Zinātne Astronomija Kosmonautika
kuru arī Tu vari papildināt!
Astronomija (grieķu: astron - zvaigzne; nomos - likums) ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību. Astronomija ir cieši saistīta ar citām zinātnēm, kā, piemēram, ar fiziku, ķīmiju, meteoroloģiju, ģeogrāfiju, bioloģiju un, protams, ar matemātiku. Astronomijā uzkrātās zināšanas tiek izmantotas cilvēces praktiskajām vajadzībām.
Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs. Tā ar neapbruņotu aci bija redzama 18 mēnešus, kas ir kļuvis par rekordu. Iepriekšējais rekords piederēja 1811. gada Lielajai komētai, kuru salīdzinoši varēja redzēt divreiz mazāku laiku, tas ir, mazliet vairāk par deviņiem mēnešiem.
Heila—Bopa komēta tika atklāta 1995. gada 23. jūlijā aptuveni 7,2 AU attālumā no Saules, kā arī tika paredzēts, ka tā būs pietiekami spilgta, lai būtu saredzama ar neapbruņotu aci. Lai gan komētas spožumu ir diezgan grūti paredzēt, tā 1997. gada 1. aprīlī, kad tā sasniedza perihēliju, pārsteidza daudzus, jo bija spožāka, nekā tika gaidīts. Tā tika nosaukta arī par "1997. gada Lielo komētu".
Daudziem cilvēkiem, kuri ilgu laiku nebija redzējuši komētas, Heila—Bopa komēta izraisīja arī trauksmes sajūtu. Plašu publicitāti ieguva baumas, ka aiz komētas ir paslēpies citplanētiešu kuģis. Šīs baumas izraisīja pat masu pašnāvību, kuru veica sektas "Heaven's Gate" sekotāji.
Andromedas galaktika ir mums tuvākā spirālveida galaktika. Tā atrodas aptuveni 2,5 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes Andromedas zvaigznājā. Šī galaktika satur vienu triljonu zvaigžņu, un tas ir vairāk nekā mūsu galaktikā. Andromeda tuvojas mūsu galaktikai un tiek lēsts, ka sadursies ar to pēc 4,5 miljardiem gadu.
2017. gada jūnijs.
Galileo Galilejs (itāļu: Galileo Galilei, dzimis 1564. gada 15. februārī, miris 1642. gada 8. janvārī) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.
Dinamikas kā zinātnes nozares un eksperimentālās fizikas pamatlicējs. Definējis inerces likumu un brīvā kritiena likumu, formulējis ķermeņa kustības pa slīpni un trajektoriju pamatprincipus (ripinot lodi pa slīpni un mērot tās atrašanās vietu dažādos laika sprīžos, konstatēja, ka lodes ātruma palielināšanās ir proporcionāla tās kustības laikam); izvirzīja ideju par kustības un miera stāvokļa relativitāti (Galileja relativitātes princips); izgudroja arī termoskopu (mūsdienu termometra priekšteci). Izveidojis teleskopu un veicis virkni atklājumu astronomijā: jaunus objektus kosmosā (piemēram, Jupitera pavadoņus), kosmosa objektu rotāciju ap savu asi. Heliocentrisma koncepcijas piekritējs.
Ar portālu Astronomija ir saistīti šādi portāli:
Kosmonautika | |
Saules sistēma | |
Zinātne |
Kas ir portāls? | Portālu saraksts
Latviešu Vikipēdijas portāli:
Zinātne · Astronomija · Saules sistēma · Kosmonautika · Meteoroloģija · Ģeogrāfija
Bioloģija · Medicīna · Cilvēki · Vēsture · Otrais pasaules karš · Latvija · Turcija
Mūzika · Māksla · Sports · Basketbols · Formula 1 · Futbols · Hokejs
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Portāls:Astronomija, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.