Atmosfēra (grieķu: ἀτμός, atmós — 'tvaiks' un σφαῖρα, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Tā kā nav asu robežu starp atmosfēru un starpplanētu telpu, tad parasti par atmosfēru uzskata to gāzu, tvaiku un putekļu apvalku, kas rotē kopā ar debess ķermeni. Atmosfēras slāņa biezums dažādiem debess ķermeņiem var būt krasi atšķirīgs. Tas ir īpaši biezs gāzu planētām. Ne tikai planētām, bet arī zvaigznēm ir atmosfēra, kas ir to ārējais slānis, sākot ar fotosfēru.
Atmosfēras radītais spēks, kas darbojas uz laukuma vienību, ir vienāds ar atmosfēras spiedienu. Šo spēku rada astronomiska objekta gravitācijas spēks. Zemes atmosfēras spiediens ir pamatā spiediena mērvienībai, kuru sauc par atmosfēru (atm). Viena atmosfēra ir vienāda ar 101 325 Pa jeb 760 mm Hg. Paceļoties augstāk virs debess ķermeņa virsmas, atmosfēras spiediens samazinās eksponenciāli.
Ne visiem debess ķermeņiem ir atmosfēras. Lai tā pastāvētu, ir nepieciešama ne tikai gāze, kas atmosfēru veido, bet arī pietiekami spēcīgs debess ķermeņa radīts gravitācijas spēks, kas neļauj atmosfērai noplūst starpzvaigžņu telpā. Līdz ar to var novērot saistību, ja debess ķermenis ir mazs, tam nav atmosfēras. Jo lielāks ir astronomiskais objekts, jo lielāka varbūtība, ka tam ir atmosfēra.
Atmosfērai ir liela nozīme tajā, kā veidojas cieta astronomiska objekta reljefs. Ja atmosfēras nav, tad uz objekta virsmas var novērot daudzus meteorītkrāterus. Bez atmosfēras astronomisks objekts ir neaizsargāts no meteorītiem, kuri nokrītot veido krāterus. Ja atmosfēra pastāv, tad lielākā daļa mazāko meteorītu sadeg tajā. Savukārt tie krāteri, kuri veidojas, lielajiem meteorītiem nonākot līdz astronomiska objekta virsmai, ar laiku erodē, jo, ja pastāv atmosfēra, tad ir arī vējš, kas veicina eroziju. Turklāt, ja ir atmosfēra, tad uz astronomiskā objekta virsmas var pastāvēt arī viela šķidrā stāvoklī, veidojot upes, ezerus, jūras un okeānus, kas veido objekta reljefu.
Atmosfēra Zemes virsmas tuvumā sastāv no šādām gāzēm:
kā arī no daudz mazāka daudzuma citu gāzu. Atmosfērā vidēji ap 3% veido arī ūdens tvaiks. Šo gāzu maisījumu ikdienā sauc par gaisu.
Absorbējot daļu Saules radiācijas un izlīdzinot dienas un nakts temperatūras starpību atmosfēra sargā Zemes dzīvību. Tā kalpo arī par organismiem nepieciešamo gāzu — skābekļa un ogļskābās gāzes — piegādātāju un par svarīgu ūdens cikla vides daļu. Atmosfēras vidējā temperatūra pie Zemes virsmas ir 14 °C. Kopējā atmosfēras masa ir ap 5148 triljoni tonnu.
Praktiski var uzskatīt, ka Mēnesim nav atmosfēras. Tomēr ap Mēnesi pastāv ļoti retinātas gāzes atmosfēra. Ja salīdzina ar Zemes atmosfēras blīvumu jūras līmeni (1,29 kg/m3), tad Mēness atmosfēra ir 100 triljonu reižu mazāk blīva. Mēness atmosfēru veido šādas vielas:
Marsa atmosfēru galvenokārt veido oglekļa dioksīds. Atmosfēras spiediens uz Marsa virsmas ir aptuveni 600 Pa, kas ir aptuveni 0,6% no Zemes atmosfēras spiediena jūras līmenī. Olimpa kalna (augstākā Marsa kalna) virsotnē atmosfēras spiediens ir 30 Pa. Marsa atmosfēras spiediens ir stipri zem Ārmstronga robežas (6300 Pa). Ārmstronga robeža ir spiediens, kurā ūdens vārās normālā temperatūrā (istabas temperatūrā).
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Atmosfēra" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar meteoroloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Atmosfēra, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.