Autisms (grieķu: αὐτός, autos — ‘pats’) jeb autiskā spektra traucējumi ir dažādu pakāpju garīgi traucējumi, kam raksturīgas nepietiekami attīstītas saskarsmes spējas un sociālā distancēšanās.
Autisma pazīmes parādās bērnībā, kad var novērot vecumam nepietiekamas sociālās prasmes attiecībās ar vienaudžiem un tendenci būt vienatnē. Lielākoties sociālās iemaņas dzīves laikā tiek apgūtas, bet tas notiek lēnāk nekā citiem cilvēkiem un ne pilnvērtīgi.
Autisma slimnieku skaits pastāvīgi pieaug, lai gan daļēji to nosaka efektīvāka diagnosticēšana. 2017. gadā ar autiskā spektra traucējumiem diagnosticēja 1,5% bērnu attīstītajās valstīs. Vīriešiem autismu diagnosticē 4—5 reizes vairāk nekā sievietēm. Vieglākā un izplatītākā autisma forma ir Aspergera sindroms.
Terminu "autisms" pirmo reizi ieviesa Pauls Eigens Bleilers savā šizofrēnijas aprakstā 1908. gadā. Šizofrēnijas diagnoze tolaik bija plašāka nekā tās mūsdienu ekvivalents: rakstīja, ka autiskiem bērniem ir bērnības šizofrēnija. Agrāko pētījumu, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta bērniem, kuri mūsdienās tiek uzskatīti par autistiem, 1920. gados veica Gruņa Suhareva. 1930. un 1940. gados Hanss Aspergers un Leo Kanners aprakstīja divus saistītus sindromus, kurus vēlāk nosauca par infantilo autismu un Aspergera sindromu attiecīgi. Kanners domāja, ka viņa aprakstītais stāvoklis varētu atšķirties no šizofrēnijas, un turpmākajās desmitgadēs paātrinājās pētījumi par šo tēmu. Tomēr formāli autiskiem bērniem joprojām tika diagnosticēti dažādi ar šizofrēniju saistīti termini, bet 1970. gadu sākumā kļuva plašāk atzīts, ka autisms un šizofrēnija patiesībā ir atšķirīgas psihiskas slimības, un 1980. gadā tas pirmo reizi tika formalizēts ar jaunām diagnostikas kategorijām. Aspergera sindroms tika ieviests kā formāla diagnoze 1994. gadā, bet 2013. gadā Aspergera sindroms un bērnības autisms tika apvienoti vienā diagnostikas kategorijā — autiskā spektra traucējumi.
Viena no raksturīgākajām īpatnībām, kā autisms izpaužas dzīvē no apkārtējo cilvēku skatu punkta, ir konkrēta indivīda nosliece nošķirties no apkārtējās sabiedrības, taču tā drīzāk ir nespēja uz saskarsmi, nevis apzināta nošķiršanās.
Autisms var būt smagā formā, papildināts ar smagām iedzimtām deformācijām, kad indivīds tik tiešām ir invalīds un ir atkarīgs no aprūpes, taču pats par sevi tas nav saistīts ne ar kādām fiziskām problēmām. Atkarībā no tā, cik smagi tas ietekmē cilvēku, var būt fiziski veseli cilvēki, kas 40 gadu vecumā joprojām dzīvo ar vecākiem, un viņiem nekad nav bijušas romantiskas attiecības ne ar vienu, taču ir arī cilvēki, kas, neskatoties uz grūtībām veidot acu kontaktu un citām iepriekšminētajām izpausmēm, spēj aiziet no vecāku mājām, dabūt darbu un pat nodibināt romantiskas attiecības — īsāk sakot, veidot neatkarīgu dzīvi.
Dažādu apakškategoriju skaitā ir Aspergera sindroms un PDD-NOS (Pervasive Developmental Disorder — Not Otherwise Specified, ko varētu tulkot "visaptverošas attīstības traucējumi, kas nav minēti citur"). Aspergera sindroms ir vispazīstamākā ar autismu saistītā diagnoze angliski runājošajā pasaulē, taču diagnosticēšanas kritēriji dažādām autisma apakškategorijām ir ļoti strikti — tos, kuri precīzi neatbilst citām kategorijām, diagnosticē ar PDD-NOS. Praktiskajā dzīvē gan tas nerada lielu atšķirību.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Autisms |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Autisms, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.