Turku Valoda

Turkvalodīgie galvenokārt dzīvo Turcijā un Kiprā, kā arī nelielas kopienas Grieķijā, Bulgārijā, Ziemeļmaķedonijas Republikā, Kosovā, Albānijā, Uzbekistānā. Daži miljoni turkvalodīgo dzīvo arī Rietumeiropas valstīs, it īpaši Vācijā.

Turku valoda Türkçe
Izruna:	IPA: [ˈt̪yɾkˌt͡ʃe]
Valodu lieto:	Turcija,  Ziemeļu Kipras Turku Republika,  Bulgārija,  Ziemeļmaķedonija,  Kosova,  Rumānija,  Kipra,  Azerbaidžāna un imigrantu kopienas šādās valstīs:  Vācija,  Francija,  Nīderlande,  Austrālija,  Uzbekistāna,  Apvienotā Karaliste,  ASV,  Beļģija,  Šveice,  Itālija, u.c.
Reģions:	Anatolija, Kipra, Balkāni, Kaukāzs, Centrāleiropa, Rietumeiropa un Tuvie Austrumi
Pratēju skaits:	vairāk nekā 63 miljoni
Reitings:	23 (dzimtā val.)
Valodu saime:	altajiešu (strīdīgi)  tjurku   oguzu    rietumoguzu     Turku valoda
Rakstība:	Latīņu alfabēts (turku ortogrāfija)
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Turcija,  Ziemeļu Kipras Turku Republika,  Kipra,  Ziemeļmaķedonija*  Kosova** *Pašvaldībās ar vismaz 20% turkvalodīgo iedzīvotāju **Turku valoda ir viena no reģionālajām valodām.
Regulators:	Turku valodas asociācija
Valodas kodi
ISO 639-1:	tr
ISO 639-2:	tur
ISO 639-3:	tur
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Valodas saknes ir meklējamas Centrālāzijā, pirmie rakstītie avoti turku valodā ir parādījušies pirms 1200 gadiem. Rietumu virzienā tā izplatījās osmaņu turku valodas ietekmē Osmaņu impērijas laikā. 1928. gadā Turcijas Republikas pirmsākuma gados Ataturka reforu laikā turku valodas pieraksts no osmaņu raksta tika aizstāts ar latīņu alfabētu. Turku valodai ir savstarpējas saiknes ar citām oguzu valodām: azeru, turkmēņu un kaškaju valodu. Saskaitot visus šo valodu pratējus, tās aptver gandrīz 90 miljonus cilvēku.

Turku valoda ir oguzu valodu turku apakšgrupas valoda, kurā iekļautas arī gagauzu un horasani turku valoda. Oguzu valodu grupa iekļauta tjurku valodu saimē, lai gan vairāki valodnieki uzskata, ka tjurku valodas ir viena no altajiešu valodu saimes grupām.

Turku valodai raksturīga aglutinējoša patskaņu harmonija un tās gramatikā nepastāv dzimtes. Parastā teikuma locekļu secība turku valodā — teikuma priekšmets, papildinātājs un darbības vārds. Turku valodā tāpat, kā latviešu valodā, otrās personas daudzskaitļa forma tiek lietota arī kā pieklājības forma.

Turku valodu prot iedzīvotāji Turcijā un mazākumtautības 35 valstīs. Turku valoda izplatīta tajās valstīs vai to daļās, kas agrāk piederēja Osmaņu impērijai, piemēram Bulgārijā, Rumānijā, Serbijā, Ziemeļmaķedonijā, Sīrijā, Grieķijā un Izraēlā. Vācijā dzīvo vairāk nekā divi miljoni turkvalodīgo. Ievērojams skaits turkvalodīgo dzīvo arī Austrijā, Beļģijā, Francijā, Nīderlandē, Šveicē un Apvienotajā Karalistē. Desegregācijas ietekmē vairums turku izcelsmes imigrantu savās mītnes zemēs vairs neprot tik labi kā Turcijā dzimuši turki.

Turku valodu prot gandrīz visi Turcijas pastāvīgie iedzīvotāji, bet pārējie ir pārsvarā kurdi. Vairumam Turcijas cittautiešu turku valoda ir otrā valoda un viņiem zināšanu līmenis turku valodā līdzinās dzimtajai valodai.

Valsts valodas statuss

Turku valoda ir oficiālā valsts valoda Turcijā un tā ir arī viena no oficiālajām valsts valodām Kiprā. Tai ir piešķirts arī oficiālās valodas statuss atsevišķās Ziemeļmaķedonijas pašvaldībās, atkarībā no turkvalodīgo skaita attiecīgajā apvidū, kā arī oficiāls statuss Kosovas Prizrenas rajonā.

