Sanskrits: Sena indiešu valoda

Sanskrits (संस्कृता वाक् saṃskṛtā vāk — 'izkopta valoda', saīsināti संस्कृतम् saṃskṛtam) ir hinduisma, budisma un džainisma liturģiskās literatūras klasiskā valoda, kā arī viena no Indijas 23 oficiālajām valodām.

Sanskrits
sanskritā: संस्कृतम् saṃskṛtam 
Izruna: IPA: sə̃skɹ̩t̪əm
Valodu lieto: Indija, Nepāla
Pratēju skaits: 14 000
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Indoirāņu
  Indoāriešu
   Sanskrits 
Rakstība: Dēvanāgarī un vairāki citi uz Brāhmī raksta bāzēti raksti; Latīņu alfabēts 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Indija (viena no pamatvalodām)
Regulators: nav oficiāla regulatora
Valodas kodi
ISO 639-1: sa
ISO 639-2: san
ISO 639-3: san
Indiešu raksts
Indiešu raksts
Šī lapa satur tekstu indiešu rakstībā.

Fonētika

Klasiskais sanskrits izšķir 48 skaņas. Dažas no tām gan ir alofoni. Fonēmu skaits ir mazāks, apmēram 35, skat. zemāk.

Skaņas tradicionāli tiek sakārtotas sekojošā kārtībā: patskaņi (Ach), divskaņi (Hal), anusvāra un visarga, slēdzeņi (Sparśa) un nāseņi (sākot no mutes aizmugures un virzoties uz priekšu), un visbeidzot plūdeņi un šņāceņi; SSTA rakstībā tas izskatās šādi (sk. tabulas zemāk):

    a ā i ī u ū ṛ ṝ ḷ ḹ ; e ai o au
    ṃ ḥ
    k kh g gh ṅ; c ch j jh ñ; ṭ ṭh ḍ ḍh ṇ; t th d dh n; p ph b bh m
    y r l v; ś ṣ s h

Pastāv arī mainīta tradicionālā kārtība, kas ir sastopama Pāṇini Šiva Sutrā.

Patskaņi

Klasiskā sanskrita patskaņi ar to vārda sākuma dēvanāgarī rakstzīmi, diakritisko zīmi, ar līdzskani प् ([p]), izrunu (atsevišķa patskaņa un burtkopā p+patskanis) IPA standartā, atbilsme SSTA un ITRANS, skaņas apraksts un aptuvenā izruna latviešu valodā ir redzami šajā tabulā:

Burts Burts ar “प् Izruna Izruna ar /p/ SSTA atbilsme ITRANS atbilsme. Skaņas apraksts Atbilsme latviešu valodā
[ɐ] vai [ä] [pɐ] vai [pä] a a īss pusplats vidus patskanis vai plats vidus patskanis a vārdā aka
पा [ɐ̙ː] [pɐ̙ː] ā A garš plats aizmugurējs neapaļš patskanis ā vārdā āda
पि [ɐʲ] [pɐʲ] i i īss šaurs priekšējs neapaļš patskanis i vārdā ir
पी [ɐʲː] [pɐʲː] ī I garš šaurs priekšējs neapaļš patskanis ī vārdā īve
पु [ɐʷ] vai [u̫] [pɐʷ] u u īss šaurs aizmugurējs saspiests patskanis u vārdā upe
पू [ɐʷː] vai [u̫ː] [pɐʷː] ū U garš šaurs aizmugurējs saspiests patskanis ū vārdā ūdens
पृ [ɻʲ] [pɻʲ] R īss retroflekss aptuvenis r vārdā arka
पॄ [ɻʲː] [pɻʲː] RR garš retroflekss aptuvenis rr vārdā ķerra
पॢ [ɹʲ] [pɹʲ] LR īss retroflekss sānu aptuvenis l vārdā alga
पॣ [ɹʲː] [pɹʲː] LRR garš retroflekss sānu aptuvenis ll vārdā lelle
पे [ɐ̙ʲ] [pɐ̙ʲ] e e īss divskanis ei vārdā reize
पै [ɐ̙ʲː] [pɐ̙ʲː] ai ai garš divskanis ai vārdā aile
पो [ɐ̙ʷ] [pɐ̙ʷ] o o īss divskanis ou vārdā souls
पौ [ɐ̙ʷː] [pɐ̙ʷː] au au garš divskanis au vārdā augs

Garie patskaņi tiek izrunāti apmēram divreiz garāk nekā to īsie līdzinieki. Bez garajiem patskaņiem pastāv arī pārgarie patskaņi, saukti par pluti, kas tiek lietoti vairākos locījumos, īpaši vokatīvā. Pluti gan nav visu gramatiķu akceptēts.

Īsie divskaņi e un o atspoguļo pirmindoirāņu [ai] un [au] divskaņu alofoniskos variantus, un fonoloģiski (konceptuāli) tie ir kā [ai] un [au] arī sanskritā. Sanskrita gramatiķi tos kategorizē kā divskaņus, pat ja tie fonētiski bieži vien tiek izrunāti kā parasti garie patskaņi [ē] un [ō].

Retrofleksie līdzskaņi un patskaņi tiek izrunāti, pieskaroties ar mēles galu pie aukslēju pašas augšas.

Piedvesmas līdzskaņi tiek izrunāti ar papildu pieelpu kā angļu nebalsīgie līdzskaņi vārda sākumā, piem., put «likt».

