Hokejs: Komandu sporta veids, kuru spēlē ar nūjām un slidām

Šis raksts ir par komandu sporta veidu uz ledus. Par hokejam līdzīgiem sporta veidiem skatīt rakstu hokeja sports.

Tas ir ātrākais komandu sporta veids pasaulē — spēlētāji uz slidām ir spējīgi sasniegt ļoti lielus ātrumus, bet ripas lidojuma ātrums var pārsniegt pat 170 km/h. Saskaņā ar Starptautiskās Hokeja federācijas reitingu, pašlaik spēcīgākās valstis šajā sporta veidā ir Kanāda, Zviedrija, Somija, Krievija un Čehija. Hokejs vēsturiski kļuvis īpaši populārs valstīs, kurās ir vēss klimats.

Hokejs

Hokeja spēle starp Atlantas "Thrashers" un Floridas "Panthers" Nacionālajā hokeja līgā
Pamatinformācija
Augstākais pārvaldes orgāns	IIHF
Pirmsākumi	1875. gada 3. marts Viktorijas slidotava, Monreāla (pirmā organizētā iekštelpu spēle)
Reģistrētie spēlētāji	1 443 498
Īpašības
Kontakts starp sportistiem	Sadursme
Komandas	Pieci laukuma spēlētāji un viens vārtsargs
Ilgums	Trīs 20 minūšu trešdaļas ar pārtraukumiem, iespējams papildlaiks
Ekipējums	Aizsargi, slidas, nūja
Olimpiskās spēles	1920—pašlaik

Spēles starp komandām, kurās ar nūjām tiek sists pa ripām līdzīgiem objektiem, ir tikušas spēlētas jau kopš ļoti seniem laikiem. 4000 gadus veci zīmējumi apbedījumos Ēģiptē attēlo sporta veidu, kas līdzinās lauka hokejam. Pirmo reizi vārds hokejs ticis izmantots 16. gadsimtā, bet tā izcelsme ir neskaidra. Tas varētu būt cēlies no seno franču vārda hoquet, kurš nozīmē — gana nūja, bet varētu arī būt cēlies no nīderlandiešu vārda hokkie. Parasti lielākā daļa no šīm spēlēm tika spēlētas uz parasta laukuma, bet 16. gadsimta holandiešu gleznotāja Hendrika Averkampa gleznā tas tika spēlēts arī uz ledus.

1875. gada 3. martā pirmoreiz tika organizēta hokeja spēle, un šī diena tiek uzskatīta par modernā hokeja dzimšanas dienu. 1877. gadā, lai spēli padarītu skatāmāku, daži Makgila Universitātes studenti ieviesa hokejā pirmos septiņus noteikumus, un tajā pašā gadā nodibināja arī pirmo komandu - Makgila Universitātes hokeja klubu. Kļuvusi organizētāka, spēle tapa populāra un 1883. gadā tika iekļauta Monreālas ikgadējā Ziemas karnevālā. 1893. gadā Kanādā darbojās jau ap 100 hokeja komandām. 1888. gadā Ziemas karnevālu apmeklēja Prestonas Lords Stenlijs. Lordu ļoti sajūsmināja hokejs un viņš nosprieda, ka labākajai komandai vajadzētu tikt apbalvotai. Stenlija kauss pirmoreiz tika pasniegts amatieru komandai Kanādā un tiek pasniegts vēl aizvien, tikai tagad šī balva tiek pasniegta katras sezonas spēcīgākajai NHL komandai. Tas tiek uzskatīts par vērtīgāko hokeja apbalvojumu. NHL, pēc vairākām citām islaicīgi pastāvējušām Ziemeļamerikas hokeja līgām, tika dibināta 1917. gada novembrī.

Lorda Stenlija pieci dēli centās popularizēt hokeju Eiropā. 1903. gadā tika dibināta līga, kurā spēlēja piecas komandas. 1910. gadā notika pirmais Eiropas čempionāts, kurā uzvarēja Lielbritānijas hokeja izlase.

