Alegorija

Alegorija ir vēsturiskā žanra paveids, kurā notikumus un parādības atspoguļo simboliski, nevis stāstoši.

Alegorija vēstījumu padara vispārīgu. Alegorija ir visa tēlojuma aina, kas jāsaprot pārnestā nozīmē. Alegorijas kļuva ļoti izplatītas 17.—18. gadsimtā.

Alegorija
Autors nezināms."Tiesas alegorija", (1560), audekls, eļļa, Strasbūras vēstures muzejs.
Alegorija
Džulio Romano. "Alegorija par nemirstību", (1540).
Alegorija
Korredžo, "Jupiters un Antiope", (1523), 190 x 124 cm, audekls, eļļa, Parīze, Luvra.

Literatūrā alegorija ir kādas (parasti sabiedriskas) parādības aizstāšana ar citu līdzīgu (parasti dabas) parādību; daiļdarbus, kuru pamatā ir alegorija, sauc par alegorijām, bet tēlus — par alegoriskiem tēliem.

Bieži vien alegoriskas figūras atšķiršanai no reālas personas ir vajadzīgas priekšzināšanas. Sākot ar renesanses laikmetu, simbolus atšķirt palīdzēja speciāli izdoti leksikoni un ilustrētas vārdnīcas. 17. gadsimta klasicisma perioda mākslinieki, pievēršoties alegoriskiem sižetiem, ievēroja līdzīgus paņēmienus, kā gleznojot vēsturiskās ainas. Tie bija liela formāta darbi ar tajos attēlotiem alegoriskiem personāžiem, kuru ķermeņi bija daļēji atkailināti, it kā veidoti no citas matērijas, ar pārlaicīgiem tērpiem, ikdienišķa apģērba vietā redzot drapērijas. Bieži vien šiem personāžiem ir spārni, norādot uz metaforisko tēlu. Šīs pazīmes palīdz saprast un pat bez ielūkošanās rakstos uzminēt, ka attēlotā figūra ir alegorija.

Reizēm alegorijas var būt sastopamas arī vēsturiskā žanra darbos, kas visbiežāk novērojams Francijā tapušos darbos, kas nepieder pie klasicisma mantojuma.

Dažu simbolu atšifrējums alegorijās

Svētie

Viduslaikos reliģiskā glezniecība pieradināja ticīgos pēc simboliem atpazīt svētos. Jāņa Kristītāja simbols bija jērs, svētā Pētera — atslēgas, svētajam Erasmam bija izlaistas zarnas, bet svētajam Bartolomejam — nodīrāta āda.

Antīkie dievi

Antīko dievu simboli: vecs vīrs ar izkapti — Saturns, vīriešu kārtas radība ar trijzaru dakšu — Neptūns, bārdains vīrs ar ērgli un zibeni — Jupiters.

Ideju un tikumu personifikācijas

Sieviete ar zobenu un svariem simbolizē taisnību, tieslietas, bet sieviete, kas rokās tur čūsku ieskautu spoguli — piesardzību. Gara auguma veci vīri ar urnām un niedru vainagiem simbolizē iznīcību.

Izmantotā literatūra

  • Lanerī-Dažāna, Nadēza. Glezniecības enciklopēdija. Rīga:Jumava, 2006. ISBN 9984-05-732-1

Atsauces

Ārējās saites

Tags:

Alegorija Dažu simbolu atšifrējums alegorijāsAlegorija Izmantotā literatūraAlegorija AtsaucesAlegorija Ārējās saitesAlegorijaSimbolsVēsturiskais žanrs

🔥 Trending searches on Wiki Latviešu:

Leonardo Di Kaprio14. Saeimas vēlēšanasRīgas vēsturePūšamais mūzikas instrumentsLuiss HamiltonsElizabete II VindzoraIntars BusulisPelēkā vārnaŪdensIndijaĀrstniecības pieneneKazu gravaLudzas novada ciemu uzskaitījumsKlasicismsFutbolsLatvijas basketbola izlaseMarss (planēta)Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanuUmaņaSevastopoles aplenkums (1941—1942)Valmieras novadsKuldīgaDobeleGaiļbiksīteJūras ērglisLatvijas naudas vēstureLuijs ŠmitsGlikozeKrustu kalns (Lietuva)Gundegu dzimtaGrafikaDzeguzeAizputeBistrica (Ukraina)IzraēlaZodiaksLatvijas klimatsAlūksnes novadsOgres novada ciemu uzskaitījumsRēzekneČornobiļaLatvijas hokeja izlaseJevgēņijs PrigožinsTims BērtonsJelgavas pilsLatgaleSarkanā mušmireVBeļģijaOgres novadsArturs Krišjānis KariņšUzņēmuma finansējuma avotiFeodālismsKapibaraNATOLaucisPēteris IRaimonds VējonisMātes dienaEnerģijaElektriskā strāvaLūpziežu dzimtaOsmaņu impērijaKcellEritrocītiLatvijas ezeru uzskaitījumsJūrmalaAivars BrīzeVjačeslavs ČornovilsLuminor BankKaspars ZvīgulisPolijas pilsētu uzskaitījums🡆 More