Papildinformācija:

  • Pastāv vēl arī papildu rakstzīmes, kas tradicionāli tiek norādītas dēvanāgarī raksta tabulās:
    • Diakritiskā zīme () saukta par anusvāra, izrunāta kā [əŋ] (SSTA: ). Tā tiek lietota patskaņa nazalizācijai, kā arī lai atveidotu puspatskani [n] vai [m]; piem., पं [pəŋ].
    • Diakritiskā zīme (), saukta par visarga, izrunāta kā [əh] (SSTA: ); piem., पः [pəh].
    • Diakritiskā zīme (), saukta par čandrabindu, kas tradicionāli netiek iekļauta dēvanāgarī sanskrita aprakstos, tiek lietota pamīšus ar anusvāru, lai parādītu patskaņa nazalizāciju, galvenokārt Vēdās; piem., पँ [pə̃].
  • Ja nepieciešams uzrakstīt atsevišķu līdzskani bez sekojoša patskaņa, zem zilbiskā līdzskaņa tiek rakstīta halanta / virāma diakritiskā zīme (प्).
  • Patskanis ā sanskritā pēc būtības ir vairāk vidus patskanis [aː], nekā aizmugures patskanis [ɑː]. Bet gramatiķi to tomēr klasificē kā aizmugures patskani. (Tiwari, [1955] 2004).
  • Jāpiezīmē, ka senie sanskrita gramatiķi ir klasificējuši patskaņu sistēmu velārajos, retrofleksajos, palatālajos un plozīvajos patskaņos, nevis aizmugurējos, vidus un priekšējos patskaņos. Tāpēc un tiek klasificēti attiecīgi kā palato-velārie (a+i) un labio-velārie (a+u) patskaņi. Bet mūsdienu gramatiķi ir klasificējuši tos kā divskaņus un prosodiski, katram ir iedotas divas mātrās. Tas gan tieši nenozīmē, ka tie ir īsti divskaņi, bet netiek izslēgta iespējamība, ka tie varēja būt īsti divskaņi senākā pagātnē. Šos pusdivskaņus mūsdienās skolotie sanskrita brahmaņi un priesteri izrunā kā garos ē [eː] un ō [oː]. Vairāk kā «četru» divskaņu esamību sanskrits parasti nepieļauj un jebkurš cits divskanisks burtu virknējums, ja tāds izveidojas vārdu sadurē, tiek pārveidots uz puspatskaņiem atbilstoši sandhi likumiem (skat. tālāk).
  • Dēvanāgarī rakstā, kas tiek lietots sanskritā, vienmēr kad līdzskanis vārda beigās ir bez jebkādas virāmas (t.i., brīvi stāvošs ortogrāfijā: pretstatā प्), neitrālais patskanis šva ([ə]) tiek automātiski asociēts ar to — tas protams var notikt ar jebkuru līdzskani jebkurā vārda pozīcijā. Vārda beigu šva vienmēr ir īss. Bet SSTA a, pievienots vīriešu dzimtes lietvārdu beigās nereti vedina cittautiešus izrunāt to kā [ɑː] — tas liek sanskrita vīriešu dz. vārdiem skanēt kā siev. dz. vārdiem. Piem., Šiva ir jāizrunā kā [ɕivə] un nevis [ɕivɑː]. Tiwari ([1955] 2004) argumentē, ka vēdiskajā sanskritā अ bija vienkārši īss [ɑ], kas kļuva centrālāks un paceltāks Prakrita laikā.

Līdzskaņi

SSTA un dēvanāgarī burti ir doti ar aptuvenām IPA vērtībām kvadrātiekavās.

Lūpeņi
Auštja
Lūpzobeņi
Dantauštja
Zobeņi
Dantja
Retrofleksie
Mūrdhanja
Aukslējeņi
Tālavja
Velveņi
Kanthja
Rīkleņi
Slēdzeņi
Sparša
Bez piedvesmas
Alpaprāna
p [p] b [b] t [t̪] d [d̪] [ʈ] [ɖ] c [c͡ç] j [ɟ͡ʝ] k [k] g [g]
Ar piedvesmu
Mahāprāna
ph [pʰ] bh [bʱ] th [t̪ʰ] dh [d̪ʱ] ṭh [ʈʰ] ḍh [ɖʱ] ch [c͡çʰ] jh [ɟ͡ʝʱ] kh [kʰ] gh [gʱ]
Nāseņi
Anunāsika
m [m] n [n͇] [ɳ] ñ [ɲ] [ŋ]
Puspatskaņi
Antaštha
v [β̞] y [j]
Plūdeņi
Drava
l [l] r [r]
Svelpeņi
Ūšman
s [s̪] [ʂ] ś [ɕ] [h] h [ɦ]

Zemāk esošajā tabulā dots sanskrita līdzskaņu tradicionālais saraksts ar tuvākajām atbilsmēm latviešu valodā. Katrs līdzskanis, kas redzams zemāk, ir jāuztver kā savienojums kopā ar neitrālo patskani šva ([ə]) un tabulā ir dots tieši tādā formā.

Sprāgsteņi — Spršta
Bez piedvesmas
Nebalsīgie
Alpaprāna Švāsa
Ar piedvesmu
Nebalsīgie
Mahāprāna Švāsa
Bez piedvesmas
Balsīgie
Alpaprāna Nāda
Ar piedvesmu
Balsīgie
Mahāprāna Nāda
Nāseņi
Anunāsika Nāda
Velveņi
Kantja
[kə]
Kā vārdā: kas
[kʰə]
Kā vārdā: kuš!
[gə]
Kā vārdā: gads
[gʱə]
Uzsvērts [g]
[ŋə]
Kā vārdā: kungs
Aukslējeņi
Tālavja
[cə]
Kā vārdā: šķist
[cʰə]
Uzsvērts [cə]
[ɟə]
Kā vārdā: režģis
[ɟʱə]
Uzsvērts [ɟ]
[ɲə]
Kā vārdā: ņemt
Retrofleksie
Mūrdhanja
[ʈə]
Kā vārdā: lakta
[ʈʰə]
Uzsvērts [ʈ]
[ɖə]
Kā vārdā: magda
[ɖʱə]
Uzsvērts [ɖ]
[ɳə]
Kā vārdā: akna
Zobeņi
Dantja
[t̪ə]
Kā vārdā: tas
[t̪ʰə]
Kā vārdā: tu?!
[d̪ə]
Kā vārdā: dēļ
[d̪ʱə]
Uzsvērts [d̪]
[n̪ə]
Kā vārdā: nē
Lūpeņi
Auštja
[pə]
Kā vārdā: pie
[pʰə]
kā vārdā: putns
[bə]
Kā vārdā: bet
[bʱə]
Uzsvērts [b]
[mə]
Kā vārdā: mēs
Skaneņi
Aukslējeņi
Tālavja
Retrofleksie
Mūrdhanja
Zobeņi
Dantja
Lūpeņi/
Rīkleņi
Auštja
Aptuvenie
Antaštha
[jə]
Kā vārdā: jā
[rə]
Kā vārdā: re
[l̪ə]
Kā vārdā: lai
[ʋə]
Kā vārdā: vai
Šņāceņi/
Svelpeņi
Ūšman
[ɕə]
Kā vārdā: šis
[ʂə]
Retroflekss [ʃ]
[s̪ə]
Kā vārdā: suns
[ɦə]
Kā vārdā aha*

 * h jāizrunā balsīgi, kā [agha].

