Grieķu Alfabēts
Grieķu alfabēts (grieķu: ελληνικό αλφάβητο) ir alfabēts, kas sastāv no 24 burtiem un tiek lietots grieķu valodas pierakstīšanai kopš 8.
gadsimts p.m.ē.">8. gadsimta p.m.ē. Tas radies uz feniķiešu alfabēta pamata, taču, atšķirībā no feniķiešu alfabēta, grieķu alfabētā ar burtiem tika apzīmēti ne tikai līdzskaņi, bet arī patskaņi. Grieķu alfabēta burti tika lietoti arī skaitļu apzīmēšanai. Mūsdienās grieķu alfabēta burti tiek plaši izmantoti dažādu fizikālu lielumu apzīmēšanai zinātnē. No grieķu alfabēta izveidojies latīņu alfabēts, kirilica, koptu alfabēts un citi alfabēti.
| Grieķu alfabēts | ||
|---|---|---|
| Tips | alfabēts | |
| Valodas | grieķu valoda | |
| Laika periods | 8. gadsimts p.m.ē. — mūsdienas | |
| Raksta virziens | no kreisās uz labo | |
| Izcelsmes rakstība | Ēģiptiešu hieroglifi → Protosīnājas raksts → Feniķiešu raksts → Grieķu alfabēts | |
| Atvasinātās sistēmas | latīņu raksts, gotu raksts, glagolica, kirilica, koptu alfabēts, senitāļu raksts | |
| Unicode rangs | Greek | |
| ISO 15924 | Grek (200) | |
 | ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Burti
| Burts | Nosaukums | Izruna | Atbilstošais burts feniķiešu alfabētā | Transliterācija | Kā skaitļa nozīme | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| sengrieķu | bizantiešu | jaungrieķu | latviski | sengrieķu | jaungrieķu | sengrieķu | jaungrieķu | |||
| Α α | ἄλφα | άλφα | alfa | [a] [aː] | [a] |  ālefs | a | 1 | ||
| Β β | βῆτα | βήτα | bēta | [b] | [v] |  bēts | b | bh, b, v | 2 | |
| Γ γ | γάμμα | γάμμα γάμα | gamma | [g]/[n] | [ɣ], [ʝ] |  gimels | g | gh, g | 3 | |
| Δ δ | δέλτα | δέλτα | delta | [d] | [ð] |  dālets | d | dh, d | 4 | |
| Ε ε | εἶ | ἒ ψιλόν | έψιλον | epsilons | [e] |  hē | e | 5 | ||
| Ζ ζ | ζῆτα | ζήτα | zēta | [dz], vēlāk [zː] | [z] |  zains | z | 7 | ||
| Η η | ἦτα | ήτα | ēta | [ɛː] | [i] |  hēts | e, ē | i | 8 | |
| Θ θ | θῆτα | θήτα | tēta | [tʰ] | [θ] |  tēts | th | 9 | ||
| Ι ι | ἰῶτα | ιώτα γιώτα | jota | [i] [iː] | [i], [j] |  jods | i | 10 | ||
| Κ κ | κάππα | κάππα κάπα | kapa | [k] | [k], [c] |  kāfs | c | k | 20 | |
| Λ λ | λάβδα | λάμβδα | λάμδα λάμβδα | lambda | [l] |  lāmeds | l | 30 | ||
| Μ μ | μῦ | μι μυ | mī | [m] |  mēms | m | 40 | |||
| Ν ν | νῦ | νι νυ | nī | [n] |  nūns | n | 50 | |||
| Ξ ξ | ξεῖ | ξῖ | ξι | ksī | [ks] |  sāmehs | x | x, ks | 60 | |
| Ο ο | οὖ | ὂ μικρόν | όμικρον | omikrons | [o] |  ains | o | 70 | ||
| Π π | πεῖ | πῖ | πι | pī | [p] |  pē | p | 80 | ||
| Ρ ρ | ῥῶ | ρω | ro | [r], [r̥] | [r] |  rēšs | r, rh | r | 100 | |
| Σ σ ς | σῖγμα | σίγμα | sigma | [s] |  šins | s | 200 | |||
| Τ τ | ταῦ | ταυ | tau | [t] |  tāvs | t | 300 | |||
| Υ υ | ὖ | ὖ ψιλόν | ύψιλον | ipsilons | [y], [yː] (agrāk [u], [uː]) | [i] |  vāvs | u, y | y, v, f | 400 |
| Φ φ | φεῖ | φῖ | φι | fī | [pʰ] | [f] | ph | ph, f | 500 | |
| Χ χ | χεῖ | χῖ | χι | hī | [kʰ] | [x], [ç] | ch | ch, kh | 600 | |
| Ψ ψ | ψεῖ | ψῖ | ψι | psī | [ps] | ps | 700 | |||
| Ω ω | ὦ | ὦ μέγα | ωμέγα | omega | [ɔː] | [o] | ains | o, ō | o | 800 |
| Burts | Atbilstošais burts feniķiešu alfabētā | Nosaukums | Transliterācija | Izruna | Kā skaitļa nozīme | ||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| latviski | sengrieķu | jaungrieķu | |||||
 ( ) | vāvs | digamma | ϝαῦ | δίγαμμα | w | [w] | 6 |
 | stigma | - | στῖγμα | st | [st] | 6 | |
 | hēts | hēta | ἧτα | ήτα | h | [h] | - |
 |  cādē | sans | ϻάν | σάν | s | [s] | - |
 ( ) |  kofs | kopa | ϙόππα | κόππα | q | [q] | 90 |
 ( ) | cādē | sampi | - | σαμπῖ | ss | [sː], [ks], [ts] | 900 |
 | cādē | šo | - | - | sh | [ʃ] | - |
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Grieķu alfabēts.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- Unicode Grieķu alfabēts (angliski)
- Greek Unicode Issues (angliski)
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Grieķu alfabēts, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.