Valdis Zatlers (dzimis 1955. gada 22. martā Rīgā) ir latviešu politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2007—2011).
Līdz tam viņš bija ārsts, traumatologs ortopēds, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs. Kopš 2011. gada, kad ierosināja referendumu par 10. Saeimas atlaišanu, V. Zatlers bija arī paša dibinātās Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs, bijis 11. Saeimas deputāts.
Valdis Zatlers | |
---|---|
Valdis Zatlers 2011. gadā | |
Latvijas Valsts prezidents | |
Amatā 2007. gada 8. jūlijs — 2011. gada 7. jūlijs | |
Premjerministrs | Aigars Kalvītis Ivars Godmanis Valdis Dombrovskis |
Priekštecis | Vaira Vīķe-Freiberga |
Pēctecis | Andris Bērziņš |
| |
Dzimšanas dati | 1955. gada 22. martā Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
Dzīvo | Rīga, Latvija |
Tautība | latvietis |
Politiskā partija | RP (kopš 2011) |
Dzīvesbiedrs(-e) | Lilita Zatlere |
Profesija | ārsts, traumatologs ortopēds |
Augstskola | Rīgas Medicīnas institūts |
Paraksts |
V. Zatlers dzimis 1955. gada 22. martā Rīgā. No 1962. līdz 1973. gadam viņš mācījās Rīgas 50. vidusskolā, pēc kuras beigšanas no 1973. līdz 1979. gadam studēja medicīnu Rīgas Medicīnas institūtā.
No 1979. līdz 1985. gadam V. Zatlers strādāja par traumatologu ortopēdu Rīgas 2. slimnīcā un 1985. gadā kļuva par Rīgas 2. slimnīcas Traumatoloģijas nodaļas vadītāju, šajā amatā viņš darbojās līdz 1994. gadam. 1986. gadā, laika posmā no maija līdz jūnijam, viņš kā medicīniskā dienesta virsnieks tika nosūtīts uz Ukrainu, lai piedalītos Čornobiļas AES katastrofas likvidācijas darbos. No 1988. līdz 1989. gadam V. Zatlers bija Latvijas ārstu biedrības atjaunošanas grupas aktīvists un vēlāk šīs biedrības domes loceklis. 1990. gadā dibināja Latvijas artroskopijas asociāciju, līdz 1993. gadam bija arī tās prezidents. No 1990. līdz 1991. gadam V. Zatlers 6 mēnešus papildināja zināšanas ortopēdijā Jeila Universitātē un Sirakjūsas Universitātē ASV, pēc atgriešanās Latvijā viņš sekmīgi ieviesa klīniskajā praksē locītavu slimību diagnostiku un ārstēšanu ar artroskopijas metodēm.
No 1994. gada līdz kļūšanai par Valsts prezidentu 2007. gadā V. Zatlers vadīja Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, būdams tās direktors, no 2004. gada arī valdes priekšsēdētājs. Līdztekus viņš no 2003. līdz 2008. gadam vadīja Latvijas Traumatologu ortopēdu asociāciju.
2003. gadā V. Zatleru tā laika veselības ministrs Āris Auders uz laiku atstādināja no slimnīcas vadītāja amata par iespējamām nelikumībām iepirkumos un neatļautu maksājumu pieprasīšanas no pacientiem, bet vēlāk viņš tika amatā atjaunots.
Padomju gados V. Zatlers nebija PSKP biedrs. Trešās atmodas laikā viņš aktīvi iesaistījās Latvijas Tautas frontē, no 1988. līdz 1989. gadam bija tās Domes loceklis. Vēlāk politikā nav darbojies līdz ievēlēšanai par Valsts prezidentu. 1998. gadā, kad Andris Šķēle dibināja Tautas partiju, V. Zatlers izteica tai atbalstu, tomēr partijā neiestājās.
2007. gada 22. maijā Saeimas valdošā koalīcija (Tautas partija, ZZS, LPP/LC un TB/LNNK), nespējot vienoties par viena partejiska Valsts prezidenta amata kandidāta atbalstīšanu, amatam izvirzīja V. Zatleru. Partiju pārstāvju tikšanās, kurā tika izlemts par vienotu prezidenta amata kandidātu pēc ZZS pārstāvja Viestura Silenieka iniciatīvas notika neparastā vietā — Rīgas Zooloģiskajā dārzā —, kas pēc V. Zatlera ievēlēšanas izraisīja neizpratni sabiedrībā.