Fonētika un sandhi

Sanskrita patskaņi jau vispārīgi apskatīti iepriekšējā sadaļā. Vēl jāpiebilst, ka garais zilbiskais l () nav dabā konstatēts, un tas ir tikai gramatiķu ieviests sistemātiskiem nolūkiem (kā analogs ). Tā īsais līdzinieks ir sastopams tikai vienzilbes vārda saknē, kḷp «sakārtot». Garais zilbiskais r () arī ir diezgan reti novērojams, tas ir sastopams tikai r-celmu daudzskaitļa ģenitīvā (piem., vārdu mātṛ «māte» un pitṛ «tēvs» dsk. ģen. ir mātṝṇām «māšu» un pitṝṇām «tēvu»). i, u, ṛ, ḷ ir patskaniskie alofoni līdzskaņiem y, v, r, l. Tādējādi ir tikai 5 pastāvīgas patskaniskās fonēmas: a, ā, ī, ū, ṝ.

Visarga un ir alofons līdzskaņiem r un s, savukārt anusvāra un dēvanāgarī ir alofons jebkuram nāsenim, abi alofoni ir sastopami tikai pirms pauzes. Visu triju sanskrita šņāceņu precīza izruna var mainīties, bet tie ir atšķirīgas fonēmas. Balsīgais svelpenis ar piedvesmu [zʱ] ir mantots indoāriešu valodā no indoirāņu pirmvalodas, bet zudis neilgi pirms Rigvēdas laika (jāpiebilst, ka balsīgs svelpenis ar piedvesmu ir ārkārtīgi liels retums jebkurā valodā). Retrofleksie līdzskaņi ir visumā īpatnējas fonēmas, bieži vien atkarīgas no to fonētiskās vides; tās neturpina PIE sērijas un bieži vien ir dažu valodnieku attiecinātas uz substrāta ietekmi no dravīdu valodām. Nāsenis ñ ir pielāgojošs alofons līdzskanim n (n un ir atšķirīgas fonēmas — viena domāta, lai atšķirtu aṇu «minūte, atomisks» (īp.vārda nekatras dz. vsk. nom.) no anu «pēc, gar»; fonoloģiski neatkarīgais ir sastopams vienīgi galotnē, piem., prāṅ «vērsts uz priekšu/uz» (īp.v. vīr. dz. vsk. nom.) un tādējādi var tikt izlaists). Līdz ar to ir 31 līdzskaniskā vai puspatskaniskā fonēma, kas sastāv no četriem/pieciem slēdzeņu veidiem, kas realizēti gan ar piedvesmu, gan bez tās un gan balsīgi, gan nebalsīgi, trim nāseņiem, četriem puspatskaņiem vai plūdeņiem, un četriem svelpeņiem, kas atbilstoši SSTA transliterācijai ir pierakstīti sekojoši:

    k, kh, g, gh; c, ch, j, jh; ṭ, ṭh, ḍ, ḍh; t, th, d, dh; p, ph, b, bh; m, n, ṇ; y, r, l, v; ś, ṣ, s, h

jebšu kopā 36 unikālas sanskrita fonēmas.

Fonētiskie likumi, kas ir pielietojami, kombinējot morfēmas vārdā un kombinējot vārdus teikumā, tiek kopā saukti par sandhi savienojumiem. Teksti tiek rakstīti fonētiski, pielietojot sandhi likumus (izņemot priekš tā sauktajiem padapāha).

Rakstība

Vēsturiski sanskrits nav saistīts ne ar vienu konkrētu rakstu sistēmu. Uzsvars uz mutvārdiskumu, bet ne rakstību vēdiskajā sanskritā tika uzturēts līdz pat agrīnās klasiskā sanskrita literatūras attīstībai. Kad sanskrits bija ieguvis rakstveida formu, konkrētas rakstības izvēle bija atkarīga no tekstu pārrakstītāju reģionālās rakstības. Būtībā sanskrita manuskriptu veidošanā ir tikušas lietotas praktiski visas lielākās Dienvidāzijas rakstu sistēmas. Kopš 19. gadsimta beigām dēvanāgarī raksts ir ticis uzskatīts jau par de facto sanskrita rakstības sistēmu, visticamāk iespaidojoties no Eiropas prakses, izvēloties rakstību sanskrita tekstu iespiešanai.

Indijā rakstība ieviesās samērā vēlu — ap 5. gadsimtu p.m.ē.; saskaņā ar Rīza Deivida (Rhys Davids) hipotēzi, tā tika ieviesta, pateicoties Vidējo austrumu tirgoņiem. Pat pēc rakstības ieviešanas mutvārdu tradīcija un teksta iegaumēšana joprojām palika kā Sanskrita literatūras ievērojama iezīme. Ziemeļindijā ir atrodami brahmī iegravējumi, kas datējami jau kopš 3.gs. p.m.ē., vecākais ir redzams slavenajā Ašokas karaļa prakrita pīlāra gravējumos. Aptuveni vienlaikus ar brahmī rakstu tika lietots arī kharošthi raksts. Vēlāk (ap 4.—8.gs. m.ē.) guva pārsvaru Guptas raksts, kas darināts no brahmī raksta. No aptuveni 8.gs. Guptas rakstu izstūma Šārada raksts, kas savukārt no aptuveni 12.gs. tika aizvietots ar dēvanāgarī rakstu; starpposmos pastāvēja arī Siddhamas raksts. Austrumindijā tika lietots bengāļu raksts un vēlāk arī orija raksts.

Dienvidos, kur ir pārsvars dravīdu valodām, sanskrita rakstībā tika lietots kannada raksts — kannada un telugu valodā runājošos reģionos, telugu raksts — telugu un tamilu valodā runājošos reģionos, malajalamiešu raksts un grantha raksts — tamilu valodā runājošos reģionos.

