Vanagu Dzimta: Piekūnveidīgo putnu kārtas dzimta

Vanagu dzimtā ir 256 plēsīgo putnu sugas, kas iedalītas 68 ģintīs un 14 apakšdzimtās. Pazīstamākās grupas ir vanagi, ērgļi, lijas un klijas. Vanagu dzimtas sugām ir kosmopolītiska izplatība. Tie mājo visos kontinentos, izņemot Antarktīdu, un vairākās okeānu salās. Dažas sugas ir gājputni. Latvijā sastopama 21 vanagu dzimtas suga.

Vanagu dzimta Accipitridae (Vieillot, 1816)
Zvirbuļu vanags (Accipiter nisus)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Virskārta	Neognati (Neognathae)
Kārta	Vanagveidīgie (Accipitriformes)
Dzimta	Vanagu dzimta (Accipitridae)
Vanagu dzimta Vikikrātuvē

 

Vanagu dzimta ir plaša un ar lielu daudzveidību. Mazākie dzimtā ir mazais zvirbuļvanags (Accipiter minullus) un pērļu klija (Gampsonyx swainsonii). Abām sugām mazākie indivīdi ir apmēram 20 cm gari, to svars ir ap 68 g. Lielākais dzimtā ir melnais grifs (Aegypius monachus), kura ķermeņa garums ir 120 cm, spārnu izplētums 3 metri, bet svars 14 kg. Ķermeņa masas ziņā vanagu dzimta ir visdažādākā no visām putnu dzimtām. Lielākajai daļai sugu piemīt dzimumu dimorfisms, kas izpaužas auguma atšķirībās. Mātītes parasti ir lielākas nekā tēviņi.

Knābis

Vanagu dzimtas putnu knābis ir līks, ass un piemērots medījuma saplosīšanai. Vairākām sugām knābja augšējā daļā ir ass izaugums, kuru sauc par "zobu". Visām sugām ir virsknābja nāsu paugurs, kurš visbiežāk ir dzeltenā krāsā.

Apspalvojums

Vanagu dzimtas putnu apspalvojums var būt samērā krāsains, bet tas nekad nav košs un spilgts. Lielākajai daļai apspalvojums kombinējas no pelēkām, brūnām un smilšu brūnām spalvām. Kopēja valdoša iezīme ir gaišāka pavēdere un tumšāka mugura. Apspalvojumā dzimuma dimorfisms izpaužas tādējādi, ka tēviņi ir košāki, apspalvojuma tonis piesātinātāks nekā mātītēm. Daudzām sugām jaunajiem putniem ir atšķirīgs apspalvojums kā pieaugušajiem indivīdiem. Dažām sugām apspalvojums imitē citas sugas apspalvojumu. Zinātnieki to skaidro divējādi: vai nu bīstamāks plēsējs imitē mazāk bīstamu plēsēju, lai atvieglotu savas medības, vai arī mazāk bīstams plēsējs imitē spēcīgāku sugu, lai nepiesaistītu bīstamu plēsēju uzmanību. Vairākām sugām ir cekuli, kas tiek izmantoti savstarpējā komunikācijā. Pat sugas, kurām nav cekulu, spēj sacelt spalvas uz pakauša, ja ir satraukti. Daudzām sugām ir kailas galvas, bez apspalvojuma. To skaidro ar termoregulāciju un nosacītu aizsardzību pret nosmērēšanos.

Redze

Vanagu dzimtas putnu redze ir ļoti laba un īpaša dzīvnieku pasaulē, par to mēdz stāstīt dažādas leģendas. Dažu sugu redze ir 8 reizes labāka nekā cilvēkam. Šīs sugas putniem ir lielas acis, un to uzbūve nodrošina binokulāro redzi un īpašo "vanagu redzi" — attāluma noteikšanu lielā ātrumā. Daudzām sugām ir arī ļoti laba dzirde, ar kuras palīdzību plēsējs nosaka medījuma atrašanās vietu. Tomēr, lai medītu, primāri tiek izmantota redze. Kā lielākajai daļai putnu vanagu dzimtas sugām ir vāji attīstīta oža.

 

 

 

 

 

 

Lielākā daļa vanagu dzimtas putnu ir aktīvi mednieki, kas barojas ar tikko nogalināta dzīvnieka gaļu. Visbiežāk upuris tiek noķerts un nogalināts ar spēcīgajiem plēsēja nagiem. Tad tas tiek aiznests līdz piemērotai un mierīgai vietai apēšanai. Upuris tiek sadalīts un saplēsts ar aso knābi. Visbiežāk plēsēji medī to, kas pagadās viņu tuvumā. Tomēr gandrīz visām sugām ir iecienītākais medījums. Ja barības pietrūkst, gandrīz visas sugas spēj baroties arī ar maitu.

