Gagauzija: Autonoms reģions Moldovā

gada 23. decembrī un kurā gagauzi veido nedaudz vairāk par 80% no iedzīvotājiem. Gagauzijas teritorija ir ap 5% no Moldovas platības, tāpat kā Gagauzijas iedzīvotāji (ap 140 000 tūkst.) ir 5% no Moldovas iedzīvotāju skaita. Autonomijā ir trīs oficiālās valodas: gagauzu, krievu un rumāņu, taču visplašāk izmantotā ir tieši krievu valoda.

Gagauzijas Autonomā Teritoriālā vienība Avtonom Territorial Bölümlüü Gagauz Yeri Unitatea Teritorială Autonomă Găgăuzia Автономное территориальное образование Гагаузия
—  autonoms reģions  —
Karogs Ģerbonis
Gagauzijas atrašanās vieta Moldovā
Pārvaldes centrs	Komrata
Oficiālā valoda	gagauzu valoda rumāņu valoda krievu valoda
Valsts	Moldova
Platība
- Kopējā	1 832 km²
Iedzīvotāji (2014. gadā)
- Kopā	134 535
- Blīvums	73,4/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
- Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Gagauzijas Autonomā Teritoriālā vienība Vikikrātuvē

Pēc 1806.-1812. gada krievu-turku kara Krievijas Impērija anektē Moldāvijas austrumu daļu līdz Prutas upei un izveido Besarābijas guberņu. Lai nodrošinātu savu kontroli pār jauniegūto teritoriju, īpaši tās dienvidu daļu (Budžaku), no tās tiek padzīti vairākus gadsimtus šeit dzīvojušie Nogaju turki, kas tiek piespiesti pārcelties uz Krimu, Azovu un Stavropoli. Viņu vietā no 1812. līdz 1846. gadam šeit tiek nomitināti tūkstošiem pareizticīgo gagauzu un bulgāru no Osmaņu impērijas pakļautībā esošās Bulgārijas austrumiem. Gagauzi apmetas Avdarmas, Komratas, Kongazas, Tomajas, Kismičoias un citos ciematos.

Tuvojoties PSRS sabrukumam un pieaugot tautu nacionālismam, arī gagauzi 1988. gadā izveido savu nacionālo kustību. 1989. gadā gagauzi sarīko kongresu, kurā pieprasa autonomiju Moldāvijas PSR dienvidos, ar galvaspilsētu Komratā. Pieaugot moldāvu nacionālismam, pastiprinās gagauzu un krievvalodīgo minoritāšu bailes, ka Moldova plāno drīzumā atgriezties Rumānijas sastāvā.

1990. gada augustā gagauzi pasludina savu autonomo republiku. 1991. gada martā gagauzu lielākā daļa nobalso par PSRS saglabāšanu. PSRS valsts apvērsuma laikā gagauzi 1991. gada 19. augustā pasludina neatkarīgas Gagauzijas Republikas izveidošanu.

Politiskajai situācijai nostabilizējoties, 1994. gada 23. decembrī Moldovas parlaments pieņem lēmumu par autonomijas piešķiršanu gagauziem, kā arī, teorētiskajā Moldovas un Rumānijas apvienošanās gadījumā, dod tiem iespēju lemt par atdalīšanos no Moldovas. Tiek izveidota Gagauzijas autonomā teritoriālā vienība.

 

Gagauzijas teritoriju veido četras atdalītas teritorijas, kas sadalītas trīs administratīvajos rajonos.

Gagauzijas parlamentam ir tiesības izdot likumus attiecībā uz izglītību, kultūru, vietējo attīstību, teritorijas pārvaldi un budžetu. Autonomija arī kontrolē savu policiju.

1995. gadā Georgijs Tabunšiks tiek ievēlēts par Gagauzijas gubernatoru uz četru gadu termiņu. 1999. gadā par gubernatoru tiek ievēlēts Dmitrijs Kroitors, kas cenšas izmantot visas autonomijas vadītāja pilnvaras un pēc konflikta ar Moldovas centrālo valdību 2002. gadā atkāpjas no amata. Par gubernatoru no jauna tiek ievēlēts Georgijs Tabunšiks. No 2006. līdz 2015. gadam gubernators ir Mihails Formuzals. 2015. gadā par gubernatori ievēlēta Irina Vlaha.

2014. gada 2. februārī Gagauzijā notiek referendums, kurā 98,4% balsotāju atbalsta ciešākas saites ar Krieviju un nevis Eiropas Savienību.

Gagauzija ir lauksaimniecības zeme. Galvenie eksporta produkti ir vīns, saulespuķu eļļa, bezalkoholiskie dzērieni, vilna, āda un tekstilizstrādājumi. Gagauzijas 12 vīna darītavās gadā tiek apstrādātas 400 000 tonnas vīna.

Pamatraksts: gagauzu valoda

Gagauzu lietotā valoda ir tjurku valodu grupai piederīga valoda, kas ir vislīdzīgākā turku, azerbaidžāņu un turkmēņu valodām, tāpēc to saprot turku valodā runājošie cilvēki. Valodai ir divi dialekti, kas izveidojušies vēsturiskā ceļā — bulgāru un piejūras reģiona. Gagauzu valoda lieto latīņu alfabētu ar 31 burtu, kas balstīts uz moderno turku alfabētu. Alfabētā ir divi burti, ko izmanto tikai gagauzi.

Oficiālā Gagauzijas mājas lapa

Gagauzijas karogs