Sanskrits: Fonētika, Rakstība, Gramatika 
Sanskrits mūsdienu indiešu rakstos. «Lai svētī Šiva tos, kas rod prieku Dievu valodā». (Kalidasa)

Latinizācija

Kopš 18. gadsimta beigām sanskrits ir atveidots latīņu alfabētā. Mūsdienās visplašāk lietotā sistēma ir SSTA (starptautiskais sanskrita transliterācijas alfabēts), kas ir kļuvis par akadēmisko standartu kopš 1912. gada, un kurš tiek lietots arī šajā rakstā. Ir ieviestas arī ASCII-tipa transliterācijas shēmas, sakarā ar grūtībām atveidot sanskrita rakstzīmes dažādās datorprogrammās. Tajās ietilpst Harvard-Kyoto un ITRANS bezzuduma transliterācijas shēmas, kas tiek plaši lietotas internetā, galvenokārt Usenetā un e-pasta vēstulēs, lai atvieglotu un paātrinātu teksta ievadi, kā arī uzlabotu teksta lasāmību. Palielinoties unikodu atbalstošu internetpārlūku pieejamībai, SSTA ir kļuvis populārs arī interneta rakstos.

Zinātniskajos darbos dēvanāgarī 19. gadsimtā galvenokārt tika lietots pilnu tekstu un garu izvilkumu pierakstam un pavairošanai, arī Eiropas zinātnieku vidū. Bet neskatoties uz to atsevišķi sanskrita vārdi un nosaukumi Eiropas valodās sastādītajos tekstos parasti tiek atveidoti, izmantojot latīņu transliterāciju, un kopš 20. gadsimta vidus teksta versijas, ko rediģējuši vai veidojuši Rietumu zinātnieki, vairumā gadījumu tiek atveidotas latīņu transliterācijā.

Gramatika

Lietvārdu locīšana

Sanskrits ir fleksīva valoda, kurā ir trīs gramatiskās dzimtes (vīriešu, sieviešu un nekatra dzimte) un trīs skaitļi (vienskaitlis, divskaitlis un daudzskaitlis). Tajā ir astoņi gramatiskie locījumi: nominatīvs, vokatīvs, akuzatīvs, instrumentālis, datīvs, ablatīvs, ģenitīvs un lokatīvs.

Jautājums par reālo locījumu skaitu ir strīdīgs. Pānini izšķir sešas karakas, kas atbilst nominatīvam, akuzatīvam, datīvam, instrumentālim, lokatīvam un ablatīvam [1]. Pānini tās definē skojoši (Ashtadhyayi, I.4.24-54):

  1. Apadana (lit. 'noņemt'): "(tas, kas ir) izejas/atskaites punkts." Atbilst ablatīva locījumam, kas apzīmē nekustīgu objektu vai vietu, no kuras notiek kustība.
  2. Sampradana ('balva'): "tas, kam tiek paredzēts darījums vai lieta". Atbilst datīva locījumam, kas apzīmē saņēmēju došanas darbībā utml.
  3. Karana ("darbarīks"): "tas, kas ietekmē galaiznākumu." Atbilst instrumentāļa locījumam, kas apzīmē darbarīku, ar ko tiek veikta darbība.
  4. Adhikarana ('vieta'): vai "pamats". Atbilst lokatīva locījumam, kas apzīmē vietu, kur notiek darbība.
  5. Karman ('darījums'/'lieta'): "tas, ko darītājs vēlas sasniegt, iegūt". Atbilst akuzatīva locījumam, kas apzīmē darbības mērķi vai objektu, kas tiek pārvietots.
  6. Karta ('darītājs'): "tas, kurš ir neatkarīgs darbībā". Atbilst nominatīva locījumam, kas apzīmē darītāju.
    (Pamatojoties uz Scharfe, 1977: 94)

Piederības locījums (Sambandha) un vokatīvs iztrūkst Pānini gramatikā.

Šajā rakstā lietvārdi ir iedalīti piecās deklinācijās. Deklinācija, pie kuras pieder lietvārds, galvenokārt tiek noteikta pēc galotnes.

Vispārīga lietvārdu un īpašības vārdu locījumu galotņu shēma

Vispārīgā galotņu shēma, kas dota zemāk redzamajā tabulā, ir derīga praktiski visiem lietvārdiem un īpašības vārdiem. Tomēr atbilstoši dzimtei un beigu patskanim/līdzskanim pastāv arī iepriekšnoteikti sandhi likumi, kurus pielietojot tiek iegūta galīgā locītā vārda forma. Iekavās ir dotas nekatras dzimtes galotnes, pārējās ir vīriešu un sieviešu dzimtes galotnes. Ir dota gan dēvanāgarī, gan SSTA transliterācija.

Vienskaitlis Divskaitlis Daudzskaitlis
Nominatīvs -स् -s
(-म् -m)
-औ -au
(-ई -ī)
-अस् -as
(-इ -i)
Vokatīvs -स् -s
(- -)
-औ -au
(-ई -ī)
-अस् -as
(-इ -i)
Akuzatīvs -अम् -am
(-म् -m)
-औ -au
(-ई -ī)
-अस् -as
(-इ -i)
Instrumentālis -आ -ā -भ्याम् -bhyām -भिस् -bhis
Datīvs -ए -e -भ्याम् -bhyām -भ्यस् -bhyas
Ablatīvs -अस् -as -भ्याम् -bhyām -भ्यस् -bhyas
Ģenitīvs -अस् -as -ओस् -os -आम् -ām
Lokatīvs -इ -i -ओस् -os -सु -su

a un ā celmi

A un ā ([ə] un [ɑː]) celmi sastāda lielāko lietvārdu klasi. Kā likums, lietvārdi, kas pieder pie šīs klases, ar celma galotni, kas beidzas ar īso a [ə], ir vai nu vīriešu vai nekatras dzimtes. Savukārt lietvārdi, kas beidzas ar garo ā [ɑː] gandrīz vienmēr pieder pie sieviešu dzimtes. A celma īpašības vārdi, kas beidzas ar īso a [ə], pieder pie vīriešu vai nekatras dzimtes, bet, kas beidzas ar garo ā [ɑː], — pie sieviešu dzimtes.

