Ogres Novads: Pašvaldība Latvijā no 2021. gada 1. jūlija

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Ogres novads (2002—2021).

gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā apvienoja Ogres novadu, Ikšķiles novadu, Lielvārdes novadu un Ķeguma novadu. Robežojas ziemeļos ar Cēsu, Siguldas un Ropažu novadiem, rietumos ar Salaspils un Ķekavas novadiem, dienvidrietumos ar Bauskas novadu, austrumos ar Madonas novadu un dienvidaustrumos ar Aizkraukles novadu. Novada centrs atrodas Ogres valstspilsētā.

Ogres novads
Ogres novads no 2021. gada 1. jūlija
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Ogre
Kopējā platība:	1 839,4 km2
• Sauszeme:	1 766,9 km2
• Ūdens:	72,6 km2
Iedzīvotāji (2023):	57 966
Blīvums (2023):	32,8 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2021-):	Egils Helmanis (Nacionālā apvienība)
Teritoriālās vienības:	4 pilsētas un 16 pagasti Birzgales pagasts Ikšķile Jumpravas pagasts Krapes pagasts Ķegums Ķeipenes pagasts Lauberes pagasts Lēdmanes pagasts Lielvārdes pagasts Lielvārde Madlienas pagasts Mazozolu pagasts Meņģeles pagasts Ogre Ogresgala pagasts Rembates pagasts Suntažu pagasts Taurupes pagasts Tīnūžu pagasts Tomes pagasts
Mājaslapa:	www.ogresnovads.lv/lv
Ogres novads Vikikrātuvē

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Ogres rajona teritoriju.

Ogres novadā ietilpst 16 pagasti un 4 pilsētas: Birzgales pagasts, Ikšķiles pilsēta, Jumpravas pagasts, Krapes pagasts, Ķeguma pilsēta, Ķeipenes pagasts, Lauberes pagasts, Lēdmanes pagasts, Lielvārdes pagasts, Lielvārdes pilsēta, Madlienas pagasts, Mazozolu pagasts, Meņģeles pagasts, Ogres valstspilsēta, Ogresgala pagasts, Rembates pagasts, Suntažu pagasts, Taurupes pagasts, Tīnūžu pagasts un Tomes pagasts.

Lielākā daļa novada atrodas Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumā ar augstumiem no 30 m vjl. rietumos līdz 90 m vjl. austrumos. Gar Daugavu iet Lejasdaugavas senleja, Daugavas kreisajā krastā — šīs pašas zemienes Upmales paugurlīdzenums un Taurkalnes līdzenums. Kreisajā krastā kāpas ar relatīvo augstumu 10–18 m, labajā krastā osu pauguru grēdas (Ogres Kangari, Lielie Kangari, Ķeipenes valnis). Paugurains reljefs aizņem ap 10% novada platības. Novada ziemeļaustrumos — Vidzemes Centrālās augstienes rietumu nogāzes Augšogres pazeminājums, Vestienas un Piebalgas pauguraines.

Augsnes — velēnu podzolētās un velēnu gleja. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Kranciems, Remīne, Rembate), smilšakmens (Rembate), māls (Birzgale, Kastrāne, Tome), saldūdens kaļķi, grants, kūdra (Sivēnīcas, Žļaugu, Pečoru purvi), minerālūdeņu avoti. Meži aptvēr ap pusi no novada teritorijas.

Vidējā temperatūra janvārī ir -6 — -6,5 °C, jūlijā +16,5 — +17 °C. Nokrišņu daudzums ir 700 — 850 mm gadā, ar maksimumu ziemeļaustrumos.

Upes

Novads pilnībā ietilpst Daugavas baseinā. Lielākās upes — Daugava, Ogre, Mazā Jugla, Līčupe, Lobe, Aviekste, Abza.

Ūdenstilpes

13 ezeru, kas lielāki par 1 hektāru. Lielākie no tiem — Lobes ezers (5,3 km²), Pečoru ezers (1,1 km²), Plaužu ezers (1 km²). Uz Daugavas Ķeguma ūdenskrātuve (24,9 km²) un daļa Rīgas ūdenskrātuves.

