Andrejs Pumpurs

Šis raksts ir par dzejnieku. Par citām jēdziena Pumpurs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

gads">1841. gada 22. septembrī, miris 1902. gada 6. jūlijā) bija latviešu nacionālā romantisma dzejnieks, viņa nozīmīgākais darbs ir eposs "Lāčplēsis" (1888). Krievu—turku kara (1877—1878) dalībnieks.

Andrejs Pumpurs Andrejs Pumpurs Krievijas Impērijas virsnieka tērpā Personīgā informācija Dzimis 1841. gada 22. septembrī Lieljumpravas pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) Miris 1902. gada 6. jūlijā (60 gadi) Rīga, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) Vecāki Indriķis un Līze Pumpuri Dzīvesbiedre Ede Goba

Literārā darbība Nodarbošanās karavīrs, dzejnieks Valoda latviešu Žanri nacionālais romantisms Slavenākie darbi "Lāčplēsis" Apbalvojumi Svētā Staņislava ordenis Ietekmējis Raiņa, Māras Zālītes, Dzintara Soduma, Andrieva Niedras, u.c. literāro darbību Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Andrejs Pumpurs dzimis 1841. gada 22. septembrī Lieljumpravas pagasta Daugavas kreisā krasta daļā (tagad Birzgales pagastā) "Ķeirānu" mājās muižas vīndedža Indriķa Pumpura un viņa sievas Līzes ģimenē. Mācījās Lielvārdes draudzes skolā (1853—1856), pēc tās beigšanas kopā ar tēvu devās uz Lietuvu, kur palīdzēja vīndedža darbā. Pēc atgriešanas strādāja tēvabrāļa saimniecībā "Lāčplēši".

1856. gadā sāka strādāt par mērnieka palīgu Rembates muižā, no 1867. līdz 1872. gadam darbojās abās Piebalgas muižās, šī laika notikumi attēloti brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romānā Mērnieku laiki (1879).

Pēc tam viņš bija muižas pārvaldnieks un mežkungs Jumurdas muižā (1872—1874), pēc tam darbojās Riharda Tomsona uzņēmumos Rīgā un kopā ar Bernhardu Dīriķi atvēra grāmatu veikalu.

1876. gada augustā, ciezdams finansiālas grūtības, Andrejs Pumpurs devās prom no Latvijas un kā brīvprātīgais Maskavā septembrī iestājās par topogrāfu Krievijas Impērijas armijā. Piedalījās cīņās pret turkiem Balkānos, pēc tam mācījās Odesas junkuru skolā. Šajā laikā viņš sāka strādāt pie latviešu eposa "Lāčplēsis" pirmajiem dziedājumiem, izmantojot tautas pasaku un teiku elementus.

1880. gadā atgriezās Rīgā, kur uzdienējās līdz štāba kapteiņa pakāpei. Uz III Vispārīgajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem viņš publicēja eposu "Lāčplēsis" sešos dziedājumos (1888), neilgi pēc tam dzejoļu krājumu "Tēvijā un svešumā" (1889).

No 1895. gada strādāja par militāro ierēdni Daugavpils intendatūrā, pavadot armijas sūtījumus uz Āziju. Daugavpilī viņš iepazinās ar Ansi Gulbi, kas kļuva par viņa darbu izdevēju.

Andrejs Pumpurs mira pēc brauciena uz Ķīnu un saslimšanas ar reimatismu 1902. gada 6. jūlijā, apbedīts Rīgas Lielajos kapos. Pumpura kapa vietā 1929. gadā uzstādīts Kārļa Zāles veidots piemineklis.

Pirmais Andreja Pumpura dzejolis "Hīna kaps" publicēts 1869. gadā laikrakstā "Baltijas Vēstnesis". 1888. gadā Trešo Vispārējo dziesmu svētku laikā iznāca eposs "Lāčplēsis". Pirmais un vienīgais dzejas krājums "Tēvijā un svešumā" izdots 1890. gadā, aprakstu krājums "No Daugavas līdz Donavai" izdots 1895. gadā. Tajā A. Pumpurs detalizēti aprakstījis pieredzi, kas gūta ceļā un uzturēšanās laikā Serbijā 1876. un 1877. gadā.

19. gs. nogalē A. Pumpurs pievērsās arī prozai. Senprūšu brīvības cīņu epizodes ar prūšu vadoņa Herkusa Manta (Herkus Mantas) tēlu galvenajā lomā, atspoguļotas vēsturiskajā stāstā “Erkus Munte” (1875). Rakstnieka bērnības un jaunības atmiņu apceres publicētas krājumā “Tēvijā” (1980).

Mūža nogalē rakstnieks aizsāka, tomēr nepabeidza stāstu “Kurmis” par klaušu laiku cilvēku pieredzi, kas attāli sasaucās ar “Lāčplēsī” aplūkotajiem tautas pašapziņas nostiprināšanās motīviem.

• Literatūras rokasgrāmata skolēniem. — R., 1995.
• Viese S. Pie sliekšņa, pie avota. — R., 1989.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Andrejs Pumpurs.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture. 5. PUMPURS
• "Lāčplēsis" portālā letonika.lv