Vīr.dz. (vīra- 'vīrs') Nek.dz. (āsya- 'mute') Siev.dz. (kāntā 'iemīļotā')
Vsk. 2sk. Dsk. Vsk. 2sk Dsk. Vsk. 2sk Dsk.
Nom. vīras vīrāu vīrās āsyàm āsyè āsyā̀ni kāntā kānte kāntās
Vok. vīra vīrau vīrās ā́sya āsyè āsyā̀ni kānte kānte kāntās
Aku. vīram vīrāu vīrān āsyàm āsyè āsyā̀ni kāntām kānte kāntās
Ins. vīrena vīrābhyām vīrāis āsyèna āsyā̀bhyām āsyāìs kāntayā kāntābhyām kāntābhis
Dat. vīrāya vīrābhyām vīrebhyas āsyā̀ya āsyā̀bhyām āsyèbhyas kāntāyai kāntābhyām kāntābhyās
Abl. vīrāt vīrābhyām vīrebhyas āsyā̀t āsyā̀bhyām āsyèbhyas kāntāyās kāntābhyām kāntābhyās
Ģen. vīrasya vīrayos vīrānām āsyàsya āsyàyos āsyā̀nām kāntāyās kāntayos kāntānām
Lok. vīre vīrayos vīreu āsyè āsyàyos āsyèu kāntāyām kāntayos kāntāsu

i un u celmi

i celmi
Vīr. un siev.dz. (gáti- 'gaita') Nek.dz. (vā́ri- 'ūdens')
Vsk. 2sk Dsk. Vsk. 2sk Dsk.
Nom. gátis gátī gátayas vā́ri vā́riī vā́rīi
Vok. gáte gátī gátayas vā́ri, vā́re vā́riī vā́rīi
Aku. gátim gátī gátīs vā́ri vā́riī vā́rīi
Ins. gátyā gátibhyām gátibhis vā́riā vā́ribhyām vā́ribhis
Dat. gátaye, gátyāi gátibhyām gátibhyas vā́rie vā́ribhyām vā́ribhyas
Abl. gátes, gátyās gátibhyām gátibhyas vā́rias vā́ribhyām vā́ribhyas
Ģen. gátes, gátyās gátyos gátīnām vā́rias vā́rios vā́riām
Lok. gátāu, gátyām gátyos gátiu vā́rii vā́rios vā́riu
u celmi
Vīr. un siev.dz. (śátru- 'nedraugs') Nek.dz. (mádhu- 'medus')
Vsk. 2sk Dsk. Vsk. 2sk Dsk.
Nom. śátrus śátrū śátravas mádhu mádhunī mádhūni
Vok. śátro śátrū śátravas mádhu mádhunī mádhūni
Aku. śátrum śátrū śátrūn mádhu mádhunī mádhūni
Ins. śátruā śátrubhyām śátrubhis mádhunā mádhubhyām mádhubhis
Dat. śátrave śátrubhyām śátrubhyas mádhune mádhubhyām mádhubhyas
Abl. śátros śátrubhyām śátrubhyas mádhunas mádhubhyām mádhubhyas
Ģen. śátros śátrvos śátrūām mádhunas mádhunos mádhūnām
Lok. śátrāu śátrvos śátruu mádhuni mádhunos mádhuṣu

Garo patskaņu celmi

ā celmi (jā- 'brīnums') ī celmi (dhī- 'doma') ū celmi (bhū- 'Zeme')
Vsk. 2sk. Dsk. Vsk. 2sk. Dsk. Vsk. 2sk. Dsk.
Nom. jā́s jāú jā́s dhī́s dhíyāu dhíyas bhū́s bhúvāu bhúvas
Vok. jā́s jāú jā́s dhī́s dhiyāu dhíyas bhū́s bhuvāu bhúvas
Aku. jā́m jāú jā́s, jás dhíyam dhíyāu dhíyas bhúvam bhúvāu bhúvas
Ins. jā́ jā́bhyām jā́bhis dhiyā́ dhībhyā́m dhībhís bhuvā́ bhūbhyā́m bhūbhís
Dat. jā́bhyām jā́bhyas dhiyé, dhiyāí dhībhyā́m dhībhyás bhuvé, bhuvāí bhūbhyā́m bhūbhyás
Abl. jás jā́bhyām jā́bhyas dhiyás, dhiyā́s dhībhyā́m dhībhyás bhuvás, bhuvā́s bhūbhyā́m bhūbhyás
Ģen. jás jós jā́nām, jā́m dhiyás, dhiyā́s dhiyós dhiyā́m, dhīnā́m bhuvás, bhuvā́s bhuvós bhuvā́m, bhūnā́m
Lok. jós jā́su dhiyí, dhiyā́m dhiyós dhīṣú bhuví, bhuvā́m bhuvós bhūṣú

celmi

celmi pārsvarā ir darītāju atvasinājumi kā dāt 'devējs', lai gan iekļauj arī radniecības terminus kā pit́ 'tēvs', māt́ 'māte' un svás 'māsa'.

Vsk. 2sk. Dsk.
Nom. pitā́ pitárāu pitáras
Vok. pítar pitárāu pitáras
Aku. pitáram pitárāu pit́n
Ins. pitrā́ pit́bhyām pit́bhis
Dat. pitré pit́bhyām pit́bhyas
Abl. pitúr pit́bhyām pit́bhyas
Ģen. pitúr pitrós pitṝṇā́m
Lok. pitári pitrós pitṛ́ṣu

Personu un norādāmie vietniekvārdi

Pirmās un otrās personas vietniekvārdi lokāmi līdzīgi.

Piezīme: Vietās, kur dotas divas formas, otrā ir enklītiska un alternatīva forma. Ablatīvi vsk. un dsk. var tikt paplašināti ar zilbi — tas; t.i. mat vai mattas, asmat vai asmattas.

1. persona 2. persona
Vsk. 2sk. Dsk. Vsk. 2sk. Dsk.
Nom. aham āvām vayam tvam yuvām yūyam
Aku. mām, mā āvām, nau asmān, nas tvām, tvā yuvām, vām yuṣmān, vas
Ins. mayā āvābhyām asmābhis tvayā yuvābhyām yuṣmābhis
Dat. mahyam, me āvābhyām, nau asmabhyam, nas tubhyam, te yuvābhyām, vām yuṣmabhyam, vas
Abl. mat āvābhyām asmat tvat yuvābhyām yuṣmat
Ģen. mama, me āvayos, nau asmākam, nas tava, te yuvayos, vām yuṣmākam, vas
Lok. mayi āvayos asmāsu tvayi yuvayos yuṣmāsu

Norādāmais vietniekvārds ta, kalpo arī kā 3. personas vietniekvārds.