Novada teritorijas apdzīvotība zināma kopš bronzas laikmeta. Tā attīstību veicināja Daugavas tirdzniecības ceļš, kurš kļuva par vienu no pirmajiem krustnešu iebrukuma mērķiem. Uz to laiku novadā dzīvoja lībieši un latgaļi. 12. gadsimta beigās Ikšķilē uzcēla pirmo vācu pili un baznīcu; apkaimes lībiešus regulāri kristīja. 1207. gadā teritoriju pievienoja Rīgas bīskapijai.

Livonijas kara laikā teritorijas tika ievērojami izlaupītas un postītas. Pēc kara teritorija nonāca Polijas Pārdaugavas Livonijas hercogistes pakļautībā, pēc 1629. gada lielāko novada daļu ieguva Zviedrija. Lielā mēra laikā novada iedzīvotāju skaits ievērojami kritās — Ikšķiles draudzē izdzīvoja 15%, bet Suntažu draudzē 11,3% iedzīvotāju. 1721. gadā teritoriju pievienoja Krievijas Impērijai. Pirmā pasaules kara laikā teritorijas daļa gar Daugavu smagi cieta no karadarbības.

Līdz 1947. gadam Ogres novada teritorija ietilpa Rīgas apriņķī. Pēc 1947. gadā īslaicīgi tika izveidots Ogres apriņķis, bet 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tika izveidots Ogres rajons. 1952. — 1953. gadā Ogres rajons ietilpa Rīgas apgabalā. 2009. gadā izveidots Ogres novads, bet 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tika izveidots pašreizējais Ogres novads, kurā apvienoja veco Ogres novadu, Ikšķiles novadu, Lielvārdes novadu un Ķeguma novadu.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās.

Apdzīvotās vietas

Nacionālais sastāvs

Pamatraksts: 2021. gada Ogres novada domes vēlēšanas

Transports

 

 

Ogres novadu šķērso vairāki dažādu nozīmju autoceļi. Vienīgais galvenais autoceļš, kas iet cauri Ogres novadam ir A6 (Rīga—Daugavpils), kas savieno visas četras Ogres novada pilsētas — Ikšķili, Ogri, Ķegumu un Lielvārdi. Tāpat, novadu šķērso arī vairāki reģionālās nozīmes autoceļi — P4 (Rīga—Ērgļi), P5 (Ulbroka—Ogre), P8 (Inciems—Sigulda—Ķegums), P10 (Inčukalns—Ropaži—Ikšķile), P32 (Augšlīgatne—Skrīveri), P80 (Tīnūži—Koknese), P85 (Rīgas HES—Jaunjelgava), P87 (Bauska—Aizkraukle) un P86 (Bauska—Linde).

Nozīmīga loma transporta sfērā ir dzelzceļa līnijai Rīga—Daugavpils, kas paralēli autoceļam A6 šķērso Ogres novadu. Uz dzelzceļa līnijas Ogres novadā ir divas stacijas (Ogre un Lielvārde) un septiņas dzelzceļa pieturas (Ikšķile, Jaunogre, Pārogre, Ciemupe, Ķegums, Kaibala un Jumprava).

Ogres novadā darbojas 9 vidējās izglītības iestādes, 11 pamatskolas un sākumskolas, kā arī 13 pirmsskolas izglītības iestādes.

Vidējās izglītības iestādes

• Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola
• Ikšķiles vidusskola
• Jaunogres vidusskola
• Ķeguma vidusskola
• Madlienas vidusskola
• Ogres 1. vidusskola
• Ogres Valsts ģimnāzija
• Ogres tehnikums
• Suntažu vidusskola

Pamatskolas un sākumskolas

• Birzgales pamatskola
• Jumpravas pamatskola
• Ķeipenes pamatskola
• Lēdmanes pamatskola
• Lielvārdes pamatskola
• Ogresgala pamatskola
• Ogres Centra pamatskola
• Taurupes pamatskola
• Tīnūžu sākumskola
• Valdemāra pamatskola

