Jūras Ērglis

Izdala divas pasugas. Sastopams Eirāzijas ziemeļu daļā. Latvijā jūras ērglis ir samērā parasta plēsīgo putnu suga, kas sava lielā izmēra dēļ ir viegli pamanāma. Ligzdojošo putnu skaits pēdējās desmitgadēs pieaug un sasniedzis 100—150 pārus. Samērā bieži novērojams arī migrācijas sezonā un ziemā, kad Latvijā ieceļo putni no iekšzemes populācijām.

Jūras ērglis Haliaeetus albicilla (Linnaeus, 1758)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Vanagveidīgie (Accipitriformes)
Dzimta	Vanagu dzimta (Accipitridae)
Apakšdzimta	Jūras ērgļu apakšdzimta (Haliaeetinae)
Ģints	Jūras ērgļi (Haliaeetus)
Suga	Jūras ērglis (H. albicilla)
Izplatība
Sastopams ligzdošanas sezonā   Sastopams ziemošanas sezonā   Sastopams visu gadu kā nometnieks
Jūras ērglis Vikikrātuvē

Jūras ērglis ir Polijas nacionālais putns.

 

 

Sastopams Eirāzijas ziemeļu daļā. Areāla rietumu daļā (Eiropā) pārsvarā nometnieks, bet citur migrē uz ziemošanas vietām. Eiropā iekšzemes populācijas ziemā pārvietojas uz Ziemeļjūras un Baltijas jūras piekrastēm, Āzijas putni ziemo areālos ap Arābijas jūru un Ķīnas austrumu piekrastēm, arī Korejā un Japānā.

1955. gadā Latvijā jūras ērglis izzuda kā ligzdotājs, bet kopš 1970. gadu sākuma, kad atrasta pirmā apdzīvotā ligzda, to skaits, pateicoties aizsardzības pasākumiem, ir ievērojami audzis. Ligzdojošo putnu skaits sasniedzis 100—150 pārus. Pēdējos desmit gados to skaits ir pieaudzis vairāk kā par 30%.

2012. gadā Latvijas Ornitoloģijas biedrība jūras ērgli izraudzījās par Gada putnu Latvijā.

Jūras ērglis ir liels putns (lielākais Latvijā ligzdojošais plēsīgais putns un ceturtais lielākais Eiropā). Ķermeņa garums 66—94 cm, spārnu plētums 178—245 cm, svars 3,1—6,9 kg. Raksturīga pazīme ir īsā ķīļveida aste, kas pieaugušajiem putniem ir balta. Pārējais apspalvojums brūns, galva un kakls gaišāki, knābis spilgti dzeltens, masīvs. Jaunie putni tumšāki, tumšu knābi un asti. Līdzīgi kā citi lielie plēsīgie putni jūras ērgļi pieaug pamazām un tikai 5 gadu vecumā sasniedz pieauguša putna izskatu. Raksturīgs dzimumu dimorfisms — mātītes ievērojami lielākas par tēviņiem.

 

 

Jūras ērgļi ligzdo pie dažādiem ar zivīm un ūdensputniem bagātiem ūdeņiem, arī jūras piekrastē. Areāla daļā, kur ir meži, ligzdošanai izvēlas vecus kokus. Ligzdu būvē to galotnes daļā. Dējumā ir 1—3 olas, kuras pārmaiņus perē abi vecāki. Parasti izaudzina vienu vai divus mazuļus. Pēc izšķilšanās mazuļi savā starpā ir samērā toleranti, lai gan vecākais un lielākais putnēns barošanas reizēs dominē pār citiem. Pārtiek no zivīm, putniem, nelieliem zīdītājiem, ziemā labprāt barojas ar maitu.

Sugai ir plašs izplatības areāls, tādēļ globālā mērogā tā netiek uzskatīta par apdraudētu. Arī Eiropā, kur ligzdo apmēram puse sugas populācijas, jūras ērgļi vairs netiek uzskatīti par apdraudētiem putniem. Būtiska sugas stāvokļa uzlabošanās ir panākta pateicoties lauksaimniecības pesticīda DDT lietošanas aizliegumam, ligzdošanas vietu aizsardzībai un putnu šaušanas pārtraukšanai. Lielākā Eiropas populācija ir Norvēģijā, kur ligzdo vairāk par 2000 jūras ērgļu pāru.

Jūras ērglim ir 2 pasugas:

• Haliaeetus albicilla albicilla — nominālpasuga, ligzdo Eiropā un Āzijas ziemeļo, ziemo Indijā un Ķīnā;
• Haliaeetus albicilla groenlandicus — ligzdo un ziemo Grenlandē.

• Putni.lv Latvijas putni: Jūras ērglis
• Birdlife.org Arhivēts 2012. gada 8. septembrī, Wayback Machine vietnē. White-tailed Eagle Haliaeetus albicilla (angliski)
• Jaunumi jūras ērgļu izpētē un ligzdvietu aizsardzībā Latvijā. Putni dabā 2010/1-2: 10-19 Ķuze J., Lipsbergs J., Bergmanis U. 2010.
• Birds of Switzerland: White-tailed Sea-eagle