Vīr.dz. Nek.dz. Siev.dz.
Vsk. 2sk. Dsk. Vsk. 2sk. Dsk. Vsk. 2sk. Dsk.
Nom. sás tāú tát tā́ni sā́ tā́s
Aku. tám tāú tā́n tát tā́ni tā́m tā́s
Ins. téna tā́bhyām tāís téna tā́bhyām tāís táyā tā́bhyām tā́bhis
Dat. tásmāi tā́bhyām tébhyas tásmāi tā́bhyām tébhyas tásyāi tā́bhyām tā́bhyas
Abl. tásmāt tā́bhyām tébhyam tásmāt tā́bhyām tébhyam tásyās tā́bhyām tā́bhyas
Ģen. tásya táyos téṣām tásya táyos téṣām tásyās táyos tā́sām
Lok. tásmin táyos téṣu tásmin táyos téṣu tásyām táyos tā́su

Skaitļa vārdi

Skaitļa vārdi no viens līdz desmit ir šādi:

  1. éka
  2. dví
  3. trí
  4. catúr
  5. pañca
  6. ṣáṣ
  7. saptá, sápta
  8. aṣṭá, áṣṭa
  9. náva
  10. dáśa

Skaitļa vārdi no 1 līdz 4 ir lokāmi. Éka tiek locīts kā īpašības vārds, vienīgi tam nav divskaitļa formas. Dvá ir tikai divskaitļa forma. Trí un catúr tiek locīti nekārtni:

Trīs Četri
Vīr.dz. Nek.dz. Siev.dz. Vīr.dz. Nek.dz. Siev.dz.
Nom. tráyas trī́ṇi tisrás catvā́ras catvā́ri cátasras
Aku. trīn trī́ṇi tisrás catúras catvā́ri cátasras
Ins. tribhís tisṛ́bhis catúrbhis catasṛ́bhis
Dat. tribhyás tisṛ́bhyas catúrbhyas catasṛ́bhyas
Abl. tribhyás tisṛ́bhyas catúrbhyas catasṛ́bhyas
Ģen. triyāṇā́m tisṛṇā́m caturṇā́m catasṛṇā́m
Lok. triṣú tisṛ́ṣu catúrṣu catasṛ́ṣu

Darbības vārdi

Darbības vārdu klasifikācija

Sanskritā ir desmit darbības vārdu klases, kas ir sadalītas divas plašās grupās: atematiskajos un tematiskajos darbības vārdos. Tematiskie darbības vārdi šādi ir nosaukti, jo starp vārda celmu un galotni tiek ievietots t.s. tematiskais patskanis a. Tas ļauj tematiskos darbības vārdus kaut cik sistematizēt. Darbības vārda locīšanā lietotie paplašinājumi ietver priedēkļus, piedēkļus, iestarpinājumus un zilbju atkārtojumus. Darbības vārda saknei ir nulles, gua un vddhi pakāpes (ne obligāti visas trīs). Ja V ir nulles pakāpes patskanis, par gua-pakāpes patskani tradicionāli tiek uzskatīts savienojums a + V, bet par vddhi-pakāpes patskani — ā + V.

Laiki

Darbības vārda laiki ir sagrupēti četrās 'sistēmās' (vēl pastāv arī divdabji un nenoteiksmes un arī tādi veidojumi kā intensīvi/frekventatīvi, dezideratīvi, kauzatīvi un benediktīvi, kas atvasināti no vienkāršajām formām), kas balstītas uz atšķirīgām celmu formām (kas atvasinātas no darbības vārdu saknēm), kas tiek lietotas locīšanā. Pastāv četri laiki:

Tagadnes laiki

Tagadnes laiki iekļauj vienkāršo tagadni un nepabeigto pagātni, vēlējuma un pavēles izteiksmi, kā arī dažas paliekas no senā subjunktīva. Tagadnes celmi tiek veidoti dažādos veidos. Indiešu gramatiķi izšķir 10 tagadnes laiku celmu veidošanas veidus.

Atematiskajiem darbības vārdiem tagadnes celms var tikt veidots sekojoši:
  2. Bez jebkādas modifikācijas, piem., ad 'ēd' no ad 'ēst'.
  3. Ar pirmās zilbes atkārtojumu, kas tiek pievienots pirms saknes, piem., juhu no hu 'ziedot'.
  7. Ar na vai n iestarpinājumu pirms saknes pēdējā līdzskaņa (ar attiecīgajām sandhi izmaiņām), piem., rundh vai ruadh no rudh 'traucēt'.
  5. Ar piedēkli nu (gua no no), piem., sunu no su 'izspiest'.
  8. Ar piedēkli u (gua no o), piem., tanu no tan 'stiept'. Mūsdienu valodniecībā šī klase parasti tiek traktēta kā apakšklase no 5., proti, tanu ir atvasināts no tnnu (vai tąnu), kas ir 0. pakāpe no *tannu, jo indoeiropiešu pirmvalodā [m] un [n] varēja būt patskaniski (t.i. [am] un [an]), kas sanskritā (un arī grieķu valodā) ir kļuvuši par [a] (proti, ir notikusi maiņa an > a un un am > a). Vairums darbības vārdu, kas pieder 8.klasei, ir veidojušies šādā veidā; kar 'darīt, taisīt' bija 5. klase Vēdu valodā (krnoti 'taisa, dara'), bet mainīta uz 8. klasi klasiskajā sanskritā (karoti 'taisa, dara')
  9. Ar piedēkli (0. pakāpe vai n), piem., krīa vai krīī no krī 'pirkt'.

Tematiskajiem darbības vārdiem tagadnes celms var tikt veidots sekojoši:
  1. Ar tematiskā patskaņa a iestarpināšanu ar gua pastiprinājumu, piem., bháva no bhū 'būt'.
  6. Ar tematiskā patskaņa a iestarpināšanu ar uzsvara nobīdi uz šo patskani, piem., tudá no tud 'ticēt'.
  4. Ar ya iestarpinājumu, piem, dī́vya no div 'spēlēt'.

