Gaisa Piesārņojums

Šādām vielām gaisā nevajadzētu būt vai arī tām jābūt ļoti mazos daudzumos. Piesārņojumu galvenokārt rada rūpnīcas un transportlīdzekļi. Galvenie gaisa piesārņotāji ir oglekļa dioksīds jeb CO₂, slāpekļa oksīdi, sēra dioksīds, ogļūdeņraži, aldehīdi, smagie metāli kā Pb, Cu, Zn, Cd, Cr, un atmosfēras putekļi.

Gaisa piesārņojums ir bīstams ne tikai cilvēkiem, bet arī nodara ļaunumu visai dzīvajai dabai. Daudzu jaunu tehnoloģiju ieviešana atvieglo dzīvi, taču tehnoloģijas ieviešanai nepieciešama enerģija, ko galvenokārt iegūst, sadedzinot kurināmo - akmeņogles, naftu un dabasgāzi. Tā rezultātā gaisā izplūst miljoniem tonnu dažādu gāzu kopā ar pelnu, putekļu un kvēpu daļiņām. Lielu pilsētu problēma ir smoga novēršana. Tas veidojas no transportlīdzekļu izplūdes gāzēm un no ražošanas atkritumu gāzēm.

Eiropas Savienība savām dalībvalstīm ir uzstādījusi noteiktus mērķus, kas saistīti ar gaisa kvalitātes uzlabošanu, nosakot dažādu atsevišķu gaisu piesārņojošo gāzu emisiju ierobežojumus un veicinot rīcības plānu izstrādi gadījumos, kad gaisa piesārņojums pārsniedz pieļaujamās normas. Latvijā šīs normas regulē ES gaisa struktūrdirektīva.

• Zemes atmosfēra
• Piesārņojums
• Siltumnīcas efekts
• Globālā sasilšana
• Izplūdes gāzes

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gaisa piesārņojums.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

Šis ar meteoroloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l