 

Hokejs tiek spēlēts uz ledus laukuma. Laikā, kad spēle rit vienādos sastāvos, uz laukuma atrodas seši spēlētāji no katras komandas. Katrā komandā ir pieci laukuma spēlētāji un vārtsargs. Spēles mērķis ir gūt pēc iespējas vairāk vārtu, ar speciālām nūjām sitot pa īpašu gumijas disku — ripu. Vārtus var gūt, raidot ripu pretinieku vārtos, kas novietoti pretējā laukuma galā. To priekšā stāv pretinieku komandas vārtsargs, kuram ir tiesības ripu tvert aizsargcimdā, piespiest pie ledus. Vārti ir 122 cm augsti un 183 cm plati. Spēlētāji nedrīkst ripu vārtos iemest ar roku vai citu ķermeņa daļu. Ripai jābūt 2,54 cm biezai, tās diametram jābūt 7,62 cm un tās svaram jābūt no 156 līdz 170 gramiem.

Starp pārējiem pieciem laukuma spēlētājiem parasti ir divi aizsargi un trīs uzbrucēji. Uzbrucēju līnijā ir viens centra uzbrucējs un divi malējie uzbrucēji - labās un kreisās malas. Spēlei drīkst pieteikt dažādu skaitu spēlētāju. Lielākajā daļā pasaules līgu komandas spēlei drīkst pieteikt 23 spēlētājus (t.sk. arī Latvijas hokeja līgā) no kuriem divi ir vārtsargi. Ziemeļamerikas profesionālajās līgās spēlei drīkst pieteikt ne vairāk kā 18 spēlētājus. Uz laukuma esošie spēlētāji bieži mainās, jo, pateicoties lielajiem ātrumiem, spēlētāji ātri nogurst. Vārtsargus komandas maina reti - pārsvarā, kad tie uz laukuma darbojas nepārliecinoši un ir ielaiduši jau vairākus vārtus. Laukuma apmales (sauktas par bortiem) palīdz ripu noturēt spēles laukumā. Tiesa, gadās, ka spēlētāji ripu pārmet pāri arī tiem. Parasti tas notiek nejauši, bet, ja tas notiek apzināti, tad spēlētājam tiek piespriests divu minūšu sods par spēles laika vilcināšanu. Pēc tam, kad ripa ir atstājusi laukumu, spēle tiek apturēta. Tā tiek atsākta ar jaunu iemetienu.

Spēlē ir trīs periodi, katrs - 20 minūtes garš. Kad spēle tiek apstādināta, tiek apstādināts arī spēles laiks. Vairumā turnīru spēles uzvarētājs tiek noskaidrots arī tad, ja pamatlaiks noslēdzas neizšķirt. Tādā gadījumā tiek spēlēts pagarinājums, kurš parasti ir piecas minūtes garš. Pagarinājumā (un attiecīgi visā spēlē) uzvar komanda, kas pirmā gūst vārtus. Ja vārti tajā netiek gūti, tad notiek soda metienu sērija. Tie tiek izpildīti, spēlētājiem izejot vienam pret vienu uz vārtiem un cenšoties pārspēt vārtsargu. Pasaules čempionātos pagarinājumi grupu un kvalifikācijas kārtu spēlēm ir 5 minūtes gari, ceturtdaļfināliem un pusfināliem - 10 minūtes gari, bet finālam tie ir 20 minūtes gari.

Sodi

 

Parasti hokeja spēlē ir divi līdz četri tiesneši, kuri seko, lai uz laukuma esošie spēlētāji nepārkāptu spēles noteikumus. Parasti ir divi līnijtiesneši, kuri atbildīgi par komandu pareizu ieiešanu uzbrukuma zonā un pārmetieniem. Abi pārējie tiesneši rūpējas par vārtiem un visiem pārējiem noteikumiem. Tiesnešu piešķirtie noraidījumi var būt no divām minūtēm līdz pat spēles beigām.

Periodi un pagarinājumi

Spēlē ir trīs periodi, katrs 20 minūtes garš. Laiks tiek skaitīts vienīgi tad, kad ripa ir uz ledus. Starp periodiem komandas mainās ar laukuma pusēm. Veterānu un jauniešu līgās nereti tiek spēlētas īsākas spēles - parasti ar trim periodiem, kuri ir īsāki par 20 minūtēm. Ir arī jauniešu un jo īpaši bērnu līgas, kurās spēles tiek spēlēta uz mazāka laukuma.