Indiešu gramatiķu aprakstītā desmitā klase atbilst darbībai, kas pēc dabas ir atvasināta no kaut kā, un tādējādi nav īsti laika-celma veidojums. Tā tiek veidota iestarpinot ya ar gua pastiprinājumu un pagarinājumu saknes pēdējam patskanim, piem., bhāvaya no bhū 'būt'.

Pagātnes laiki

Pagātnes laiki ietver tikai pabeigto pagātni. Celms tiek veidots ar zilbes atkārtojumu, tāpat kā tagadnes laikos.

Pagātnes laiku sistēma arī veido darbības vārda t.s. "stiprās" un "vājās" formas — stiprā forma tiek lietota darāmās kārtas vienskaitlī, bet vājā forma pārējos gadījumos.

Aorists

Aorists iekļauj īsto aoristu (ar īstenības izteiksmes pagātnes nozīmi, piem., abhū 'biji') un dažas no senā injunktīva formām (kas lietotas gandrīz tikai un vienīgi aizliegumos ar , piem., mā bhū 'neesi'). Galvenā atšķirība starp abām ir priedēkļa a- esamība/neesamība, kas tiek pievienots celma priekšā.

Aorista sistēmas celmam patiesībā ir trīs dažādi veidi: vienkāršais aorists, atkārtojošais aorists (semantiski saistīts ar cēloņa darbības vārdu) un svilpjošais aorists. Vienkāršais aorists tiek veidots tieši no saknes celma (piem., bhū-: a-bhū-t "bija"). Atkārtojošais aorists iekļauj saknes atkārtošanu, kā arī celma patskaņu saīsināšanu vai izmešanu. Svilpjošais aorists tiek veidots pievienojot s aiz celma.

Nākotnes laiki

Nākotnes laiku sistēma tiek veidota, pievienojot sya vai iya un gua.

Darbības vārdu locīšana

Katram darbības vārdam ir gramatiskā kārta — darāmā, ciešamā vai vidējā. Pastāv arī bezpersonas kārta, kas var tikt aprakstīta kā nepārejošo darbības vārdu ciešamā kārta. Sanskrita darbības vārdiem ir īstenības izteiksme, vēlējuma izteiksme un pavēles izteiksme. Valodas senākajām formām bija arī subjunktīvs, taču tas ir zudis laikaposmā līdz klasiskajam sanskritam.

Vispārīgā galotņu sistēma

Locījumu galotnes sanskritā izsaka personu, skaitli un kārtu. Tiek lietotas dažādas galotņu formas, atkarībā no tā, pie kāda laika celma un kādā izteiksmē tās tiek pievienotas. Darbības vārdu celmi vai galotnes pašas par sevi var mainīties atbilstoši sandhi likumiem.

Darāmā kārta Vidējā kārta
Vsk. 2sk. Dsk. Vsk. 2sk. Dsk.
Tagadne 1.pers. -mi -vás -más -váhe -máhe
2.pers. -si -thás -thá -sé -ā́the -dhvé
3.pers. -ti -tás -ánti, -áti -té -ā́te -ánte, -áte
Nepabeigtā
pagātne
1.pers. -am -vá -má -í, -á -váhi -máhi
2.pers. -s -tám -tá -thā́s -ā́thām -dhvám
3.pers. -t -tā́m -án, -ús -tá -ā́tām -ánta, -áta, -rán
Pabeigtā
pagātne
1.pers. -a -vá -má -váhe -máhe
2.pers. -tha -áthus -sé -ā́the -dhvé
3.pers -a -átus -ús -ā́te -ré
Pavēles
izteiksme
1.pers. -āni -āva -āma -āi -āvahāi -āmahāi
2.pers. -dhí, -hí, — -tám -tá -svá -ā́thām -dhvám
3.pers. -tu -tā́m -ántu, -átu -tā́m -ā́tām -ántām, -átām

Tagadnes galotnes tiek lietotas īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes un nākotnes veidošanai. Nepabeigtās pagātnes galotnes tiek lietotas nepabeigtās pagātnes, nosacījuma izteiksmes, aorista un vēlējuma izteiksmes veidošanai. Pabeigtās pagātnes un pavēles izteiksmes galotnes tiek lietotas, attiecīgi, pabeigtās pagātnes un pavēles izteiksmes veidošanai.

Tagadnes laiku veidošana

Tagadnes laiku veidošanā iesaistītas visas darbības vārda formas, kas izmanto tagadnes celmus (skat. iepriekšējās sadaļas). Tas ietver visu izteiksmju tagadnes laikus, kā arī īstenības izteiksmes nepabeigto pagātni.

Atematiskā locīšana

Tagadnes laikos tiek izšķirtas darbības vārda stiprās un vājās formas. Stipro un vājo formu veidošana ir atšķirīga atkarībā no klases:

  • Saknes un atkārtojošās klases (2 & 3) netiek modificētas vājajās formās, bet iegūst guṇa pastiprinājumu stiprajās formās.
  • Nāseņu klase (7) netiek modificēta vājajā formā, bet nāsenis tiek paplašināts līdz stiprajā formā.
  • nu-klasē (5) ir nu vājajā formā un stiprajā formā.
  • nā-klasē (9) ir vājajā formā un nā́ stiprajā formā. tiek izlaists pirms patskaniskajām galotnēm.

Īstenības izteiksmes tagadnē tiek lietotas tagadnes galotnes, bet nepabeigtajā pagātnē — nepabeigtās pagātnes galotnes. Darāmās kārtas vienskaitļa formām ir uzsvars uz saknes un tās tiek veidotas no stiprajām formām, kamēr citām formām ir uzsvars uz galotnes un tās tiek veidotas no vājajām formām.

Īstenības izteiksme
Darāmā kārta Vidējā kārta
Vsk. 2sk. Dsk. Vsk. 2sk. Dsk.
Tagadne 1.pers. dvémi dvivás dvimás dvié dviváhe dvimáhe
2.pers. dvéki dviṣṭhás dviṣṭ dviké dviā́the dviḍḍhvé
3.pers dvéṣṭi dviṣṭás dviánti dviṣṭé dviā́te dviáte
Nepabeigtā
pagātne
1.pers ádveam ádviva ádvima ádvii ádvivahi ádvimahi
2.pers ádve ádviṣṭam ádvisa ádviṣṭhās ádviāthām ádviḍḍhvam
3.pers ádve ádviṣṭām ádvian ádviṣṭa ádviātām ádviata

Vēlējuma izteiksmē tiek lietotas nepabeigtās pagātnes galotnes. Darāmajā kārtā pie saknes tiek pievienots , bet vidējā kārtā — ī.

