums pilnai ķēdei var tikt pielietots gadījumā, kad zināms strāvas avota EDS ${\displaystyle {\mathcal {E}}}$  un tā iekšējā pretestība ${\displaystyle \mathbf {r} \,}$ :

${\displaystyle \mathbf {I} ={\dfrac {\mathcal {E}}{\mathbf {r} +\mathbf {R} }}\,}$ .

Oma likumu diferenciālā formā pārformulējis Gustavs Roberts Kirhhofs (Kirchhoff):

${\displaystyle \mathbf {J} =\sigma \mathbf {E} ,}$ 

• J: strāvas blīvums (mērvienība ampēri metrā A/m);
• σ: elektrovadītspējas konststante (mērvienība sīmenss, S);
• E: lauka intensitāte (mērvienība ņūtons kulonā, N/C, jeb volti metrā, V/m).

Sakarību starp elektriskās ķēdes posma spriegumu un strāvu 1827. gadā noskaidroja vācu zinātnieks Georgs Simons Oms (1787 - 1854), kas, mācot ģimnāzijā fiziku, nodarbojās ar elektriskās strāvas īpašību pētīšanu.

Oma likumu var izmantot elektriskās pretestības mērvienības - oma noteikšanai. Patērētāja pretestība ir vienu omu liela, ja, pieslēdzot 1V spriegumam, pa to plūst 1A stipra strāva. Par 1 omu mazāku pretestību noteikšanai izmanto oma decimāldaļas, piemēram, miliomus. Par omu lielāku pretestību noteikšanai izmanto apzīmējumus kā kilooms un megaoms.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Oma likums.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l