Mdma

MDMA izplata tablešu formā, kas zināmas kā ekstazī jeb ecstasy, saīsinājumos: E, X jeb XTC. Ekstazī tabletes bez MDMA nereti satur piejaukumus, visbiežāk spēcīgus stimulantus kā amfetamīnu. MDMA ir viena no izplatītākajām psihotropajām vielām, tā galvenokārt ir asociēta ar klubu kultūru un elektronisko deju mūziku.

MDMA
MDMA struktūrformula un molekulas modelis
CAS numurs	69610-10-2
Ķīmiskā formula	C11H15NO2
Molmasa	193,25 g/mol

MDMA rada eiforiju, tuvības sajūtu ar citiem, novērš satraukumu, tai ir stimulējoša un viegli psihodēliska iedarbība. MDMA pirmoreiz tika sintezēta 1916. gadā, sāka iegūt popularitāti 1970. gados un 1980. gadu vidū tika kriminalizēta lielākajā daļā pasaules valstu. Tā tiek izmantota zinātniskos un medicīniskos pētījumos, galvenokārt pētot tās iespējamo pielietojumu psihoterapijā.

 

Ir pierādīts, ka MDMA ir efektīvs līdzeklis psihoterapijas sesijās, jo vielas iedarbībā cilvēks kļūst atklāts un tam samazinās baiļu izjūta, līdz ar to psihoterapeits var labāk uzzināt un analizēt pacienta psiholoģiskās problēmas un sajūtas. Vairāki ievērojami psihoterapeiti, piemēram Leo Zefs un Klaudio Naranjo, izmantoja MDMA savās sesijās, pirms viela kļuva nelegāla. Psihoterapeiti ziņoja, ka pacientiem ar viegliem psihiskiem traucējumiem pēc MDMA izmēģināšanas uzlabojās garīgās veselības stāvoklis un to personība, it īpaši tie spēja daudz draudzīgāk un intīmāk komunicēt ar sev tuvajiem cilvēkiem. MDMA tika uzskatīts par ļoti efektīvu līdzekli šķiršanos vēlošu pāru konfliktu atrisināšanā. Pēc MDMA aizlieguma 1985. gadā ASV valdība neatļāva nevienu ar MDMA saistītu pētījumu līdz 1992. gadam, kad FDA atļāva Dr. Čārlzam Grobam uzsākt eksperimentus ar cilvēkiem.

Posttraumatiskā stresa sindroms

2000. gadā ārsts Džošs Karloss Buso veica pirmos pētījumus ar MDMA palīdzību ārstēt posttraumatiskā stresa sindromu (PTSD). Kopš 2009. gada ir publicēti vēl divi pētījumi psihoterapijā PTSD ārstēšanā. Pacienti pēc divām vai trijām sesijām parādīja daudz lielākus uzlabojumus nekā grupa, kam tika sniegts placebo. Šie uzlabojumi labsajūtas ziņā saglabājās arī pēc pārbaudēm vairākus gadus vēlāk.

Pašlaik MDMA pētījumi PTSD ārstēšanā norisinās vēl vairākās valstīs, tai skaitā Austrālijā, Kanādā un Izraēlā.

Citi pielietojumi

Tiek pieļauts, ka MDMA empātiskie, savstarpēju tuvību rosinošie un baiļu mazinošie efekti varētu arī palīdzēt pieaugušajiem, kas cieš ar autismu, integrēties sabiedrībā un mazināt sociālo trauksmi. Pašlaik tiek veikti pētījumi arī MDMA efektivitātē arī šim klīniskajam stāvoklim. Tāpat tiek pētīts vielas potenciāls ar vēzi neglābjami slimo pacientu nemiera mazināšanā.

Psihodēlisko pētījumu starpdisciplinārā asociācija (MAPS) paredz, ka MDMA kā recepšu medikaments izrakstīšanai pacientiem parādīsies 2021. gadā.