Vēlējuma izteiksme
Darāmā kārta Vidējā kārta
Vsk. 2sk. Dsk. Vsk. 2sk. Dsk.
1.pers. dviṣyā́m dviyā́va dviyā́ma dviīyá dviīvahi dviīmahi
2.pers. dviyā́s dviyā́tam dviyā́ta dviīthās dviīyāthām dviīdhvam
3.pers. dviyā́t dviyā́tām dviyus dviīta dviīyātām dviīran

Pavēles izteiksmē tiek lietotas pavēles izteiksmes galotnes. Uzsvars ir mainīgs un tas ietekmē patskaņu kvalitāti. Formās, kurās uzsvars krīt uz galotni, tiek pielietots gua pastiprinājums, bet tajās, kurās uzsvērts ir celms, patskanis netiek mainīts.

Pavēles izteiksme
Darāmā kārta Vidējā kārta
Vsk. 2sk. Dsk. Vsk. 2sk. Dsk.
1.pers. dvéṣāṇi dvéāva dvéāma dvéāi dvéāvahāi dvéāmahāi
2.pers. dviḍḍ dviṣṭám dviṣṭá dvik dviāthām dviḍḍhvám
3.pers. dvéṣṭu dviṣṭā́m dviántu dviṣṭā́m dviā́tām dviátām

Skatīt arī

Atsauces

Bibliogrāfija

    Ievads
  • The Sanskrit Language — T. Burrow — ISBN 81-208-1767-2
  • Sanskrit Pronunciation — Bruce Cameron — ISBN 1-55700-021-2
  • Teach Yourself Sanskrit — Prof. M. Coulson — ISBN 0-340-85990-3
  • Devavāṇīpraveśikā: An Introduction to the Sanskrit Language — Robert P. Goldman — ISBN 0-944613-40-3
  • A Higher Sanskrit Grammar — M. R. Kale — ISBN 81-208-0178-4
  • A Sanskrit Grammar for Students — A. A. Macdonell — ISBN 81-246-0094-5
  • The Sanskrit Language: An Introductory Grammar and Reader — Walter Harding Maurer — ISBN 0-7007-1382-4
  • Conversational Sanskrit — Dr. Vagish Shastri — ISBN 81-85570-12-4
  • भाषा विज्ञान (Bhasha Vigyan) — Bholanath Tiwari — [1955] 2004 — ISBN 81-225-0007-2
  • A Practical Grammar Of The Sanskrit Language Arranged With Reference To The Classical Languages Of Europe For The Use Of English Students  — Monier Monier-Williams (1846) [2]
    Gramatikas
  • W. D. Whitney, Sanskrit Grammar: Including both the Classical Language and the Older Dialects
  • W. D. Whitney, The Roots, Verb-Forms and Primary Derivatives of the Sanskrit Language: (A Supplement to His Sanskrit Grammar)
  • Wackernagel, Debrunner, Altindische Grammatik, Göttingen.
    • vol. I. phonology [3] Jacob Wackernagel (1896)
    • vol. II.1. introduction to morphology, nominal composition, Wackernagel (1905) [4]
    • vol. II.2. nominal suffixes, J. Wackernagel and Albert Debrunner (1954)
    • vol. III. nominal inflection, numerals, pronouns, Wackernagel and Debrunner (1930)
  • B. Delbrück, Altindische Tempuslehre (1876) [5]
    Vārdnīcas
  • Otto Böhtlingk, Rudolph Roth, Petersburger Wörterbuch, 7 vols., 1855-75
  • Otto Böhtlingk, Sanskrit Wörterbuch in kürzerer Fassung 1883—86 (1998 reprint, Motilal Banarsidass, Delhi)
  • Monier Monier-Williams, Sanskrit-English Dictionary (1898, 1899)
  • Manfred Mayrhofer, Kurzgefasstes etymologisches Wörterbuch des Altindischen, 1956-76
  • Manfred Mayrhofer, Etymologisches Wörterbuch des Altindoarischen, 3 vols., 2742 pages, 2001, ISBN 3-8253-1477-4

Ārējās saites

Vārdnīcas

Rokasgrāmatas

Gramatikas

Tags:

Sanskrits FonētikaSanskrits RakstībaSanskrits GramatikaSanskrits Skatīt arīSanskrits AtsaucesSanskrits Ārējās saitesSanskritsBudismsDžainismsHinduismsIndija

🔥 Trending searches on Wiki Latviešu:

Valērija SeileLietus mežsOlaBaumaņu KārlisLastādijas iela2024. gads LatvijāBezvadu lokālais tīklsSērsMugurkaulsPolijaTurcijaPapagaiļiEsejaMoldovaŠrilankaKrāslavas novada ciemu uzskaitījumsMiljardsZviedrijaIevērojamākās Latvijas personībasZemgaleSegaudi (augi)27. martsZibenskaršDobeleOlbaltumvielasPersonifikācija2021. gads sportāXXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiJaltas konference2024. gada vasaras olimpiskās spēlesTukumsMāra (latviešu mitoloģija)Mārtiņi2024. gada laikapstākļi LatvijāFovismsTermoelektrostacijaSenā GrieķijaPelēkais vilksKrusta kariLudvigs van BēthovensTālavaDievs, svētī Latviju2024. gadsĪrijaLatviešu valodaBaltais stārķisLatvijas kultūrvēsturiskie novadiAustrijaJūgendstilsAnotācijaOjārs VācietisKaķisMugurkaulniekiZiemeļkorejaDzimtbūšanaKārlis LielaisLivonijaKasu marcuIndijas štati un teritorijasLatvijas PSRSudrabsAss valstisSēlijaMūzikaStarptautisko tālsarunu kodu sarakstsKatrīna GupaloKomunistiskā genocīda upuru piemiņas dienaJānis CimzeMaslova vajadzību hierarhijaBerlīneMerkurs (planēta)AnkorvatsSibīrijaKlimatsAgnese Logina🡆 More