Tuberkuloze

Slimība parasti skar plaušas, bet tā var arī uzbrukt centrālajai nervu sistēmai, limfrites sistēmai, asinsrites sistēmai, gremošanas orgānu sistēmai, kā arī kauliem, locītavām un pat ādai. Citas mikobaktērijas, kā piemēram Mycobacterium bovis, Mycobacterium africanum, Mycobacterium canetti un Mycobacterium microti var izraisīt tuberkulozi arī dzīvniekiem, bet no šīm baktērijām cilvēks nesaslimst tik bieži. Tuberkuloze izplatās pa gaisu, kad tuberkulozes slimnieks klepo, šķauda, runā vai spļauj, tādā veidā izplatot tuberkulozes baktērijas. Slimības avots visbiežāk ir ar tuberkulozi slims cilvēks, tikai retos gadījumos tas var būt dzīvnieks. 2010. gadā no tuberkulozes nomira aptuveni 1,4 miljoni cilvēku. Pēc šī rādītāja tā ir otra nāvējošākā infekcijas slimība pēc AIDS.

Tuberkuloze
Citi nosaukumi	Phthisis, phthisis pulmonalis, "lielais baltais mēris"
Tuberkulozes slimības rezultātā plaušās rodas caurumi, kā šajā rentgenstaru fotogrāfijā redzamais dobums pacienta augšējā labajā daivā
Specialitāte	Infekcijas slimība, pulmonoloģija
Simptomi	Hronisks klepus, drudzis, klepus ar asiņainām gļotām, svara zaudēšana
Cēloņi	Mycobacterium tuberculosis
Riska faktori	Smēķēšana, HIV/AIDS
Diagnostikas metode	Krūškurvja rentgens, mikrobu kultūra, tuberkulīna ādas tests, kvanteferons
Diferenciāldiagnoze	Pneimonija, histoplazmoze, sarkodioze, kokcidioidomikoze
Profilakse	Riska grupu skrīnings, inficēto ārstēšana, vakcinācija ar Kalmē-Gerīna vīrusu
Ārstēšana	Antibiotikas
Biežums	25% no populācijas (latentā tuberkuloze)
Nāves gadījumi	1.5 miljoni (2020)

Latvijā saslimstība un mirstība ar tuberkulozi pamazām samazinās kopš 1998. gada. 1998. gadā ar tuberkulozi saslima 1729 cilvēki, bet nomira 343 cilvēki; 2015. gadā attiecīgi 621 un 79.

Slimība ir tikusi aprakstīta jau Senajā Ēģiptē. To darīja arī sengrieķu Hipokrats. 18. un 19. gadsimtā Rietumu pasaulē straujās rūpniecības un urbanizācijas dēļ tuberkuloze gandrīz sasniedza epidēmijas līmeni. Saslimšana ar tuberkulozi bija viens no izplatītākajiem nāves iemesliem līdz pat 20. gadsimta sākumam.

Tuberkulozes baktērijas atklāja vācu mikrobiologs Roberts Kohs. 1882. gadā viņš izdalīja tuberkulozes baktērijas, un par šīs slimības pētījumiem Kohs 1905. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.

1950. gadu vidū uzsāka obligātu jaundzimušo vakcināciju ar BCG (Bacillus Calmette–Guérin) vakcīnu.

Bieži tuberkuloze sāk izpausties palēnām. Simptomi sākumā ir gandrīz nemanāmi, bet, laikam ritot, tie kļūst izteiktāki. Raksturīgākie tuberkulozes simptomi ir šādi:

• nogurums, īpaši dienas otrajā pusē;
• svīšana naktīs;
• neliels klepus;
• nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tuberkuloze.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• «Tuberkuloze» (latviski). Populārā medicīnas enciklopēdija.
• «Tuberkulozes vēsture» (latviski). tuberculosis.lv.

Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l