19. Gadsimts: Laika posms no 1801. gada 1. janvāra līdz 1900. gada 31. decembrim

gadsimts ir gadsimts, kas ilga no 1801. līdz 1900. gadam. Šis gadsimts iezīmēja lielu impēriju — spāņu, portugāļu, ķīniešu, Svētā Romas un Mogulu impēriju sabrukumu. Tas ļāva ietekmi iegūt Britu un Vācijas Impērijai, kā arī Amerikas Savienotajām valstīm, mudinot uz militāriem konfliktiem, bet attīstot arī zinātni un izpēti. Pēc Francijas Pirmā impērijas un Napoleona sakāves, Britu impērija kļuva par pasaules vadošo spēku, kas kontrolēja vienu no ceturto daļu no pasaules iedzīvotājiem un vienu piekto daļu no kopējās zemes platības. 19. gadsimts bija izgudrojumu un atklājumu, ievērojami attīstījās matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija, elektroenerģijas ražošanu un metalurģija, tas lika pamatus tehnoloģiskajai attīstībai 20. gadsimtā. Rūpnieciskā revolūcija aizsākās Eiropā. Viktorijas laikmetā bija populāri nodarbināt bērnus fabrikās un raktuvēs.

Sasniegumi medicīnā un cilvēka anatomijā, kā arī slimību profilakse sekmēja iedzīvotāju skaita pieaugumu rietumu pasaulē. 19. gadsimtā Eiropā divkāršojās iedzīvotāju skaits — no 200 miljoniem līdz 400 miljoniem. Šajā gadsimtā vairākās pilsētā visā pasaulē iedzīvotāju skaits pārsniedza miljonu. Londonā kļuva par pasaules lielāko pilsētu. Tās iedzīvotāju skaits palielinājās no 1 miljona 1800. gadā līdz 6,7 miljoniem gadsimta beigās.

Visā pasaulē tika ierobežota verdzība. 1834. gadā verdzību atcēla Lielbritānijā, 1865. gadā — ASV, 1888. gadā — Brazīlijā. 1848. gadā Austrijā un 1861. gadā Krievijā tika atcelta dzimtbūšana.

• Rūpnieciskā revolūcija
• Eiropas imperiālisms
• Lielbritānijas pavaldonība, Viktorijas ēra (Lielbritānija).
• Burbonu restaurācija, Jūlija monarhija, Francijas Otrā Republika un Francijas Trešā republika (Francija).
• Belle Époque (Eiropa).
• Edo periods, Meidži periods (Japāna).
• Cjinu dinastija (Ķīna)
• Tanzimats, Pirmā konstitucionālā ēra (Osmaņu impērija)
• Krievijas Impērija

1800—1809

 

• 1800: Otrās Lielās atmodas sākums ASV.
• 1801:
  • Anglijas un Īrijas karalistes apvienojas, izveidojot Apvienoto Karalisti.
  • Tomass Džefersons tiek ievēlēts par ASV prezidentu.
  • Randžits Sings tiek kronēts par Siku impērijas karali.
• 1801—1815: kari starp ASV un Osmaņu impērijai pakļautajām zemēm (Alžīriju, Tripolitāniju) Ziemeļāfrikā.
• 1803:
  • ASV no Francijas iegādājas Luiziānu. Ar šo sākas ASV paplašināšanās rietumu virzienā uz Kluso okeānu.
  • Izcēlās karš starp Britu un Franču impērijām, tiek uzskatīts, ka tā aizsākās Napoleona kari.
• 1804:
  • Haiti iegūst neatkarību no Francijas, tā kļūstot par pirmo melnādaino neatkarīgo valsti pasaulē.
  • Tiek nodibināta Austrijas Impērija.
  • Napoleons Bonaparts tiek kronēts par Francijas imperatoru.
• 1804—1810: Nigērijā notiek Fulani karš.
• 1804—1815: Serbijā notiek sacelšanās pret Osmaņu varu.
• 1808—1809: Somijas kara rezultātā Krievijas Impērija no Zviedrijas iegūst Somiju.
• 1805:
  • notiek Trafalgaras kauja, par jūru un okeānu pārvaldnieci kļūst Britu impērija, nomainot Spāņu un Franču impērijas. Šis ir būtisks pagrieziens Britu impērijas varai pār lielāko daļu pasaules.
  • Napoleona karspēks uzvar Austrijas un Krievijas armiju Austerlicas kaujā.
• 1805—1848: Muhameds Alī modernizē Ēģipti.
• 1806: Beidza pastāvēt Svētā Romas impērija.
• 1807: Lielbritānijā paziņo vergu tirdzniecību par pretlikumīgu.
• 1808-1809: Krievija iekaro Somiju Somijas karā.

