Baktērijas

Tās ir mikroskopiskas un lielākoties sastāv no vienas šūnas, kas ir nosacīti vienkārša — tai trūkst šūnas kodola, citoskeleta un organoīdu, kā mitohondriju un hloroplastu. Tādus organismus kā baktērijas sauc par prokariotiem, bet pārējos organismus, kuriem ir daudz sarežģītākas šūnas, sauc par eikariotiem.

Baktērijas Bacteria
Baktērijas Escherichia coli šūnas 25 000 reižu palielinājumā.
Klasifikācija
Valsts	Baktērijas (Bacteria)
Iedalījums
Baktēriju iedalījums pēc tipiem: acidobaktērijas (Acidobacteria) Actinobacteria Aquificae Bacteroidetes Chlamydiae Chlorobi Chloroflexi Chrysiogenetes Cyanobacteria Deferribacteres Deinococcus-Thermus Dictyoglomi Fibrobacteres Firmicutes Fusobacteria Gemmatimonadetes Nitrospirae Planctomycetes Proteobacteria Spirochaetes Synergistetes Tenericutes Thermodesulfobacteria Thermomicrobia Thermotogae Verrucomicrobia
Baktērijas Vikikrātuvē

Līdz 1970. gadu beigām terminu "baktērija" virusoloģijā attiecināja uz visiem prokariotiem, bet 1977. gadā mikrobioloģijas speciālisti tās sadalīja arhebaktērijās un eibaktērijās. Vēlāk, lai izceltu atšķirību starp šīm divām grupām, arhebaktērijas tika pārdēvētās par arhejiem, bet eibaktērijas pārsauktas atpakaļ par baktērijām. Tomēr joprojām nereti ar terminu "baktērijas" saprot abas grupas. Šajā rakstā ir informācija tikai par eibaktērijām.

Baktērijas ir visizplatītākie no visiem organismiem. Tās ir visur — augsnē, ūdenī, gaisā un atrodas simbiozē ar visiem ķermeņiem. Daudzi slimību ierosinātāji, ieskaitot dzīvnieku slimību ierosinātājus, ir tieši baktērijas. Lielākā daļa no tām ir ļoti sīkas, parasti tikai 1×10^-6 metru jeb 1 mikrometru (μm) lielas, taču vienas ģints baktērijas (Thiomargarita) var sasniegt pat 0,75 mm diametru. Parasti baktērijām ir šūnu sieniņas, tāpat kā augu un sēņu šūnām, taču ar ļoti atšķirīgu struktūru.

Daudzas no baktērijām pārvietojas ar vicu palīdzību, un šīs vicas atšķiras no citu grupu vienšūņu vicām.

1676. gadā pirmo reizi baktērijas optiskajā mikroskopā ieraudzīja un pēc tam aprakstīja nīderlandiešu dabas pētnieks Antonijs van Lēvenhuks. Tāpat kā visus citus līdz tam atklātos mikroskopiskos organismus, arī šos Lēvenhuks nosauca par animalcules. Terminu "baktērija" 1828. gadā ieviesa vācu dabas pētnieks Kristiāns Gotfrīds Ērenbergs. 1850. gados franču mikrobiologs Luijs Pastērs uzsāka baktēriju fizioloģijas un vielmaiņas pētījumus, kā arī atklāja to, ka baktērijas izraisa daudzas slimības. Turpmākajā mikrobioloģijas attīstībā nozīmīgu devumu deva vācu mikrobiologs Roberts Kohs. Viņš izdalīja Sibīrijas mēra, tuberkulozes un holēras ierosinātājus. 1884. gadā formulēja un 1890. gadā publicēja Koha postulātus. Savukārt 1905. gadā par tuberkulozes pētījumiem viņš saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.

Baktēriju uzbūves pētīšana sākās ap 1930. gadu, kad tika izgudrots elektronmikroskops. 1937. gadā tika ierosināts visus organismus sadalīt prokariotos, pie kuriem piederēja baktērijas, un eikariotos. Un visbeidzot 1977. gadā prokarioti tika sadalīti arhejos (arhebaktērijās) un baktērijās.

• Baktēriju morfoloģija

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baktērijas.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• «Dažu baktēriju elektronmikroskopiski attēli» (angliski). National Institute of Allergy and Infectious Diseases. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 26. jūlijā. Skatīts: 2007. gada 24. jūlijā. Arhivēts 2007. gada 26. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
• «Baktērijas» (latviski). Neslimo.lv.

Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l