Time Gada Cilvēks
Gada cilvēks ir Amerikas Savienoto Valstu ziņu žurnāla un tīmekļa vietnes Time ikgadējais izdevums, kurā attēlots un aprakstīts cilvēks, grupa, ideja vai objekts, kas vai nu uz labu vai sliktu ...
ir darījis visvairāk, lai ietekmētu gada notikumus".
Tradicionāli žurnāls "Time" katra gada pēdējā decembra numurā nosauc "Gada cilvēku". Šī nominācija tiek piešķirta kopš 1927. gada, kad šo titulu ieguva lidotājs Čārlzs Lindbergs, kas pirmo reizi vienatnē pārlidoja Atlantijas okeānu.
Gada personu izvēlas žurnāla redaktori, nosaucot personu, cilvēku grupu vai kādu jēdzienu, kam attiecīgajā gadā bijusi pievērsta vislielākā ievērība informatīvajā telpā, ziņās. Iepriekš par "Gada cilvēkiem" ir kļuvuši Ādolfs Hitlers, Josifs Staļins, Džordžs Herberts Volkers Bušs, Džordžs V. Bušs, abstrakts amerikāņu kareivis un pat interneta lietotājs.
Žurnāla "Time" "Gada cilvēks" laureātu saraksts
| Gads | Laureāts | Dzīves gadi | Piezīmes |
|---|---|---|---|
| 1927 | .svg) Čārlzs Lindbergs | 1902—1974 | Pirmais un pats jaunākais laureāts, lidotājs, pirmo reizi vienatnē pārlidoja pāri Atlantijas okeānam |
| 1928 | Volters Kraislers | 1875—1940 | |
| 1929 | Ovens Jangs | 1874—1962 | |
| 1930 |  Mahātma Gandijs | 1869—1948 | Pirmais laureāts, kas nav ASV pilsonis; pirmais aziāts |
| 1931 | .svg) Pjērs Lavals | 1883—1945 | Pirmais francūzis; pirmais eiropietis |
| 1932 | Franklins Rūzvelts | 1882—1945 | Pirmais ievēlētais ASV prezidents; sākot ar viņu, titulu "Gada cilvēks" ir ieguvuši visi ASV prezidenti, izņemot Džeraldu Fordu |
| 1933 | Hjū Džonsons | 1882—1942 | |
| 1934 | Franklins Rūzvelts | 1882—1945 | Izvēlēts otro reizi |
| 1935 |  Haile Selasije I | 1892—1975 | Pirmais laureāts-monarhs; pirmais afrikānis |
| 1936 | .svg) Volisa Simpsone | 1896—1986 | Pirmā laureāte |
| 1937 |  Čans Kaiši | 1887—1975 | Pirmais laureātu pāris, pirmie ķīnieši, pirmie mongoloīdi |
| Suna Meilina | 1897—2003 | ||
| 1938 | .svg) Ādolfs Hitlers | 1889—1945 | Vienīgais izdevums, kur izvēlētā persona netika atainota uz vāka |
| 1939 | .svg) Josifs Staļins | 1878—1953 | Pirmais PSRS-Krievijas pārstāvis, pirmais komunists |
| 1940 | Vinstons Čērčils | 1874—1965 | |
| 1941 | Franklins Rūzvelts | 1882—1945 | Izvēlēts trešo reizi |
| 1942 | Josifs Staļins | 1878—1953 | Izvēlēts otro reizi |
| 1943 | Džordžs Māršals | 1880—1959 | |
| 1944 | Dvaits Eizenhauers | 1890—1969 | |
| 1945 | Harijs Trumens | 1884—1972 | |
| 1946 | Džeimss Birnss | 1879—1972 | |
| 1947 | Džordžs Māršals | 1880—1959 | Izvēlēts otro reizi |
| 1948 | Harijs Trumens | 1884—1972 | Izvēlēts otro reizi |
| 1949 | Vinstons Čērčils | 1874—1965 | "Gadsimta pirmās puses cilvēks"; izvēlēts otro reizi |
| 1950 | Amerikāņu kareivis | Par līdzdalību Korejas karā; pirmais abstraktais laureāts | |
| 1951 |  Mohameds Mosadiks | 1882—1967 | Pirmais musulmanis |
| 1952 | Elizabete II Vindzora | 1926—2022 | Pirmā karaliene |
| 1953 |  Konrāds Adenauers | 1876—1967 | |
| 1954 | Džons Daless | 1888—1959 | |
| 1955 | Harlovs Kērtiss | 1893—1962 | |
| 1956 | .svg) Ungāru revolūcija | Abstrakts jēdziens | |
| 1957 | .svg) Ņikita Hruščovs | 1894—1971 | |
| 1958 | Šarls de Golls | 1890—1970 | |
| 1959 |  Dvaits Eizenhauers | 1890—1969 | Izvēlēts otro reizi |