1810—1819

• 1810:
  • Tiek dibināta Berlīnes Universitāte. Starp tās studentiem un mācībspēkiem ir Kārlis Markss, Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis un Oto fon Bismarks.
  • Ar Grito de Dolores sākas Meksikas neatkarības karš.
• 1810—1820: Lielākā daļa Latīņamerikas kolonijas iegūst neatkarīgu no Spānijas un Portugāles impērijām, pēc Latīņamerikas neatkarības kariem.
• 1812: Francijas iebrukums Krievijā kļūst par pagrieziena punktu Napoleona karos.
• 1812—1815: Britu—amerikāņu karš.
• 1813—1907: Britu un Krievijas Impērijas cīnās par ietekmi Centrālāzijā.
• 1814—1816: Angļu—nepāliešu karš starp Nepālu (Gurkhu impēriju) un Britu impēriju.

 

• 1815:
  • Vīnes kongresa rezultātā notiek izmaiņas Eiropas politiskajā kartē.
  • Napoleona sakāve Vaterlo kaujā, noslēdzas Napoleona kari.
• 1816: gads bez vasaras: Neparasti aukstums visā Ziemeļu puslodē, ko iespējams izraisīja 1815. gada Tamboras vulkāna izvirdums 1815. gada aprīlī.
• 1817: Serbija iegūst de facto neatkarību no Osmaņu impērijas (de jure no 1867. gada).
• 1819: tiek dibināta Singapūra.

1820—1829

• 1820: ASV atbrīvotie vergi, kuri izlēmuši repatriēties uz Āfriku dibina Libērijas Republiku.
• 1821:
  • Meksika iegūst neatkarību no Spānijas.
  • Peru iegūst neatkarību no Spānijas.
• 1821—1830: Grieķija kļūst par pirmo valsti, kas oficiāli iegūst neatkarību no Osmaņu impērijas.
• 1822: Pedru I no Portugāles kļūst par Brazīlijas imperatoru.
• 1822—1823: Pirmā Meksikas impērija par karali kļūst Augusts I.
• 1823—1887: Lielbritānija anektē Birmu pēc trim Angļu-Britu kariem.
• 1825: Starp Lielajiem ezeriem (ASV) un Atlantijas okeānu tiek atvērts Ēri kanāls.
• 1825—1828: Brazīlijas un Argentīnas kara rezultātā Urugvaja iegūst neatkarību.
• 1826—1828: Pēc pēdējā Krievu—persiešu karā, Persijas impērijas ieguvusi teritorijas, ko zaudēja Krievijas Impērija.

 

1830—1839

• 1830:
  • Jūlija revolūcija Francijā
  • Revolūcija Beļģijā. Tiek izveidoto no Nīderlandes Apvienotās karalistes neatkarīga Beļģijas valsts.
  • Izjūk Lielā Kolumbija, Kolumbija, Panama, Ekvadora un Venecuēla tautas iegūst neatkarību.
• 1831: Francija okupē Alžīriju.
• 1833: Verdzība atcelšana akts aizliedz verdzību visā Britu impērijā.
• 1834:
  • izveidota Vācijas Muitas savienība.
  • oficiāli tiek izbeigta Spāņu Inkvizīcija.
• 1835—1836: Meksikā notiek Teksasas revolūcija, kuras rezultātā tiek izveidota Teksasas republika.
• 1836: Alamo kauja
• 1837—1901: Par Britu impērijas karalieni kļūst Karaliene Viktorija.
• 1838—1840: Pilsoņu karš Centrālamerikas Federatīvajā Republikā noveda pie Gvatemalas, Salvadoras, Hondurasas, Nikaragvas un Kostarikas neatkarības.
• 1839—1851: Urugvajas Pilsoņu karš.
• 1839—1860: Pēc diviem Opija karos, Francija, Apvienotā Karaliste, ASV un Krievija uzvarēja Cjinu dinastiju, Ķīnā.

