Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus.
Fizioloģijas uzdevums ir atklāt un izprast organismā notiekošos procesu (veģetatīvo, somatisko, sensoro un psihisko) būtību un noskaidrot visu to norišu precīzu secību, ar kuru palīdzību organisms pielāgojas mainīgajai ārējai videi. Šo norišu izzināšana dod iespējas mainīt dzīvā organisma funkcijas vēlamajā virzienā un tādējādi palīdzēt praktiskajai medicīnai.
Fizioloģija ir sena zinātne. Zinātnisko fizioloģiju radīja angļu ārsts, anatoms un fiziologs Viljams Hārvijs. 1628. gadā Hārvijs atklāja asinsrites mehānismu, eksperimentos ar dzīvniekiem pierādot, ka zīdītāju asinsrite norit pa slēgtu asinsvadu sistēmu, kurā asiņu plūsmu nodrošina sirds saraušanās. Šī eksperimenta rezultātā, viņš izdeva darbu "Anatomiski pētījumi par dzīvnieka sirds un asins kustībām" (Exercitatio Anatomica de Motu Cordis et Sanguinis in Animalibus).
Cilvēka fizioloģija, tāpat kā cilvēka anatomija, mūsdienās ir sadalījusies normālajā fizioloģijā, kas pēta fizioloģiskās norises vesela cilvēka ķermenī, un patoloģiskajā fizioloģijā, kurā pēta slimu cilvēku.
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Fizioloģija, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.