| 1960 |  ASV zinātnieki | Zinātnieku saraksts: Lainuss Polings, Izidors Rabi, Edvards Tellers, Džošua Lederbergs, Donalds Glēzers, Vilards Libijs, Roberts Vudvards, Čārlzs Stārks Dreipers, Viljams Šoklijs, Emīlio Segrē, Džons Enderss, Čārlzs Tauns, Džordžs Bidls, Džeimss Van Allens un Edvards Pērsels | |
| 1961 | Džons Kenedijs | 1917—1963 | |
| 1962 | .svg)  Jānis XXIII | 1881—1963 | Pirmais Romas pāvests. |
| 1963 | Mārtins Luters Kings | 1929—1968 | |
| 1964 | Lindons Džonsons | 1908—1973 | |
| 1965 | Viljams Vestmorlends | 1914—2005 | |
| 1966 | Pēckara paaudzes pārstāvis (Baby boomer) | Abstrakts jēdziens | |
| 1967 | Lindons Džonsons | 1908—1973 | Izvēlēts otro reizi |
| 1968 | Apollo 8 astronauti | Sastāvs: Frenks Bormans, Džeimss Lovels un Viljams Anderss | |
| 1969 | ASV vidusšķira | Abstrakts jēdziens | |
| 1970 | Villijs Brants | 1913—1992 | |
| 1971 | Ričards Niksons | 1913—1994 | |
| 1972 | Ričards Niksons | 1913—1994 | Izvēlēts otro reizi |
| Henrijs Kisindžers | dzimis 1923 | ||
| 1973 | Džons Sirika | 1904—1992 | |
| 1974 |  Karalis Feisals as-Saūds | 1906—1975 | Pirmais arābs |
| 1975 | Amerikāņu sieviete | Izvēlētās laureātes: Betija Forda, Karla Hilsa, Ella Graso, Barbara Džordāna, Sjūzija Šārpa, Džila Konveja, Billija Džīna Kinga, Sjūzana Braunmillere, Edija Vajata, Ketlīna Baierlija, Kerola Satone un Elisone Čika | |
| 1976 | Džimijs Kārters | dzimis 1924 | |
| 1977 | .svg) Anvars Sādāts | 1918—1981 | |
| 1978 |  Dens Sjaopins | 1904—1997 | |
| 1979 | Rūhollāhs Mūsavī Homeinī | 1902—1989 | Islāma revolūcijas līderis Irānā |
| 1980 | Ronalds Reigans | 1911—2004 | |
| 1981 |  Lehs Valensa | dzimis 1943 | |
| 1982 | Personālais dators | "Gada ierīce"; pirmais laureāts — nedzīvs priekšmets | |
| 1983 | Ronalds Reigans | 1911—2004 | Izvēlēts otro reizi |
 Jurijs Andropovs | 1914—1984 | ||
| 1984 | Pīters Jūberots | dzimis 1937 | |
| 1985 | Dens Sjaopins | 1904—1997 | Izvēlēts otro reizi |
| 1986 |  Korasona Akino | 1933—2009 | |
| 1987 | Mihails Gorbačovs | 1931—2022 | |
| 1988 |  Planēta Zeme briesmās | "Gada planēta"; abstrakts jēdziens | |
| 1989 | Mihails Gorbačovs | 1931—2022 | "Desmitgades cilvēks"; izvēlēts otro reizi |
| 1990 | Džordžs Herberts Volkers Bušs | 1924—2018 | |
| 1991 | Teds Tērners | dzimis 1938 | |
| 1992 | Bills Klintons | dzimis 1946 | |
| 1993 |  .svg)  "Miera uzturētāji" | Jāsirs Arafāts, Frederiks Vilems de Klerks, Nelsons Mandela un Ichaks Rabins | |
| 1994 | Jānis Pāvils II | 1920—2005 | |
| 1995 | Ņūts Gingričs | dzimis 1943 | |
| 1996 | Deivids Ho | dzimis 1952 | |
| 1997 |  Endrū Grovs | 1936—2016 | |
| 1998 | Bills Klintons | dzimis 1946 | Izvēlēts otro reizi |
| Kenets Stārs | dzimis 1946 | ||
| 1999 | Džefs Beizoss | dzimis 1964 | |
| 2000 | Džordžs V. Bušs | dzimis 1946 | |
| 2001 | Rūdolfs Džuljāni | dzimis 1956 | |
| 2002 | "Trauksmes cēlēji" (Whistleblowers) | Sintija Kūpere ("WorldCom" darbiniece), Šerona Votkinsa ("Enron" darbiniece) un Kolina Roulija (FIB darbiniece) | |
| 2003 | Amerikāņu kareivis | Izvēlēts otro reizi (par līdzdalību Irākas karā); abstrakts jēdziens | |
| 2004 | Džordžs V. Bušs | dzimis 1946 | Izvēlēts otro reizi |
| 2005 |  "Labie samārieši" | Dziedātājs Bono un Geitsu ģimene (Bills Geitss un Melinda Geitsa) | |
| 2006 | Tu | "Tu kontrolē informācijas ēru" (abstrakts Interneta lietotājs); žurnāla vāks izveidots atspīdošs | |
| 2007 |  Vladimirs Putins | dzimis 1952 | |
| 2008 | Baraks Obama | dzimis 1961 | |
| 2009 | Bens Bernanke | dzimis 1953 | |