 

1840—1849

• 1840: Tiek dibināta Jaunzēlande.
• 1844:
  • Pirmā publiski finansētā telegrāfa līnija pasaulē, starp Baltimoru un Vašingtonu.
  • Dominikānas neatkarības karš no Haiti.
• 1845—1846: Pirmais Angļu-Sikhu karš
• 1845—1849: Kartupeļu bads Īrijā
• 1845—1872: Jaunzēlandes zemes karš
• 1846—1847: Mormoņu migrācija un Utanu.
• 1846—1847: Jukatanas karš.
• 1848:
  • Publicēts Komunistiskās partijas manifests.
  • Seneca Falls konvencija ir pirmā sieviešu tiesību konvencija, Amerikas Savienotajās Valstīs tā izraisa cīņu par sieviešu balstiesībām.
• 1848—1849: Pirmais Angļu-Sikhu karš.
• 1848—1858: Kalifornijas zelta drudzis.

1850—1859

• 1850: Ap šo laiku beidzas Mazais Ledus laikmets.
• 1851: Londonā notiek pasaulē pirmā Lielā izstāde.
• 1851—1852: beidzas Platīna karš, Brazīlijas impērija kļūst par hegemoniju Dienvidamerikā.
• 1851—1860. gadi: Viktorijas zelta drudzis, Austrālijā.
• 1851—1864: Huna Sjucjuaņa vadītā Taipinu sacelšanās ir dumpis pret Ķīnas Cjinu dinastiju. Radusies Dienvidķīnā, jaunā radikālā politiskā kustība ieguvusi protestantisma elementus. Sacelšanas rezultātā gāja bojā vairāk nekā 20 miljoni cilvēku.

 

• 1853—1856: Norisinās Krimas karš starp Franciju, Osmaņu impēriju, Lielbritāniju un Krieviju.
• 1854: Kanagavas konvencija izbeidz izolacionisma politiku Japānā.
• 1855: Besenera process ļauj ražot masveidā tēraudu.
• 1856: Rumānijā tiek izveidots pasaulē pirmais naftas pārstrādes uzņēmums.
• 1857-1858: Indijas sacelšanās aizsāk Indijas neatkarības centienus no Lielbritānijas.
• 1859: Čārlzs Darvins publicē grāmatu "Sugu izcelšanās".