Pastāv vairāki veidi, kā tiek turpināta spēle, ja tā beidzas neizšķirti. Spēle beidzas neizškirti, ja abām komandām ir vienāds gūto vārtu skaits. Daudzos turnīros, kā arī NHL Stenlija kausa izcīņas spēlēs komandas turpina spēlēt vēl vairākus 20 minūšu periodus, līdz kāda no komandām gūst vārtus, tā arī kļūst par spēles uzvarētāju. Daudzās hokeja līgās tiek izspēlēts tikai viens pagarinājuma periods. Ja tajā vārti netiek gūti, tiek mesti soda metieni, kurus izpilda trīs vai pieci spēlētāji no katras komandas. Pēc šiem soda metieniem tā komanda, kuras spēlētāji guvuši vairāk vārtu, ir uzvarētāja. Ja arī soda metienu sērijā abu komandu spēlētāji gūst vienādu vārtu skaitu, soda metienus turpina mest, līdz viena no komandām gūst pārsvaru. Neatkarīgi no gūto vārtu skaita soda metienos spēles protokolā uzvarētājkomandai tiek pieskaitīts tikai viens punkts. Soda metienos gūtie vārti netiek pievienoti spēlētāju statistikai. Sākot ar 2007. gadu, pasaules čempionātos tiek izspēlēts piecu minūšu pagarinājums un, ja tajā vārti netiek gūti, notiek soda metienu sērija. Līdz 2006. gadam pasaules čempionātos neizšķirta gadījumā abām komandām tika piešķirts viens punkts un spēle bija beigusies.

 

Statistika

• Atvairītie sitieni - %
• Ielaistie vārti — vidēji spēlē
• Lietderības koeficients
• Rezultatīva piespēle
• Metieni pa vārtiem
• Vārti

Personāls

• Aizsargs
• Centra uzbrucējs
• Kapteinis
• Kapteiņa palīgs
• Malējais uzbrucējs
• Spēka uzbrucējs
• Policists
• Tiesneši
• Treneris
• Uzbrucējs
• Vārtsargs

Laukums

• Ledus laukums
• Vārtsarga laukums

Visi spēlētāji atrodas uz slidām un katram no viņiem ir arī speciāla nūja. Tā kā hokejs ir ļoti ātra un nereti arī rupja spēle, tad, lai izvairītos no nopietnām traumām, hokejistiem ir jāvalkā speciāli aizsargtērpi. Spēlētāji parasti valkā ķiveres, krūšu aizsargus, elkoņu aizsargus, mutes sargus, speciālus cimdus, speciālus šortus un vēl vairākus citus aizsargus. Vārtsargiem ekipējums ir citāds, jo arī viņu uzdevums uz laukuma ir pilnīgi citāds - tiem nav jāgūst vārti, bet gan tieši otrādi - jārūpējas par to, lai vārtus negūtu pretinieki, tādēļ tiem ir tvērējcimds, atsitējcimds, platāka nūja, citāda ķivere, kājsargi.

 

Hokeja spēles apmeklējuma rekords tika uzstādīts 2014. gada 1. janvārī, kad Nacionālās hokeja līgas Ziemas klasikas spēli starp Toronto "Maple Leafs" un Detroitas "Red Wings" Mičiganas stadionā klātienē vēroja 105 491 skatītājs.

Iepriekšējais rekords tika uzstādīts 74. Pasaules čempionāta hokejā atklāšanas spēlē, kas notika Veltins-Arena Gelzenkirhenē 7. maijā starp ASV un Vācijas valstsvienībām. Veltins-Arena arēnas ietilpība ir 76 152 cilvēki. Pamatojoties uz Starptautiskās Hokeja federācijas un Ginesa rekordu sniegtajām ziņām, šo spēli apmeklēja 77 803 cilvēki. Vēl iepriekš pasaules rekords hokeja spēles apmeklētības ziņā bija 74 554 cilvēki, kuri 2001. gada 6. oktobrī ieradās uz spēli starp Mičiganas štata universitāti un Mičiganas Universitāti.

 

Tāpat kā vīriešu hokejā, arī sieviešu hokejā starp spēcīgākajām valstīm ir Kanāda, ASV, Zviedrija un Somija. Sieviešu hokejā ir aizliegti spēka paņēmieni. Tas tika nolemts 1990. gadā, kad pēc pirmā pasaules čempionāta sievietēm tika secināts, ka Ziemeļamerikas spēlētājas ir krietni masīvākas par lielāko daļu pārējo valstu hokejistēm. Vēl viena atšķirība ir tā, ka visām hokejistēm ir jāvalkā pilnā sejas maska (tāpat kā jauniešiem līdz 18 gadu vecumam).