Turcijā valodas lietojumu uzrauga Turku valodas asociācija (turciski: Türk Dil Kurumu), kuru 1932. gadā dibināja Mustafa Kemals Ataturks. Iesākumā šo iestādi sauca par Turku valodas izpētes biedrību (turciski: Türk Dili Tetkik Cemiyeti). Asociācijas primārais uzdevums bija īstenot valodas tīrības politiku un tās pirmais uzdevums bija aizvietot aizguvumus no arābu un persiešu valodas ar turku valodas vārdiem, kā arī 1928. gada pāreja uz mūsdienās lietoto jauno turku valodas alfabētu. 1951. gadā asociācija kļuva pilnīgi neatkarīga, atstājot tikai priekšsēdētāja amatā izglītības ministru. Uzreiz pēc 1980. gada valsts apvērsuma, 1983. gada augustā asociāciju atkal pilnībā pārņēma valsts pārraudzībā.

Dialekti

Nacionālistu pamatnostādne bija tāda, ka par oficiālo valsts valodu nosakāms Stambulas dialekts un tādēļ nenotiek citu dialektu pētniecība. Valsts valodas pamatā ir Osmaņu turku valoda, kas rakstībā līdzinās latīņu burtiem rakstītai arābu valodai, papildinot to ar jaunvārdiem un, atmetot arābu un persiešu cilmes aizguvumus.

Turku valodu var iedalīt šādos dialektos:

• Rumēliešu dialekts (izplatīts Rumēlijā);
• Kipriešu dialekts (izplatīts Kiprā);
• Edirnes dialekts (izplatīts Edirnē un tās apkārtnē);
• Austrumu dialekts (izplatīts Turcijas austrumos; mijas ar azerbaidžānu valodu);
• Melnās jūras dialekts (izplatīts Melnās jūras piekrastē);
• Egejas jūras dialekts (izplatīts Egejas jūras piekrastē un nedaudz arī Antaljas apkārtnē);
• Dienvidaustrumu dialekts (izplatīts Mersinas austrumu pusē);
• Vidusanatolijas dialekts;
• Kastamonu dialekts;
• Karamanlidesas dialekts (izplatīts Grieķijā, Karamanlidesā).

Turku valodai raksturīga ir patskaņu harmonija, kurā platajiem patskaņiem seko tikai platie, bet šaurajiem — šaurie. Platie patskaņi ir a, ı (cietais i), o un u, bet šaurie — e, i, ö un ü. Vārdā uzsvaru parasti liek uz pirmspēdējo patskani.

Turku valodā burtus, tāpat kā latviešu valodā, izrunā tā, kā tos pieraksta un burtu izruna nav atkarīga no citiem vārdā esošajiem burtiem.

Turku alfabēts

• a — A [a]
• b — B [b]
• c — C [dʒ] Izrunājams kā latviešu dž.^{[nepieciešama atsauce]}
• ç — Ç [tʃ] Izrunājams kā angļu ch, vācu tsch, ungāru cs, poļu cz, vācu tς vai latviešu č.^{[nepieciešama atsauce]}
• d — D [d]
• e — E [e]
• f — F [f]
• g — G [g]
• ğ — Ğ [ː], [j] un retos gadījumos [ɣ] vai [γ] — mīkstais g (turku: yumuşak ge) ir burts, kuram pašam par sevi nav skaņas, bet pēc patskaņa tas pagarina tā skaņu. Šāds burts ir arī azeru, gruzīnu un tatāru valodās. Piemēram, vārds dağ /daː/ izrunājams kā dā. Savukārt pēc burtiem e, i, ö un ü, burts ğ izrunājams kā j.
• h — H [h]
• ı — I [ɯ] Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis.
• i — İ [i]
• j — J [ʒ] Izrunājams kā latviešu ž.^{[nepieciešama atsauce]}
• k — K [k]
• l — L [l]
• m — M [m]
• n — N [n]
• o — O [ɔ] Īss vaļējs o, piem. kā vārdā stop.
• ö — Ö [øː] Tāds pats kā ungāru Ő /øː/ — izrunā kā garu diftongu oe.
• p — P [p]
• r — R [ɾ]
• s — S [s]
• ş — Ş [ʃ] Izrunājams kā itāļu sc(i), francūžu ch, angļu sh, vācu sch, galīciešu x, vai kā latviešu š.^{[nepieciešama atsauce]}
• t — T [t]
• u — U [u]
• ü — Ü [yː] Tāds pats kā ungāru Ű /yː/ izrunā kā garu diftongu ue.
• v — V [v]
• y — Y [j]
• z — Z [z]

Papildus burti

• â — Â [ɑː] Mūsdienu turku valodas rakstībā nelieto, izņemot no citām valodām (arābu vai persiešu) aizgūtos vārdos. Parasti raksta bez jumtiņa, izņemot tad, ja tas seko līdzskaņiem L, K un G.
• î — Î [iː] Arī šo burtu turku valodas rakstībā lieto reti. Ja î viens pats veido galotni, tad to aizvieto ar mūsdienu turku galotni -sel/-sal, piem. Dinî — Dinsel; Ailevî — Ailesel.
• û — Û [uː] Mūsdienu turku valodas rakstībā nelieto, izņemot no citām valodām (arābu vai persiešu) aizgūtos vārdos. Parasti raksta bez jumtiņa.