MDMA darbojas kā serotonīna, noradrenalīna un dopamīna atbrīvošanas aģents. Monoamīna transportētāji to noved līdz neironiem. Nokļūstot neironos, MDMA inhibitē vezikulāro monoamīna transportētāju, tādējādi palielinot serotonīna, noradrenalīna, dopamīna koncentrāciju citoplazmā, un izraisa šo neiromediatoru atbrīvošanu, izmainot attiecīgos transportētājus fosforilācijas procesā.

Līda galam nav saprasts, kā MDMA ķīmiskie efekti ierosina vielai raksturīgos psihoaktīvos efektus. Lielākā daļa pieņēmumu balstās uz serotonīna atbrīvošanu. MDMA neparastie empatogēnie efekti tiek, vismaz daļēji, hipotētiski skaidroti kā netiešas oksitocīna sekrēcijas rezultāts no serotonīna sistēmas aktivizācijas. Oksitocīns ir hormons, kas izdalās apskaušanās, orgasma, bērna iznēsāšanas un pēcdzemdību laikā un kas, domājams, nosaka tuvības un uzticības izveidošanos cilvēku starpā.

Deva un iedarbības ilgums

Vidējā MDMA deva, izmantojot vielu izklaidei, ir 80—150 mg, medicīnā (psihoterapijā) izmantotā deva mēdz būt mazāka, ap 50 mg.

Galvenie iedarbības efekti ir paredzami un mēdz būt diezgan līdzīgi dažādu lietotāju vidū. Pārsvarā pirmie efekti sākas 15-45 minūtes pēc vielas uzņemšanas, sasniedz maksimumu ap 75—120 minūti un ilgst 4—8 stundas. Pēc tam tie sāk mazināties. Kad viela ir atstājusi organismu, daudzi lietotāji izjūt nogurumu un grūtības aizmigt.

Efektu raksturojums

Vēlamie efekti

 

Subjektīvie efekti, kas ir iespējami vielas iedarbības laikā:

• viegla līdz ekstremāla eiforija,
• enerģijas pieplūdums (stimulācija),
• paaugstināta vēlme komunicēt,
• samazinātas bailes, trauksmainība un nedrošība,
• pastiprināta piederības un tuvības sajūta pret citiem,
• pastiprināta mīlestība un empātija pret citiem,
• spēja saprast, piedot, pieņemt sevi un citus,
• paaugstināta jutība pret mūziku,
• pastiprinātas sensuālās sajūtas (garša, oža, tauste, dzirde, redze),
• īpaši pastiprināta tauste (bauda no pieskārieniem),
• vēlme apskaut un skūpstīt citus cilvēkus,
• viegla psihodēlija (pastiprināta kontrastu izšķirstpēja, vizualizācijas ar aizvērtām acīm, laika izjūtas zudums),
• dzīvi pārmainoša, garīga pieredze,
• analgēzija, samazināta noguruma un sāpju sajūta.

Citi efekti / blakusefekti

Citi efekti, kas ir iespējami vielas iedarbības laikā:

• paaugstināts sirdsdarbības ātrums un asinsspiediens,
• paaugstināta ķermeņa temperatūra,
• pastiprināta šķidrumu izdalīšanās, svīšana,
• runas izmaiņas,
• acu zīlīšu paplašināšanās,
• neskaidra redze,
• nistagms (gribai nepakļauta strauja, ritmiska acu ābolu raustīšanās),
• trisms un bruksisms (zobu košana, slīpēšana),
• bezmiegs,
• ēstgribas zudums,
• nelabums un vemšana,
• urīna aizture,
• (vīriešiem) slikta erekcija, grūtības sasniegt ejakulāciju.

Pēcefekti

Pēcefekti, kas sākas pēc vielas iedarbības beigām. Tie ir atkarīgi no lietotāja psiholoģiskā stāvokļa un organisma īpatnībām, uzņemtās vielas daudzuma; tie var būt nemanāmi, viegli vai spēcīgi. Pēcefekti fizioloģiski ir saistāmi ar strauju serotonīna līmeņa pazemināšanos organismā, bet noguruma vai pat muskuļu sāpju cēlonis ir paaugstinātā hiperaktivitāte un kustēšanās (piemēram, dejošana) iedarbības laikā.