1860—1869

• 1861: Krievijā tiek atcelta dzimtbūšana.
• 1861—1865: Norisinās Amerikas pilsoņu karš.
• 1861—1867: Franču iebrukums Meksikā. Tiek izveidota Otrā Meksikas impērija un par karali ieceļ Maksimiliānu I.
• 1862—1877: Musulmaņu sacelšanās Ķīnas ziemeļrietumos.
• 1863: Tiek izveidots Starptautiskais Sarkanais Krusts.
• 1863—1865: sacelšanās Polijā pret Krievijas Impēriju.
• 1864—1866: Činčas salas karš bija mēģinājums Spānijai atgūt Dienvidamerikas kolonijas.
• 1865:
  • Beidzas Amerikas pilsoņu karš.
  • 14. aprīlis — Tiek noslepkavots Abrahams Linkolns, kad viņš apmeklē Forda teātri, Vašingtonā. Viņš nomirst apmēram pēc deviņām stundām,
• 1865—1877: Tiek izveidotas Amerikas Savienotās Valstis; Tiek aizliegta verdzība ASV.
• 1866:
  • Veiksmīgi tiek izveidots Transatlantiskais telegrāfa kabelis.
  • Austrijas-Prūsijas kara rezultātā sabrūk Vācijas konfederācijaun izveidojas Ziemeļjūras Vācijas Konfederāciju un Asutroungārijas impērija.
• 1866—1868: Bads Somijā.
• 1866—1869: Pēc Meidži impērijas restaurācijas, Japāna uzsāk strauju modernizāciju.
• 1867:
  • ASV no Krievijas iegādājas Aļasku.
  • Nodibināta Kanādas konfederācija.
  • Serbijas Firstiste deklarē konstitūciju kas nosaka tās neatkarību no Osmaņu impērijas. Starptautiska atzinība sekoja 1878. gadā
• 1868: Tiek apstiprināts ASV Konstitūcijas 14. grozījums. Emigrantiem tiek piešķirta ASV pilsonība.
• 1869:
  • Pabeigta Pirmā transkontinentālā dzelzceļa būvniecība, ASV.
  • Atklāts Suecas kanāls, kas savieno Vidusjūru ar Sarkano Jūru.

 

1870—1879

• 1870—1871: Norisinās Francijas—Prūsijas karš.
• 1871—1872: Bads Persijā, domājams, izraisījis nāvi 2 miljoniem cilvēku.
• 1871—1914: Otrā Industriālā Revolūcija.
• 1870. gadi — 1890. gadi: Lielā depresija Rietumeiropā un Ziemeļamerikā.
• 1872: Izveidots Jeloustonas nacionālais parks.
• 1873: Džeimss Maksvels publicē "traktātu par elektrību un magnētismu"(Treatise on Electricity and Magnetism).
• 1874: Beidz pastāvēt Īstindijas kompānija.
• 1874—1875: Spānijā izveidojas Pirmā Republika.
• 1875—1900: 26 miljoni cilvēku iet bojā no bada Indijā.
• 1876: Bulgārijas sacelšanās pret Osmaņu varu.
• 1876—1879: 13 miljoni cilvēku nomirst no bada Ķīnas ziemeļos.
• 1876—1914: masveida iedzīvotāju, teritorijas, rūpniecības labklājība šo laika periodu ASV dēvē par Apzeltīto laikmetu.
• 1877: Lielais Dzelzceļa streiks, ASV, iespējams, ir pasaulē pirmais valsts mēroga darba streiks.
• 1877—1878: Pēc Krievu-turku kara, Berlīnes līgumā oficiāli tiek atzīta Serbijas, Melnkalnes, Rumānijas un Bulgārijas neatkarība.
• 1878: Izveidota pirmā komerciālā telefona centrāles in Ņūheivenā, Konektikutā.
• 1879: Angļu-zulu karš Dienvidāfrikā.
• 1879—1883: Čīle cīņas pret Peru un Bolīvija par teritoriju Andos un Klusā okeāna piekrastē.

1880—1889

• 1880—1881: Pirmais būru karš.
• 1881: pirmā elektrostacija un tīkla Lielbritānijā, Godalmingā.
• 1881—1899: Mahdistu karš, Sudānā.
• 1882: Britu iebrukums un Ēģiptes okupācija.
• 1883: Krakatau vulkāna eksplozija.
• 1884—1885: Berlīnes konferences dod signālu Eiropas "cīņām par Āfriku". Apmeklējot valstis vienojas arī par to lai aizliegtu tirdzniecību ar vergiem.
• 1884—1885: Ķīnas-Francijas kara rezultātā veidota Franču Indoķīna.
• 1885: Krievijas valdība Baltijā sāk aktīvu pārkrievošanas politiku.
• 1888:
  • Aprīlis: Tiek uzskatīts, ka Džeks Uzšķērdējs noslepkavoja pirmo savu upuri.
  • Novembris: Tiek uzskatīts, ka Džeks Uzšķērdējs noslepkavoja pēdējo savu upuri.
  • Brazīlijā aizliedz verdzību.
• 1889:
  • Tiek atklāts Eifeļa tornis, Parīzē.
  • Beidz pastāvēt Brazīlijas impērija un tiek izveidota Brazīlijas republika.