Līdzskaņi

Mīkstais g (yumuşak g), "ğ" turku valodā nekad nav vārda sākumā un vienmēr seko tikai patskanim. Ja tam seko cits līdzskanis vai tas ir vārda beigās, tad tas pagarina pirms tā esošo patskani.

Patskaņi

Turku valodas patskaņi ir a, e, i, ı, o, ö, u un ü. Valodā nepastāv diftongi un, diviem patskaņiem kopā esot, tie katrs saglabā savu skaņu.

Turku ir aglutinējoša valoda un tādēļ tajā ir daudzi viens otru papildinoši priedēkļi. Vārdā var būt daudzi priedēkļi un tos var pielietot, veidojot jaunus vārdus (no lietvārda var izveidot darbības vārdu un otrādi).

Lietvārdi un īpašības vārdi

Turku valodā lietvārdu galotnes norāda piederības personu. Valodai ir sešas deklinācijas (galotnes pievieno saskaņā ar patskaņu harmonijas likumiem):

• nominatīvs;
• ģenitīvs (galotne -ın, -in, -un vai -ün);
• datīvs (galotne -a vai -e);
• akuzatīvs (-ı, -i, -u vai -ü);
• ablatīvs (-den vai -dan);
• lokatīvs (-de vai -da);
• instrumentālis.

Visiem lietvārdiem galotnes tiek pievienotas vienādi, pievienojot to galotni, kas saskan ar iepriekšējo patskani, turklāt, ablatīvā un lokatīvā atšķiras galotnes līdzskanis hava (gaiss) + -da (lokatīva priedēklis) = havada (gaisā), bet, ağaç (koks) + -da (kolatīva priedēklos) = ağaçta (kokā), nevis ağaçda.

Turklāt, lietvārdiem pievieno arī piederības priedēkli, kas norāda lietvārda piederības personu.

Turku valodā īpašības vārdi nav deklinējami, bet tie ļoti bieži ir arī lietvārdi un tad tie ir deklinējami. Ja tie ir apzīmētāji, tad tie ir pirms apzīmējamā lietvārda.

Piederība turku valodā tiek izteikta ar tādām gramatiskajām formām, kas izteiktas pēc principa „būt” un „nebūt”. Lai arī var un yok nozīmē „ir” un „nav”, vārdi vardı un yoktu ir to tagadnes preteriti, bet olacak un olmayacak ir — nākotnes. Tādēļ turku valodā ir neparasta teikuma uzbūve un teikums: „Manam kaķim nebija kurpju” turku valodā skanētu šādi:

kedi + -m + -in ayak + kab(ı) + -lar + -ı yok + -tu
(kedimin ayakkabıları yoktu)

Latviski tas skanētu šādi: kaķ-a-man-a kāj-apseg-u nav-bija.

Personu vietniekvārdi

Darbības vārdi

Turku valodā darbības vārds, tāpat kā latviešu valodā, norāda darītāju. Tie var būt nolieguma un arī pasīvi. Turku valodā darbības vārds var norādīt laiku, izteiksmi un darbības veidu. Tas var būt progresīvs, vajadzības, aorists, nākotnes, tagadnes, pagātnes, kondicionālis, pavēles vai vēlējuma.

Visiem turku vārdiem konjugācijas ir vienādas, izņemot nekārtnos darbības vārdus un nepietiekamo vārdu i-.

Patskaņu harmonija

Turku valodā patskaņu harmonija tiek panākta, nosakot, ka turku valodas pamata vārdā līdztekus ir tikai platie (a, ı, o, u) patskaņi vai šaurie (e, i, ö, ü). Piemēram, turku valodā priedēkļa apzīmējums -den nozīmē gan -dan, gan -den (atbilstoši patskaņu harmonijas likumam) un apzīmējums -iniz nozīmē: -ınız, -iniz, -unuz, vai -ünüz.

Turku valodā patskaņus iedala divējādi: pēc tā vai tie ir plati vai šauri un pēc tā, vai tie ir apaļie vai neapaļie.

Vārdu kārtība

Vārdu kārtība turku valodā: teikuma priekšmets — izteicējs — darbības vārds. Šāda vārdu kārtība ir arī japāņu valodā un latīņu valodā. Vārdu kārtība var būt arī savādāka, atkarībā no tā, kurš ir svarīgākais. Gramatika nosaka, ka „jebkurš vārds, kas ir pirms darbības vārda ir svarīgākais. Piemēram, teikumā: „Ali aizgāja uz skolu” likts uzsvars uz vārdu „skola” un turciski ir: „Ali okula gitti”. Ja likts uzsvars uz Ali: „Uz skolu aizgāja Ali”, tad turciski ir: „Okula Ali gitti” un nozīmētu tas ir Ali, kas aizgāja uz skolu.

Turku valodā ļoti izteikta ir tās aglutinējošā daba un tajā brīvi no esošajām vārdu saknēm var kombinēt jaunus vārdus. Vairums turku vārdu radušies no neliela vārdu krājuma, pievienojot priedēkļus.

Tāpat kā vācu valodā, arī turku valodā no diviem vārdiem tiek izveidoti savienojumi, kas veido patstāvīgus vārdus.