• Psiholoģiskie efekti:
  • trauksmainība un paranoja,
  • depresija,
  • pastiprināta emocionālā jūtība, uzbudināmība,
  • nogurums,
  • samazinātas uzmanības un koncentrēšanās spējas, tai skaitā vājināta motivācija,
  • paliekoša pastiprināta mīlestības un tuvības izjūta pret citiem cilvēkiem.
• Fiziskie efekti:
  • neparastas sajūtas galvā, reibonis,
  • apetītes zudums,
  • gremošanas traucējumi, piemēram, caureja vai aizcietējums,
  • bezmiegs,
  • sāpes un nespēks (no fiziskām aktivitātēm iedarbības laikā, piemēram, dejošanas),
  • žokļa sāpes (no bruksisma).

Pārdozēšana

MDMA pārdozēšana ir bīstama un var ierosināt serotonīna sindromu, stimulantu psihozi un hipertensīvo krīzi, ar šiem stāvokļiem saistītos simptomus. Nāves iestāšanās pārdozēšanas gadījumā gan ir ļoti reta, tomēr iespējama.

Atkarība, tolerance un lietošanas paradumi

MDMA atkarības potenciāls ir pretrunīgs. Vielai raksturīga spēcīga tolerance, kas nozīmē gandrīz pilnīgu efektu zudumu, lietojot to regulāri vai vairākas reizes pēc kārtas. Tolerances un neirotoksicitātes dēļ rekomendējamais gaidīšanas ilgums starp divām vielas lietošanas reizēm ir 3 mēneši, minimālais pieļaujamais — 1 mēnesis. Vairums MDMA lietotāju vielu neizmēģina vairāk par 10-20 reizēm dzīvē. Tāpat pēcefekti mēdz vairāk bût psiholoģiski, ne fiziski. Šo īpašību dēļ viela nerada fizisku atkarību, lai gan tās lietotājiem var novērot tieksmi ik pēc laika atkārtot vielas iedarbību. Britu medicīnas žurnālā The Lancet vairāku ekspertu aptaujā ekstazī ierindoja kā mazāku atkarību izraisošu nekā kokaīns, amfetamīns, alkoholiskie dzērieni, tabaka un marihuāna.

Pēc Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) datiem 2009. gadā tikai neliels skaits nelegālo psihoaktīvo vielu lietotāju vēlas ārstēties no ekstazī izraisītām problēmām, to kā primāro narkotiku minēja mazāk nekā 1% visu reģistrēto jauno ārstniecības pacientu (1,3 tūkstoši pacientu). Salīdzinājumam amfetamīna lietotāju skaits ārstniecības iestādēs ir 20 reizes lielāks (20 tūkstoši pacientu), bet kaņepju lietotāju (tai skaitā, marihuānas) — 90 reizes lielāks (93 tūkstoši pacientu).

Ilgtermiņa ietekme

Pētījumi par iespējamiem MDMA ilgtermiņa efektiem galvenokārt pievēršas diviem virzieniem. Pirmais ir iespējamā serotonerģiskā toksicitāte. Otrais ir psihiatriskās un uzvedības problēmas, kas rodas no MDMA lietošanas.

MDMA izraisa serotonīna transportētāju atpakaļsaistes koncentrācijas samazināšanos smadzenēs. Laiks, kurā smadzenes atkopjas no serotonerģiskajām izmaiņām, nav skaidrs. Viens pētījums rāda neatgriezeniskas serotonerģiskas izmaiņas dažiem dzīvniekiem, kas tika pakļauti MDMA iedarbībai. Citi pētījumi rada iespaidu, ka smadzenes var atkopties no serotonerģiskajiem bojājumiem.