Sieviešu hokeja vēsture

Prestonas Lorda Stenlija meita Lēdija Izobella Stenlija ir viena no sieviešu hokeja aizsācējām, un ir viena no pirmajām sievietēm, kas fotogrāfijā redzama ar nūju un ripu. Tas notika ap 1890. gadu, Otavā, Kanādā. 20. gadsimta sākumā sievietes hokeju spēlēja jau visā Kanādas teritorijā.

Sieviešu hokejs mūsdienās

Hokejs ir viens no vistraujāk augošajiem sieviešu komandu sporta veidiem pasaulē. Sieviešu hokejā iesaistīto spēlētāju skaits pēdējos 10 gados pieaudzis par 400%. 1990. gadā notika arī pirmais Pasaules čempionāts sievietēm, bet sākot ar 1998. gada olimpiskajām spēlēm Nagano, Japānā, tas ir arī olimpisko spēļu programā.

Vairākas sievietes ir "ielauzušās" arī starp vīriešiem. Menjona Raumē ir bijusi NHL komandas Tampabejas "Lightning" vārtsardze divos pirmssezonas mačos. 2003. gadā Heilija Vikenhaizere spēlēja Kirkonumī "Salamat" komandas rindās. "Salamat" spēlē Suomi-sarja, kas ir trešā spēcīgākā Somijas hokeja līga.

Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem ir ļoti populārs starp eiropiešiem, bet tas ir mazāk nozīmīgs Ziemeļamerikā, jo sakrīt ar NHL izslēgšanas kārtas (play-off) cīņām. Kanādai un ASV, kā arī citām valstīm ar spēlētājiem no NHL, nekad neizdodas čempionātam nokomplektēt labāko sastāvu, jo parasti tie spēlē Stenlija kausa izcīņā. Daudzas starptautiskās sacensības, ieskaitot Pasaules čempionātu, rīko Starptautiskā Hokeja federācija jeb IIHF.

Jau kopš 1920. gada vasaras olimpiskajām spēlēm hokejs tiek spēlēts arī olimpiskajās spēlēs, no 1924. gada hokeja turnīrs tiek izspēlēts ziemas olimpisko spēļu ietvaros. Pirmā olimpiskajās spēlēs uzvarēja Kanādas hokeja izlase. Arī Latvijas hokeja izlase vairākas reizes ir piedalījusies olimpiskajās spēlēs, tas notika 1936., 2002., 2006., 2010. un 2014. gadā.

Sākot ar 1990. gadu, tiek izspēlēts arī Pasaules čempionāts hokejā sievietēm. olimpiskajās spēlēs hokejs sievietēm tiek spēlēts no 1998. gada. 2006. gadā pasaulē dominē ASV un Kanādas hokejistes.

 

Pēc 1998. gadā veiktās The Hockey News aptaujas par visu laiku 100 izcilākajiem NHL spēlētājiem atzīti:

Pēc 2006. gadā veiktās Sporta Avīzes aptaujas par Latvijas "Dream Team" laikposmam sākot ar 1992. gadu:

Pamatraksts: Hokejs Latvijā

Pirmā hokeja spēle Latvijā tika aizvadīta 1909. gada 15. februārī. Toreiz Rīgas "Unions" ar 4:3 pārspēja Strēlnieku dārza (Schutzengarten) komandu. Arī turpmākajos gados Latvijā tika aizvadītas atsevišķas hokeja spēles, taču popularitātes ziņā ievērojamāks bija bendijs. 1929.-1930. gada ziemā notika pirmā neoficiālā Latvijas čempionāta izspēle. Nākamajā ziemā norisinājās jau pirmais oficiālais čempionāts, uzvaru tajā izcīnot Rīgas "Unions" vienībai.

1930. gados Latvija piedalījās vairākos pasaules čempionātos un arī 1936. gada olimpiskajās spēlēs, tikmēr Latvijas līgā dominēja ASK Rīgas un US Rīgas klubi. Pirmajā Latvijas hokeja izlases spēlē, kas notika 1932. gada 27. februārī Rīgā, Latvijas izlase ar 3-0 pārspēja Lietuvas izlasi. Pirmo vārtu autors bija Indriķis Reinbahs.

