Spēks

Šis raksts ir par fizikālu lielumu. Par citām jēdziena spēks nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Tā kā spēka jēdziens tiek lietots vienlīdz ar mijiedarbības jēdzienu, spēks ir iedalāms tāpat kā fundamentālās mijiedarbības veidi šādi: elektromagnētiskais, stiprais, vājais, gravitācijas. Visbiežāk spēka jēdziens tiek lietots klasiskajā mehānikā, kur ar to nosauc gravitācijas spēku (atbilst gravitācijas fundamentālajai mijiedarbībai), berzes spēku, elastības spēku un vides pretestības spēkus (atbilst elektromagnētiskajai fundamentālajai mijiedarbībai). Tādējādi spēks parasti tiek uzskatīts par paātrinājuma izraisītāju, kā to nosaka Otrais Ņūtona likums.

Spēks ir vektoriāls lielums, kura modulis raksturo mijiedarbības lielumu (intensitāti), bet vērsums — mijiedarbības virzienu telpā. SI spēku mēra ņūtonos. 1 N = (1 kg·1m)/1s². To apzīmē ar ${\displaystyle {\vec {F}}}$.

Dažādu spēku salīdzināšanai, proti, katra atsevišķa spēka mērīšanai, iespējams pielietot divas metodes: dinamisko un statisko. Dinamiski spēks tiek mērīts pēc tā radītās kāda ķermeņa kustības izmaiņas jeb paātrinājuma spēka darbības virzienā. Statiski spēku mēra pēc tā izraisītās ķermeņa deformācijas.

Pamatraksts: Ņūtona otrais likums

Ņūtona otrais likums apgalvo, ka spēks ir vienāds ar masas un paātrinājuma reizinājumu, t.i.,

${\displaystyle {\vec {F}}=m{\vec {a}}\ }$ 
kur
${\displaystyle F}$  ir spēks (N)
${\displaystyle m}$  ir masa (kg)
${\displaystyle a}$  ir paātrinājums (m/s²)

Spēku var izraisīt dažādi procesi, piemēram, berze izraisa berzes spēku. Līdz ar to spēkus iedala pēc to darbības. Spēku veidi ir šādi:

Izmantojot darba jēdzienu un tā matemātisko izteiksmi

${\displaystyle A=Fl\cos \alpha }$ ,

kur ${\displaystyle l}$  ir ķermeņa pārvietojums taisnvirziena kustībā, ${\displaystyle \alpha }$  ir leņķis starp ķermenim pieliktā virzienu un ķermeņa pārvietojuma virzienu,

spēkus iedala pēc leņķa ${\displaystyle \alpha }$ :

• ja ${\displaystyle \alpha <{\frac {\pi }{2}}}$ , padarītais darbs ir pozitīvs un to padarošo spēku sauc par dzinējspēku (piemēram, smaguma spēks, ķermenim kustoties uz leju);
• ja ${\displaystyle \alpha >{\frac {\pi }{2}}}$ , padarītais darbs ir negatīvs un to padarošo spēku sauc par pretestības spēku (piemēram, berzes spēks);
• ja ${\displaystyle \alpha =0}$ , darbs netiek veikts (darbu nedara, piemēram, centrtieces spēks).

SI spēka mērvienība ir ņūtons, kas pēc būtības ir 1 kg·m/s². CGS sistēmā spēka pamatmērvienība ir dins. Vēsturiski spēks ir mērīts ar dažādām mērvienībām.

• Brīvās krišanas paātrinājums
• Masa
• Paātrinājums
• Svars

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Spēks.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l