Jau pirms ievēlēšanas par prezidentu plašu rezonansi izpelnījās V. Zatlera izteikumi par to, ka viņš kā ārsts ir pieņēmis nedeklarētas pateicības dāvanas. Viņa oponenti izteica arī bažas par to, ka V. Zatlers nebūs pietiekami neatkarīgs prezidents, jo viņam esot pārāk ciešas attiecības ar valdošo koalīciju, īpaši Tautas partiju.
31. maijā norisinājās prezidenta vēlēšanas. Tajās V. Zatlers tika ievēlēts par 7. Latvijas Valsts prezidentu, iegūstot 58 balsis un apsteidzot savu konkurentu, Saeimas opozīcijas izvirzīto Aivaru Endziņu, kurš ieguva 39 balsis. 8. jūlijā V. Zatlers nodeva zvērestu Saeimai, oficiāli kļūstot par Latvijas Valsts prezidentu.
2011. gada 28. maijā, dažas dienas pirms prezidenta vēlēšanām, V. Zatlers tiešraides uzrunā tautai Latvijas Televīzijā un Radio paziņoja, ka 10. Saeima (pēc balsojuma, ar kuru liedza veikt kriminālprocesā plānoto kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā) ir zaudējusi uzticību, un ierosināja referendumu par Saeimas atlaišanu. Runā Valsts prezidents brīdināja par demokrātiskās pārvaldes nopietnu apdraudējumu valstī un oligarhu pieaugošo ietekmi uz lēmumu pieņemšanu Saeimā, netieši norādot uz trīs tā dēvēto "oligarhu" (Aivara Lemberga, Andra Šķēles un A. Šlesera) nozīmīgo ietekmi uz politikas un ekonomikas norisēm valstī. V. Zatlers ir pirmais Latvijas Valsts prezidents, kurš izmantojis iespēju ierosināt Saeimas atlaišanu.
2. jūnijā notika Valsts prezidenta vēlēšanas. Saeimas balsojumā V. Zatlers netika pārvēlēts amatā, kļūstot par pirmo prezidentu atjaunotās Latvijas vēsturē, kas nesaņem atbalstu atkārtotam termiņam. Pēc uzvaras vēlēšanu otrajā kārtā par Valsts prezidentu kļuva Saeimas deputāts no Zaļo un Zemnieku savienības Andris Bērziņš, kurš amatā stājās 8. jūlijā — nākamajā dienā pēc V. Zatlera termiņa beigām.
2011. gada 9. jūlijā, nākamajā dienā pēc jaunā prezidenta stāšanās amatā, V. Zatlers sasauca preses konferenci, kurā paziņoja par Zatlera Reformu partijas dibināšanu. Partijas dibināšanas kongress notika 23. jūlijā — dienā, kad notika referendums par 10. Saeimas atlaišanu. Saeimas ārkārtas velēšanās V. Zatlers tika ievēlēts 11. Saeimā, kur kandidēja uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, bet aizklātā balsošanā neieguva nepieciešamo deputātu atbalstu, lai gan koalīcija bija vienojusies par atbalstu kandidātam.
2013. gada jūlijā V. Zatlers atkāpās no Reformu partijas valdes priekšsēdētāja amata (to ieņēma Edmunds Demiters), bet oktobrī arī no domes priekšsēdētāja amata (to ieņēma Jānis Vilnītis).
V. Zatlers ir precējies ar Lilitu Zatleri un viņiem ir kopīgs dēls Kārlis Zatlers. V. Zatleram ir arī divi bērni no pirmās laulības ar Elitu Zatleri (Gustavs Zatlers un Felicita Zatlere-Kotāne), bet L. Zatlerei — meita no pirmās laulības Agnese Mangule.
2012. gada vasarā V. Zatleram veica prostatas vēža operāciju, slimība bija iemesls viņa mazāk aktīvai dalībai politikā šai laikā. Viņam arī bija konstatēta reta saslimšana, kas saistīta ar asinsvadu veidojumu mugurkaula kanālā, kura tika operēta Briselē. Partijas biedri izteica gatavību palīdzēt operācijas apmaksai.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Valdis Zatlers |
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Vaira Vīķe-Freiberga | Latvijas Valsts prezidents 2007. gada 8. jūlijs — 2011. gada 7. jūlijs | Pēctecis: Andris Bērziņš |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Valdis Zatlers, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.