Arī pēc Latvijas okupācijas hokeja spēles tradīcijas saglabājās un Rīgas Dinamo bija viena no 11 komandām, kas spēlēja pirmajā PSRS hokeja čempionātā 1946./1947. gada ziemā. Harijs Mellups bija PSRS izlases vārtsargs tās pirmajā starptautiskajā spēlē 1951. gada 22. aprīlī, kad PSRS ar 23:2 pārspēja Austrumvācijas izlasi. 1960. gados hokejs Latvijā piedzīvoja kritumu, Rīgas Dinamo noslīdēja līdz spēlēšanai PSRS 3. līgā. Latvijā hokejs popularitāti atguva 1970. gados, kad par Rīgas Dinamo treneri kļuva Viktors Tihonovs (vēlāk trenēja arī Maskavas CSKA un PSRS izlasi). 1973./74. gada sezonā Rīgas Dinamo atgriezās PSRS spēcīgākajā līgā un turpināja tur spēlēt līdz pat PSRS sabrukumam 1991. gadā. 1975. gadā Viktors Hatuļevs kļuva par pirmo Latvijas un arī par pirmo PSRS hokejistu, kuru draftēja NHL, tomēr PSRS neļāva spēlētājiem spēlēt ārzemju klubos. Helmuts Balderis bija spilgtākais latviešu hokejists 1970. un 1980. gados. 1977. gadā viņš kļuva par PSRS hokeja līgas vērtīgāko spēlētāju un arī Pasaules čempionāta vērtīgāko spēlētāju. PSRS izlasē 1980. gadu beigās spēlēja arī divi Latvijas vārtsargi - Vitālijs Samoilovs un Artūrs Irbe. Irbe tika atzīts par 1990. gada Pasaules čempionāta labāko vārtsargu, bet Vitālijs Samoilovs bija PSRS 2. vārtsargs 1988. gada olimpiskajās spēlēs, kurās PSRS izlase izcīnīja zelta medaļas. Rīgas Dinamo labākā sezona bija 1987./1988. gada sezonā, kad PSRS līgā pirmo reizi notika arī izslēgšanas kārta. Regulārajā sezonā Rīgas Dinamo finišēja 3. vietā, bet izslēgšanas kārtā finālā zaudēja Maskavas "CSKA", ierindojoties 2. vietā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Latviju atkal uzņēma IIHF (Starptautiskā Hokeja federācija) un pievienoja Pasaules čempionāta C divīzijai. 1994. gadā Latvijas izlase sāka spēlēt spēlēt B divīzijā, bet kopš 1997. gada cīnās spēcīgākajā - A divīzijā. 1997. gadā Latvijas izlase izcīnīja 7. vietu, šo sasniegumu atkārtojot arī 2004. gadā un 2009. gadā, savukārt 2023. gadā tika izcīnīts līdz šim Pasaules čempionātos visaugstākais sasniegums — 3. vietu. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija ir piedalījusies arī piecās olimpiskajās spēlēs (2002, 2006, 2010, 2014, 2022). Rīgā notika 2006. gada Pasaules čempionāts hokejā un 2021. gada Pasaules čempionāts hokejā, kamēr 2023. gada Pasaules čempionāts hokejā notika gan Latvijā, gan Somijā.

NHL čempiona titulu — Stenlija kausu līdz šim ir izcīnījuši divi Latvijas hokejisti — Sandis Ozoliņš, kuram tas izdevās 1995.—96. sezonā, spēlējot Kolorādo "Avalanche", kā arī Teodors Bļugers 2022.—23. gada sezonā Vegasas "Golden Knights" sastāvā. Tiesa, Bļugers finālsērījā tā arī laukumā nedevās, izslēgšanas spēlēs kopumā aizvadot 6 spēles. Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados NHL spēlējis arī ASV dzimušais latvietis Harolds Šnepsts.

Līdz šim NHL ir spēlējuši 25 latvieši:

• Izcelti tie, kas NHL spēlē arī pašlaik.

Hokeja portāls

• Latvijas hokeja izlase
• Latvijas hokeja līga
• Latvijas hokejistu uzskaitījums
• Pasaules čempionāts hokejā
• Starptautiskā Hokeja federācija

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hokejs.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Latvijas Hokeja federācijas mājaslapa
• Visas Eiropas hokeja halles (angliski), (vāciski), (zviedriski)
• Hokeja Slavas zāle (angliski)
• Hokejs latviešu gaumē (latviski)
• Statistika par Pasaules čempionātiem hokejā Arhivēts 2010. gada 28. martā, Wayback Machine vietnē.
• Latvijas hokeja klubi