1890—1899

• 1891: Izveidots basketbols.
• 1893:
  • Čikāgā notika Pasaules Kolumbijas Ekspozīcijas tiek atzīmēta 400. gadadiena kopš Kristofors Kolumbs ieradās Jaunajā Pasaulē.
  • Vācu firmas "Bayer" darbinieki iegūst aspirīnu.
• 1895—1896: Etiopija uzvar Itāliju Pirmajā Etiopijas-Itālijas karā.
• 1896:
  • Atēnās tiek atjaunotas olimpiskās spēles.
  • Etiopija sakāva Itālijā Advas kaujā.
  • Klondaikas zelta drudzis, Kanādā.
• 1897 — 1910: Izveidota īslaicīga Korejas Impērija.
• 1898: ASV savā kontrolē iegūst Kubu, Puertoriko un Filipīnas, pēc Amerikāņu spāņu kara.
• 1898 — 1900: Ķīnā notiek Bokseru sacelšanās.
• 1899 — 1902: Otrais Būru karš
• 1899 — 1912: Amerikāņu-Filipīniešu karš.

• 1802: Vidzemē notiek Kauguru nemieri.
• 1804: Tiek izdoti Vidzemes zemnieku likumi.
• 1817: Notiek Kurzemes zemnieku brīvlaišana.
• 1819: Notiek Vidzemes zemnieku brīvlaišana.
• 1822: Iznāk pirmais latviešu nedēļas laikraksts "Latviešu Avīzes".
• 1849: Tika pieņemts likums, kas ļāva latviešu zemniekiem veidot sev piederošas saimniecības.
• 1861: Latgalē līdz ar pārējo Krievijas Impēriju notiek zemnieku brīvlaišana.
• 1862: Sāk iznākt Jaunlatviešu izdotais laikraksts "Pēterburgas Avīzes".
• 1868: Tiek nodibināta Rīgas Latviešu biedrība.
• 1873: Notiek pirmie vispārējie latviešu Dziesmu Svētki.
• 1883: pēc Jāņa Čakstes ierosmes Maskavā nodibina Maskavas latvju studentu biedrība, no kuras vēlāk izveidojās studentu biedrība Austrums un korporācija Fraternitas Moscoviensis.
• 1895: Jelgavā notiek IV vispārīgie dziesmu un mūzikas svētki.
• 1899: Notiek Rīgas dumpis.

• Klāra Bārtona, medicīnas māsa, Amerikas Sarkanā krusta izveidotāja.
• Oto fon Bismarks, Vācijas kanclers.
• Sēdošais Bizons, indiāņu cilts lakotu cilts virsaitis.
• Benito Huaress, Meksikas prezidents.
• Džefersons Deiviss, Amerikas Valstu Konfederācijas štatu prezidents.
• Džuzepe Garibaldi, itāļu ģenerālis un politiķis.
• Francis Jozefs I, Austrijas imperators.
• Abrahams Linkolns, piecpadsmitais ASV prezidents.
• Florence Naitingeila, angļu medicīnas māsa, rakstniece un sabiedriska darbiniece
• Napoleons Bonaparts, pirmais Francijas imperators.
• Hosē Risals, Filipīnu nacionālais varonis.
• Karaliene Viktorija, Britu impērjas karaliene
• Kārlis Markss, ebreju izcelsmes vācu filozofs, žurnālists, ekonomists un revolucionārs.