Pirmsskolas izglītības iestādes

• Birzgales pirmsskolas izglītības iestāde "Birztaliņa"
• Ikšķiles pirmsskolas izglītības iestāde "Čiekuriņš"
• Ikšķiles pirmsskolas izglītības iestādes "Urdaviņa"
• Ķeguma pirmsskolas izglītības iestāde "Gaismiņa"
• Lielvārdes pirmsskolas izglītības iestāde "Pūt vējiņi"
• Madlienas pirmsskolas izglītības iestāde "Taurenītis"
• Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Ābelīte"
• Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Cīrulītis"
• Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Dzīpariņš"
• Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Riekstiņš"
• Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Saulīte"
• Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Strautiņš"
• Ogres pirmsskolas izglītības iestāde "Zelta sietiņš"

Ogres novadā darbojas 3 izglītības iestādes, kas nodarbojas ar sportistu audzināšanu:

• Lielvārdes Sporta centrs
• Ogres Basketbola skola
• Ogres novada Sporta centrs
• Vidzemes ledus halle

Tāpat, Ogres novadā ir bāzēti vairāki sporta klubi - BK Ogre (basketbols), Lielvārde/FatPipe (florbols), Ogres vilki (florbols), HK Ogre Juniors (hokejs).

Ogres novadā darbojas 20 kultūras un tautas nami, 23 bibliotēkas, kā arī 15 muzeji.

Kultūras un tautas nami

• Ogres novada Kultūras centrs
• Lielvārdes Kultūras nams
• Ikšķiles Tautas nams
• Ķeguma Tautas nams
• Birzgales Tautas nams
• Ciemupes Tautas nams
• Jumpravas Kultūras nams
• Krapes pagasta Kultūras nams
• Ķeipenes pagasta Kultūras nams
• Lauberes pagasta Kultūras nams
• Lēdmanes Tautas nams
• Madlienas pagasta Kultūras nams
• Mazozolu pagasta Kultūras nams
• Meņģeles pagasta Tautas nams
• Ogresgala Tautas nams
• Rembates Tautas nams
• Suntažu pagasta Kultūras nams
• Taurupes pagasta Tautas nams
• Tīnūžu Tautas nams
• Tomes Tautas nams

Bibliotēkas

• Birzgales pagasta bibliotēka
• Ciemupes bibliotēka
• Ikšķiles pilsētas bibliotēka
• Jumpravas pagasta bibliotēka
• Krapes pagasta bibliotēka
• Ķeguma pilsētas bibliotēka
• Ķeipenes pagasta bibliotēka
• Lauberes pagasta bibliotēka
• Lielvārdes pilsētas bibliotēka
  • Lāčplēša bibliotēka
• Lēdmanes pagasta bibliotēka
• Madlienas pagasta bibliotēka
• Mazozolu pagasta bibliotēka
• Meņģeles pagasta bibliotēka
• Ogres Centrālā bibliotēka
  • Ogres Centrālās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļa
• Ogresgala bibliotēka
• Rembates pagasta bibliotēka
• Suntažu pagasta bibliotēka
• Taurupes pagasta bibliotēka
• Tīnūžu pagasta bibliotēka
• Tomes pagasta bibliotēka

Muzeji

• Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs
• Birzgales muzejs "Rūķi"
• Ikšķiles vidusskolas muzejs
• Kinostacija Ķeipenē
• Kultūras mantojumu centrs "Tīnūžu muiža"
• Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejs
• Ķeguma novada muzejs
• Madlienas novadpētniecības muzejs "Bet tā bija!"
• Muzejs "Tehnika no pagātnes"
• Ogres Vēstures un mākslas muzejs
• Publiskā observatorija Suntažos
• Senlietu istaba - Jumpravas pagasta vēstures ekspozīcija
• Sudrabu Edžus dzimtās mājas
• Suntažu muižas pils un muzejs
• Taurupes muiža un novadpētniecības muzejs

Ogres novada teritorijā dzimuši vai dzīvojuši:

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ogres novadā

•  
  Ogres upe pie Ogresgala
•  
  Suntažu muiža
•  
  Lielvārdes pilsdrupas
•  
  Ķeguma HES
•  
  Ogres pasta ēka
•  
  Ikšķiles baznīcas drupas
•  
  Paparžu ezers
•  
  Dabas liegums "Daugava pie Kaibalas"
•  
  Taurupes muiža
•  
  Pļava pie Dzelmēm