Daži pētījumi izdara pieņēmumus, ka MDMA var būt neirotoksiska cilvēkiem. Kamēr citi pētījumi liek secināt, ka jebkādi iespējamie smadzeņu bojājumi var pēc laika vismaz daļēji izzust, atturoties vielu lietot vēlreiz.

MDMA lietošana rada paliekošanas psiholoģiskas izmaiņas. Vairāki pētījumi norāda, ka tā atstāj vieglas izmaiņas mācīšanās, atmiņas, uzmanības spējās un garastāvoklī, kamēr citi pētījumi šos rezultātus ir apstrīdējuši. Cilvēkiem, kas ir lietojuši MDMA, ir raksturīga pastiprināta impulsivitāte.

Lai mazinātu negatīvos pēcefektus pēc vielas lietošanas, mēdz izmantot uztura bagātinātājus, ko lieto pastiprinātā daudzumā pirms vielas lietošanas, iedarbības laikā un kādu laiku pēc tam. Galvenie izmantotie uztura bagātinātāji ir alfaliposkābe, magnēzijs, kvercetīns, C vitamīns un 5-HTP. Ja pirmie palīdz novērst neirotoksicitāti un hepatoksicitāti, tad 5-HTP tiek izmantots serotonīna līmeņa stabilizēšanai, to nav ieteicams lietot vielas iedarbības laikā, bet sākt lietot tikai 12 stundas pēc tam. Iedarbības laikā svarīgs ir pareizs ūdens patēriņš (izdzerti 250—500 ml stundas laikā), lai novērstu organisma atūdeņošanos, jo iedarbības laikā bieži nejūt nogurumu un slāpes.

Lai novērstu neirotoksicitāti, iedarbības neefektivitāti un serotonīna receptoru bojājumus, MDMA nav ieteicams vairākas reizes pārdozēt atkārtoti, kā arī lietot vairākas dienas pēc kārtas, vēlamais minimālais gaidīšanas laiks starp divām lietošanas reizēm ir 1 mēnesis; tas ir laiks, kurā ir gandrīz atjaunojies serotonīna daudzums receptoros.

MDMA nedrīkst lietot kopā ar antidepresantiem. Šāda kombinācija var izraisīt serotonīna sindromu, neirotiskus bojājumus un apslāpē daļu MDMA efektu. MDMA nav ieteicams lietot kopā ar kokaīnu, amfetamīnu un citiem stimulantiem (pastiprina stimulantu pārdozēšanas iespējamību, pārkaršanas draudus), un alkoholiskos dzērienus (pastiprina atūdeņošanos). Kombinācijas ar tabaku, marihuānu, LSD, ketamīnu, psilocibīna sēnēm tiek uzskatītas kā salīdzinoši drošas. Angļu valodā tām ir piešķirtas dažādas iesaukas kā candy flipping (ar LSD), hippy flipping (ar sēnēm) vai kitty flipping (ar ketamīnu).

 

MDMA Apvienotajā Karalistē kriminalizēja 1977. gadā, ASV — 1985. gadā, Austrālijā — 1986. gadā, bet Nīderlandē — 1988. gadā. MDMA ir visu šo valstu kontrolēto vielu sarakstos augstākajā kategorijā, lai gan vielas medicīniskā potenciāla dēļ vielas pozīcija ir bijusi diskutabla. 1987. gadā ASV uz gadu viela tika izņemta no 1. kategorijas aizliegto vielu saraksta un ierindota 3. kategorijā, kopā ar tādiem medikamentiem kā Valium un Xanax, bet pēc tam atkal atjaunota 1. kategorijā. Nīderlandes narkotiku apkarošanas komiteja 2011. gadā to vēlējās iekļaut "vieglo narkotiku" sarakstā, kur ir marihuāna un psihodēliskās sēnes, tomēr tas netika darīts, jo tiktu veicināts ekstazī eksports uz kaimiņvalstīm, kur tā tiek stingri kontrolēta.