Antropologi, arheologi, zinātnieki

• Čērčils Babingtons, arheologs
• Ādolfs Francis Alfonso Bandelirs, arheologs
• Franks Boass, arheologs
• Zigmunds Freids, ebreju izcelsmes austriešu neirologs un psihiatrs.
• Luijs Agasī Fuertess, ornitologs
• Klintons Harts Meriams, zoologs
• Roberts Ridgvejs, ornitologs
• Edvards Barnets Teilors, antropologs
• Karls Verners, valodnieks

Mākslinieki, gleznotāji, tēlnieki

Mūziķi

• Ektors Berliozs
• Ludvigs van Bēthovens
• Žoržs Bizē
• Johanness Brāmss
• Pēteris Čaikovskis
• Antonīns Dvoržāks
• Edvards Grīgs
• Ferencs Lists
• Gustavs Mālers
• Žaks Ofenbahs
• Nikolo Paganīni
• Džoakīno Rosīni
• Frideriks Šopēns
• Francis Šūberts
• Roberts Šūmanis
• Rihards Vāgners
• Džuzepe Verdi

Sportisti

• Tomass Bērks, amerikāņu distanču skrējējs
• Miltiadis Guskoss, grieķu lodes grūdējs
• Fricis Hofmanis, vācu vingrotājs
• Ādolfs Šmāls, austriešu paukotājs un riteņbraucējs
• Fricis Trauns, vācu tenisists
• Vigo Jensens, dāņu svarcēlājs
• Džeimss Konolijs, amerikāņu trīssoļlecējs, pirmais atjaunoto spēļu olimpiskais čempions
• Spiridons Luiss, grieķu maratonskrējējs
• Džons Felegans, amerikāņu vesera metējs
• Alvins Krencleins, amerikāņu vieglatlēts
• Šarlote Kūpere, britu tenisiste, pirmā olimpiskā čempione — sieviete.
• Martins Šeridans, amerikāņu diska metējs
• Čārlzs Dvoraks, amerikāņu kārstlecējs
• Emīls Raušs, vācu peldētājs
• Antons Heida, amerikāņu vingrotājs
• Makss Dekižī, franču tenisists

Šovbizness un teātris

• Deivis Belasko, aktieris, dramaturgs, teātra režisors
• Sāra Bernarte, aktrise
• Edvīns Būts, aktieris
• Patriks Kempbels, aktieris
• Eleonora Dūse, aktrise
• Henrijs Ibsens, dramaturgs
• Edmunds Kings, aktieris
• Čārlzs Kings, aktieris

Uzņēmēji

• Džons Džeikobs Astors III, Nekustamais īpašums
• Endrū Kārnegijs, industriālists, filantrops
• Henrijs Friks, industriālists, mākslas kolekcionārs
• Henrijs O. Havemeijers, mākslas kolekcionārs
• Džordžs Hērsts, zelta iegūšana
• Endrū V. Mellons, filantrops, industriālists, mākslas kolekcionārs
• Dž.P. Morgans, baņķieris, mākslas kolekcionārs
• Džordžs Mortimers Pulmans,
• Čārlzs Prats, naftas magnāts
• Džons Rokfellers, naftas un biznesa magnāts, filantrops
• Levi Štrauss, apģērbu ražotājs
• Kornēlijs Vanderbilts, dzelzceļš
• Viljams Čapmens Ralstons, Biznesmenis, finansists, Kalifornijas bankas dibinātājs

Žurnālisti, misionāri, pētnieki

• Roalds Amundsens, pētnieks
• Semjuels Beikers, pētnieks
• Tomass Beiness, pētnieks
• Fabiāns fon Belinshauzens, pētnieks
• Henriks Bārts, pētnieks
• Henrijs Valters Beits, pētnieks
• Ričards Fransiss Bērtons, pētnieks
• Frederiks Semjuels Delenbogs, pētnieks
• Horācijs Grīlijs, žurnālists
• Deivids Livingstons, pētnieks, misionārs
• Roberts Pīrijs, pētnieks
• Nikolajs Prževaļskis, pētnieks
• Henrijs Dž. Stenlijs, žurnālists, pētnieks

• Krišjānis Valdemārs, Jaunlatviešu kustības aizsācējs.
• Krišjānis Barons, latviešu Dainu apkopotājs.
• Atis Kronvalds, latviešu publicists, valodnieks.
• Ādolfs Alunāns, latviešu teātra pamatlicējs.

• Valstu uzskaitījums 19. gadsimtā