| 2010 | Marks Zakerbergs | dzimis 1984 | Lielākā rietumu sociālā tīkla — tīmekļa vietnes Facebook — izveidotājs un dibinātājs |
| 2011 | Protestētājs | Pārstāvošs daudzas globālās protesta kustības, piemēram Arābu pavasari, Indignants un Occupy kustības, kā arī protestus Grieķijā, Indijā un Krievijā | |
| 2012 | Baraks Obama | dzimis 1961 | |
| 2013 |  Pāvests Francisks | dzimis 1936 | |
| 2014 | Cīnītāji ar Ebolu | ||
| 2015 | Angela Merkele | dzimusi 1954 | |
| 2016 | Donalds Tramps | dzimis 1946 | |
| 2017 | "Klusēšanas pārtraucēji" (The Silence Breakers) | Cilvēki, kas izteikušies pret seksuālu vardarbību un uzmākšanos, tostarp Me Too kustības aktīvisti. Uz žurnāla vāka tos pārstāv zemeņu lasītāja Izabella Paskvale (pseidonīms), lobiste Adama Aivu, aktrise Ešlija Džada, programmēšanas inženiere Sjūzana Foulere, dziedātāja un dziesmu autore Teilora Svifta un sestā sieviete, slimnīcas darbiniece, kas vēlējās palikt anonīma un kuras seju nevar redzēt. Uzskaitīti arī citi: aktrise Alisa Milāno, aktīviste Tarana Bjorka, aktrise Selma Blēra, septiņi prasītāji tiesas procesā pret viesnīcu "Plaza", politiķe Sāra Gelzere, uzņēmēja Lindseja Meiere, trauku mazgātāja Sandra Pekeda, aktrise Rouza Makgauana, psihoterapeite un rakstniece Vendija Volša, blogere Lindsija Reinoldsa, saimniecības vadītāja Huana Melara, žurnāliste Sandra Millere, aktieris Terijs Kross, Ročesteras Universitātes profesores Selesta Kida un Džesika Kentone, žurnāliste Megina Kelija, žurnāliste Džeina Merika, producente Zelda Perkinsa, Eiropas Parlamenta deputāte Terija Reintke, labdarības darbiniece Beksa Belija, mākslas projektu kuratore Amanda Šmita, kinorežisore Bleiza Lipmena un anonīma bijusī biroja darbiniece. | |
| 2018 | "Sargi" (The Guardians) | Žurnālisti, kas par savu darbību tika pakļauti vajāšanai, tika ieslodzīti vai pat noslepkavoti. Uz četriem žurnālu vākiem attēlotie žurnālisti: Džamāls Hāšogdži, The Washington Post reportieris, kas noslepkavots par viņa Saūda Arābijas kroņprincim veltīto kritiku; Marija Ressa, Filipīnu ziņu vietnes Rappler redaktore, kurai izvirzītas apsūdzības par prezidenta Rodrigo Dutertes vardarbīgās politikas kritisko atspoguļojumu; divi aģentūras Reuters žurnālisti, sagūstīti Mjanmā, izmeklējot rohindžu musulmaņu slaktiņu; un Mērilendas laikraksta The Capital darbinieki, kuru birojā masveida apšaudē nogalināja piecus darbiniekus. Žurnālistiem veltītajā rakstā īpaši izcelti vēl vairāki žurnālisti — no Bangladešas, Vjetnamas, Meksikas, Venecuēlas, Turcijas, Sudānas un Krievijas. | |
| 2019 |  Grēta Tūnberja | dzimusi 2003 | zviedru skolniece un vides aktīviste |
| 2020 | Džo Baidens | dzimis 1942 | 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās Džo Baidens ievēlēts par valsts prezidentu, bet Kamala Herisa kļuva par viceprezidenti, uzvarot Donaldu Trampu un Maiku Pensu |
| Kamala Herisa | dzimusi 1964 | ||
| 2021 | Īlons Masks | dzimis 1971 | Tesla izpilddirektors, SpaceX dibinātājs un izpilddirektors un 2021. gada bagātākais cilvēks pasaulē |
| 2022 |  Volodimirs Zelenskis un "Ukrainas gars" | dzimis 1978 | Ukrainas prezidents (2019—pašlaik). "Ukrainas gars" reprezentē ukraiņus un Ukrainas pretestību pret Krievijas iebrukumu. |
Skatīt arī
Atsauces
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gada cilvēks.
Ārējās saites
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Gada cilvēks (Time), which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.