Sastopamība melnajā tirgū

MDMA melnajā tirgū pārsvarā tiek izplatīta ekstazī tablešu un kapsulu veidā. To uzņem ieēdot, retāk intranazāli vai anāli. Pēc EMCDDA datiem vidējais MDMA daudzums ekstazī tabletēs Eiropā ir no 64—90 mg, kamēr vidējā ekstazī tabletes cena svārstās no 5 līdz 9 eiro.

Ekstazī tablešu tīrība

Tā kā MDMA tiek izplatīta nelegāli, tās devas sastāvs var būt parastajam lietotājam nezināms. Ekstazī tabletēm ļoti bieži klāt ir dažādi piejaukumi (to daudzums no 15% līdz pat 100%). Tie visbiežāk ir amfetamīns, mefedrons, metamfetamīns, BZP, efedrīns, metilons un kofeīns. Tāpat sastāvā mēdz būt arī paracetamols, ibuprofēns un talks. Galvenokārt šīs vielas piejauc, lai samazinātu ražošanas izmaksas vai arī, piejaucot stimulantus, lai veicinātu fizisku pieradumu, jo pašam MDMA tas nav raksturīgs (MDMA pamatā paaugstina serotonīna līmeni, kamēr stimulanti — dofamīna līmeni). Tīrs MDMA melnajā tirgū parasti tiek pārdots pulvera veidā un tā cenas ir daudz augstākas nekā ekstazī tabletēm.

 

No Eiropas valstīm Latvija ir 4. vietā ekstazī izmēģinājušo jauniešu īpatsvara ziņā (8,5%) pēc Apvienotās Karalistes (12,4%), Nīderlandes (11,6%) un Īrijas (10,9%); Latvijā izmēģinājušo skaits ir vairāk kā divreiz lielāks nekā vidēji Eiropā (3,4%). Attiecīgi arī vidējā ekstazī tablešu tīrība Latvijā ir augsta (99 mg), virs Eiropas vidējā līmeņa.

Izplatība

Latvijā ekstazī ir otra visbiežāk lietotā nelegālā substance uzreiz pēc kaņepju izstrādājumiem (marihuānas un hašiša). Pēc 2007. gadā veiktajiem pētījumiem ekstazī Latvijā 15—64 gadu vecuma grupas vidū bija izmēģinājuši 4,7% iedzīvotāju, kas bija pieaudzis salīdzinājumā ar 2003. gada pētījumiem, kad ekstazī lietotāju skaits bija 2,4%. Vecuma grupā 15—34 gadi rādītāji bija augstāki un 2007. gadā no šīs vecuma iedzīvotājiem ekstazī bija izmēģinājuši 8,5%.

Rīgas domes Labklājības departaments savukārt ir veic atkārtotus pētījumus vēl jaunākā vecuma grupā (9. un 10. klašu skolēnu vidū). Šajā vecuma grupā savukārt 2010. gadā ekstazī bija izmēģinājuši 4,7% skolēnu, kas savukārt bija lietošanas kritums no 2006. un 2008. gadā, kad ekstazī izmēģinājušie bija attiecīgi 6% un 4,9%.

Latvijas normatīvais regulējums

MDMA ir iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā (aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās vielas, tām pielīdzinātās psihotropās vielas un augi). Saskaņā ar likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 2. pielikumu, MDMA daudzums līdz 0,1 gramiem atzīstams par nelielu, bet virs 2 grama — par lielu.

Par MDMA lietošanu vai uzglabāšanu nelielos apmēros izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 200 latiem. Par MDMA izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu var piespriest naudas sodu vai piespiedu darbu, vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai brīvības atņemšanu līdz 10 gadiem un policijas kontroli uz 3 gadiem. Ja tas tiek darīts realizācijas nolūkā, tad cietumsods var būt līdz 15 gadiem.

• Erowid informācija (angliski)
• Ecstasy izcelsme un pētījumi par tā ilgtermiņa ietekmi