Namaste

Vārda izrunā tiek uzsvērta pēdējā zilbe. Mūsdienās tas tiek lietots Indijas subkontinentā, Dienvidaustrumāzijā un hinduistu diasporā visā pasaulē. To izmanto gan sasveicinoties, gan atvadoties. Namaste parasti tiek izrunāts, nedaudz paklanoties, ar sakļautām rokām, pirksti ir vērsti uz augšu, īkšķi atrodas tuvu krūtīm. Šo žestu sauc par Añjali Mudrā; poza, kādā tas tiek veikts, ir Pranamasana.

Hinduismā tas nozīmē "es paklanos dievišķajam tevī". Namaste var izrunāt arī bez žesta, vai arī žests var tikt veikts bez vārdiem.

 

Namaste (Namah + te, Dēvanāgarī : नम: + ते = नमस्ते) ir atvasināts no sanskrita un ir vārda namah un vietniekvārda te otrās personas datīva enklītiskās formas kombinācija. Vārds namaḥ pirms skaņas te iegūst sandhi formu namas.

Termins namas ir atrodams vēdiskajā literatūrā. Vārds Namas-krita parādās hinduistu svētajos rakstos Rigvēdā, piemēram, Vivaha Sukta 10.85.22. pantā “pielūgsmes, pielūgšanas” nozīmē, savukārt Namaskara parādās “pielūgšanas, godināšanas, sveiciena” nozīmē. Tā ir godināšanas, pielūgšanas, godbijības izpausme vēdiskajā literatūrā un pēcvēdiskajos tekstos, piemēram, Mahabharatā.

Mūsdienu laikmetā Namah nozīmē “paklanīšanos”, “pakļaušanos”, “godbijīgu sveicienu” vai “pielūgšanu” un te nozīmē “tev” (vārda tvam vienskaitļa datīvs).

Izrakumi Indas ielejas civilizācijā ir atklājuši daudzas vīriešu un sieviešu terakotas figūras, kas sakļāvušas rokas Namaste sveicienā. Šie arheoloģiskie atradumi ir datēti ar laikposmu no 3000. gada līdz 2000. gadam pirms mūsu ēras.

 

Añjali Mudrā (sanskritā: अञ्जलि मुद्रा, sveiciena zīmogs), ir ar Indijas reliģijām saistīts roku žests, kas tiek praktizēts visā Āzijā un ārpus tās. To izmanto kā cieņas zīmi un apsveikumu Indijā, Šrilankā, Nepālā, Butānā, Birmā, Taizemē, Laosā, Kambodžā un Indonēzijā, to izmanto arī Austrumāzijas budistu, daoistu un sintoistu vidū, kā arī jogas praktiķu un līdzīgu tradīciju piekritēju vidū. Žests ir iestrādāts daudzās jogas āsanās un tiek izmantots dievību pielūgšanā daudzās Austrumu reliģijās.

Etimoloģija

Anjali sanskritā nozīmē “dievišķais upuris”, “godbijības žests”, “svētība”, “sveiciens” un ir atvasināts no anj, kas nozīmē “godāt vai svinēt”.

Mudra nozīmē "zīmogs" vai "zīme". Tādējādi frāzes nozīme ir "sveiciena zīmogs".

Žests ir pazīstams arī kā hrdayanjali mudra, kas nozīmē "godbijība pret sirds zīmogu" (no hrd, kas nozīmē "sirds") un atmanjali mudra nozīmē "godbijība pret sevis zīmogu" (no atman, kas nozīmē "sevis").

Žests tiek plaši izmantots visā Indijas subkontinentā, Āzijas daļās un ārpus tām, kur ir migrējuši dienvidu un dienvidaustrumu Āzijas izcelsmes cilvēki. Namaste jeb Namaskar tiek izmantots kā cieņas pilns apsveikuma veids, atzīstot un uzņemot radinieku, viesi vai svešinieku. Dažos gadījumos Namaste izmanto, lai izteiktu pateicību par piedāvāto vai sniegto palīdzību un pateiktos kādam par viņa dāsno laipnību.

•  
  Hinduistu vīrietis izpilda Namaste
•  
  Devītā rinda no augšas, pēdējais vārds Rigvēdu manuskriptā ir namas "godbijīgas pielūgšanas" nozīmē
•  
  Statuja Namaste pozā taizemiešu templī

• The meaning of Namaste Yoga Journal
• Modes of Greetings in Kashmiri, Indian Institute of Language Studies
• Ancient Indus Valley Seal print showing Namaste/anjali mudra, CSU Chico

 

Brīvajā vārdnīcā ir vārds

namaste