Vanagu dzimta (Accipitridae)

• Āfrikas vanagu apakšdzimta (Melieraxinae)
  • ģints: Āfrikas vanagi (Melierax)
  • ģints: Mazie dziedātājvanagi (Micronisus)
• Bārdaino grifu apakšdzimta (Gypaetinae)
  • ģints: Baltie grifi (Neophron)
  • ģints: Bārdainie grifi (Gypaetus)
  • ģints: Madagaskaras čūskērgļi (Eutriorchis)
  • ģints: Palmu grifi (Gypohierax)
• Čūskērgļu apakšdzimta (Circaetinae)
  • ģints: Akrobātērgļi (Terathopius)
  • ģints: Cekulainie čūskērgļi (Spilornis)
  • ģints: Čūskērgļi (Circaetus)
  • ģints: Filipīnu ērgļi (Pithecophaga)
• Ērgļu apakšdzimta (Aquilinae)
  • ģints: Amerikas vanagērgļi (Spizaetus)
  • ģints: Āzijas vanagērgļi (Nisaetus)
  • ģints: Ērgļi (Aquila)
  • ģints: Garcekula ērgļi (Lophaetus)
  • ģints: Marsa ērgļi (Polemaetus)
  • ģints: Melnie ērgļi (Ictinaetus)
  • ģints: Rudie vanagērgļi (Lophotriorchis)
  • ģints: Vainagērgļi (Stephanoaetus)
  • ģints: Vanagērgļi (Hieraaetus)
  • ģints: Vidējie ērgļi (Clanga)
• Grifu apakšdzimta (Aegypiinae)
  • ģints: Āfrikas ausainie grifi (Torgos)
  • ģints: Āfrikas baltgalvas grifi (Trigonoceps)
  • ģints: Brūnie grifi (Necrosyrtes)
  • ģints: Indijas ausainie grifi (Sarcogyps)
  • ģints: Melnie grifi (Aegypius)
  • ģints: Tipiskie grifi (Gyps)
• Harpiju apakšdzimta (Harpiinae)
  • ģints: Cekulainie ērgļi (Morphnus)
  • ģints: Harpijas (Harpia)
  • ģints: Jaungvinejas ērgļi (Harpyopsis)
• Jūras ērgļu apakšdzimta (Haliaeetinae)
  • ģints: Jūras ērgļi (Haliaeetus)
• Klijānu apakšdzimta (Buteoninae)
  • ģints: Baltie klijāni (Pseudastur)
  • †ģints: Bermudu klijāni (Bermuteo)
  • ģints: Ceļmalas klijāni (Rupornis)
  • ģints: Dzērvju vanagi (Geranospiza)
  • ģints: Ērgļu klijāni (Geranoaetus)
  • ģints: Gliemežklijas (Rostrhamus)
  • ģints: Klijāni (Buteo)
  • ģints: Ķirzaku klijāni (Kaupifalco)
  • ģints: Melnie klijāni (Buteogallus)
  • ģints: Melnkrūšu klijāni (Morphnarchus)
  • ģints: Pelēkās klijas (Ictinia)
  • ģints: Pelēkie klijāni (Leucopternis)
  • ģints: Tuksneša klijāni (Parabuteo)
  • ģints: Tumšie klijāni (Cryptoleucopteryx)
  • ģints: Vanagklijāni (Butastur)
  • ģints: Zivju klijāni (Busarellus)
• Kliju apakšdzimta (Milvinae)
  • ģints: Brahmaņu klijas (Haliastur)
  • ģints: Divzobu klijas (Harpagus)
  • ģints: Klijas (Milvus)
  • ģints: Kvadrātastes klijas (Lophoictinia)
  • ģints: Melnkrūšu klijas (Hamirostra)
  • ģints: Slaidknābja klijas (Helicolestes)
• Ķīķu apakšdzimta (Perninae)
  • ģints: Amerikas bezdelīgastes klijas (Elanoides)
  • ģints: Amerikas ķīķi (Chondrohierax)
  • ģints: Dzegužķīķi (Aviceda)
  • ģints: Garastes ķīķi (Henicopernis)
  • ģints: Ķīķi (Pernis)
  • ģints: Pelēkgalvas klijas (Leptodon)
• Liju apakšdzimta (Circinae)
  • ģints: Lijas (Circus)
• Lijuvanagu apakšdzimta (Polyboroidinae)
  • ģints: Lijuvanagi (Polyboroides)
• Mazo kliju apakšdzimta (Elaninae)
  • ģints: Āfrikas bezdelīgastes klijas (Chelictinia)
  • ģints: Mazās klijas (Elanus)
  • ģints: Pērļu klijas (Gampsonyx)
  • ģints: Sikspārņklijas (Macheiramphus)
• Vanagu apakšdzimta (Accipitrinae)
  • ģints: Garastes vanagi (Urotriorchis)
  • ģints: Jaungvinejas vanagi (Megatriorchis)
  • ģints: Okeānijas vanagi (Erythrotriorchis)
  • ģints: Vanagi (Accipiter)

• Putni (Aves)
• IBC: Hawks and Eagles (Accipitridae) Arhivēts 2010. gada 27. maijā, Wayback Machine vietnē.
• Add subfamilies to Accipitridae