Osmijs: ķīmiskais elements
Osmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Os un atomskaitli 76.
Osmijs ir visblīvākais metāls. Dabā tas ir sastopams kā piemaisījums platīnam. Osmija(VIII) oksīds (OsO4) ir toksisks šķidrums. Osmijam ir iespējamas oksidēšanas pakāpes no +1 līdz +8, izplatītākās ir +3 un +4.
| Osmijs | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
  Osmija kristālu sakopojums un kausēta osmija lodīte | |||||||
| Oksidēšanas pakāpes | +8, +6, +4, +3, +2, 0, −2 | ||||||
| Elektronegativitāte | 2,2 | ||||||
| Blīvums | 22610 kg/m3 | ||||||
| Kušanas temperatūra | 3306 K (3033 °C) | ||||||
| Viršanas temperatūra | 5285 K (5012 °C) | ||||||
Vēsture
Osmiju 1803. gadā atklāja angļu ķīmiķi Smitsons Tennants (Smithson Tennant) un Viljams Volastons. Elementa nosaukums ir radies no grieķu vārda ὀσμή (ósmé), kas nozīmē ‘smarža, smaka’, jo tā oksīdam ir ļoti izteikti spēcīga smaka.
Atrašanās dabā
Osmijs ir ļoti reti sastopams ķīmiskais elements Zemes garozā. Tā koncentrācija ir aptuveni 50 daļiņas no triljona. Osmijs parasti ir atrodams dabiskajos sakausējumos, piemēram, irīdija–osmija sakausējumos (osmirīdos un irīdosmijos). Parasti tas vēl ļoti mazā koncentrācijā ir atrodams vara un niķeļa rūdās.
Izotopi
Dabā ir septiņi osmija izotopi. Visizplatītākais ir osmijs-192 (40,78% no kopējā dabā esošā osmija). Vēl izplatīti izotopi ir osmijs-190 (26,26%), osmijs-189 (16,15%), osmijs-188 (13,24%) un osmijs-187 (1,96%). Visretāk ir sastopami radioaktīvie izotopi osmijs-186 (1,59%) un osmijs-184 (0,02%). Mākslīgi ir iegūti vēl 35 radioizotopi, kuru masas skaitlis ir no 161 līdz 202.
Izmantošana
Osmijs tiek izmantots sakausējumos, bet to skaits ir neliels. Rūpniecībā tas tiek izmantots kā katalizators. Osmijs ir atrodams augstas kvalitātes tintes pildspalvās, kompasa adatās, gramofona adatās, pulksteņu gultņos, jo tam ir ļoti liela cietība un izturība pret koroziju.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Osmijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Osmijs, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.