1995. Gads: Gads

(MCMXCV) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Janvāris

• 1. janvāris:
  • Austrija, Somija un Zviedrija iestājās Eiropas Savienībā.
  • GATT vietā tika dibināta Pasaules Tirdzniecības organizācija.
• 17. janvāris — Japānā Kobes tuvumā notika 7,3 ballu stiprā Lielā Hanšiņas zemestrīce, kas izraisīja plašus postījumus un 6434 cilvēku nāvi.

Februāris

• 21. februāris — Stīvs Fosets nolaidās Kanādas provincē Saskačevanā, kļūstot par pirmo cilvēku, kas vienatnē šķērsojis Kluso okeānu gaisa balonā.
• 26. februāris — bankrotēja Apvienotās Karalistes vecākā investīciju banka Barings Bank pēc tam, kad tās brokeris Niks Līsons zaudēja 1,4 miljardus dolāru spekulācijās Tokijas biržā.

Marts

• 1. marts — ASV dibināts uzņēmums Yahoo!.
• 3. marts — ANO pārtrauca miera uzturēšanas misiju Somālijā.
• 8. marts — par Grieķijas prezidentu ievēlēts Konstantins Stefanopuls.
• 14. marts — orbītā palaists kosmosa kuģis Sojuz TM-21, kurā apkalpē bija Normads Tagards — pirmais amerikānis, kas palaists ar krievu kosmosa kuģi.
• 20. marts — reliģiskās grupas Aum Šinrikjo dalībnieki izlaida zarīna gāzi piecos vilcienos Tokijā, 12 cilvēki gāja bojā, 5510 cietuši.
• 22. marts — Kazahstānā nolaidās kosmosa kuģis Sojuz TM-20, kosmonauts Valērijs Poļakovs uzstādījis kosmiskā lidojuma rekordu — 438 dienas.
• 24. marts — pirmoreiz 26 gados Apvienotās Karalistes karavīri nepatrulēja Belfāstas ielās Ziemeļīrijā.
• 26. marts — septiņās Eiropas valstīs stājās spēkā Šengenas līgums, kas atviegloja robežu šķērsošanu.

Aprīlis

• 19. aprīlis — Oklahomasitijā notika federālās ēkas spridzināšana, kurā gāja bojā 168 cilvēki.

Maijs

• 4. maijs — ar vadāma sprādziena metodi, izmantojot 360 kilogramus sprāgstvielu, tika nojaukts 19 stāvus un 117 metrus augstais Skrundas RLS (Radio Lokācijas Stacija).
• 7. maijs — Žaks Širaks tika ievēlēts par Francijas prezidentu.
• 16. maijs:
  • Žaks Širaks stājās Francijas prezidenta amatā.
  • Japānas policija ieņēma reliģiskā kulta Aum Sinrikjo galveno mītni pie Fudzi kalna un arestēja tās vadītāju Šoko Akaharu.
• 20. maijs — naftas pārstrādes uzņēmums Shell paziņoja, ka atteiksies no kritizētā plāna pie Skotijas nogremdēt naftas boju Brent Spar.
• 28. maijs — Ņeftegorsku Krievijā satricināja 7,6 ballu stipra zemestrīce, kurā gāja bojā vismaz 2000 cilvēku (2/3 pilsētas iedzīvotāju).

Jūnijs

• 5. jūnijs — pirmoreiz izveidots Bozes-Einšteina kondensāts.
• 12. jūnijs — Latvija iesniedza savu kandidatūru vietai Eiropas Savienībā.
• 13. jūnijs — Francijas prezidents Žaks Širaks paziņoja, ka atsāksies kodolizmēģinājumi Franču Polinēzijā.
• 25. jūnijs — par Kataras emīru kļuva Hameds bin Halīfa al Tānī.
• 29. jūnijs — STS-71: Space Shuttle Atlantis pirmoreiz saslēdzās ar orbitālo staciju Mir.

Jūlijs

• 11. jūlijs — Bosnijas serbi ieņēma Srebrenicu, kad ANO miera nodrošinātāji to atstāja. Daudzi bosniešu vīrieši un ženi tika nogalināti Srebrenicas slaktiņā.

Augusts

• 4. augusts — Horvātijas bruņotie spēki sadarbībā ar Bosnijas un Hercegovinas armiju sāka operāciju "Vētra" (Operacija Oluja) pret serbu spēkiem Krajinā.
• 7. augusts — beidzās operācija "Vētra", kad ar ANO līdzdalību tika panākta uguns pārtraukšana; serbu spēku atliekas padevās.
• 24. augusts — Microsoft izlaida operētājsistēmu Windows 95.
• 28. augusts — serbu mīnmetēja lādiņš sprāga pie Sarajevas tirga, bojā gāja 37 civiliedzīvotāji.
• 30. augusts — NATO sāka serbu artilērijas pozīciju bombardēšanu Bosnijā, kas turpinājās līdz oktobrim. Pa to laiku bosniešu armija sāka uzbrukumu pret serbu armiju Sarajevas apkaimē, Bosnijas centrālajā daļā un Krajinā.

Septembris

• 3. septembris — dibināts uzņēmums eBay.
• 12. septembris — par Nepālas premjerministru kļuva Sers Bahādurs Deuba, nomainot Manu Mohanu Adhikari.

Oktobris

• 6. oktobris — tika paziņots par pirmās citplanētas (51 Pegasi b) atklāšanu.
• 12. oktobris — Portlendā, ASV tika atklāts Rose Garden sporta arēna.

Novembris

• 4. novembris — Telavivā atentātā nogalināts Izraēlas premjerministrs Ichaks Rabins.
• 21. novembris — Bosnijā noslēgts miera līgums.
• Džo Džonstons uzņem mākslas filmu Džumandži.
• 30. novembris — Havjers Solana kļuva par NATO ģenerālsekretāru.

Decembris

• 7. decembris — NASA zonde Galileo beidza misiju, ieejot Jupitera atmosfērā.
• 14. decembris - beidzas Horvātijas karš.

• 13. janvāris — Natālija Daiere (Natalia Dyer), amerikāņu aktrise
• 10. maijs — Misija Frenklina (Missy Franklin), amerikāņu peldētāja
• 4. jūlijs — Post Malone, īstajā vārdā Ostins Ričards Pousts (Austin Richard Post), amerikāņu reperis, dziesmu autors
• 31. jūlijs — Lil Uzi Vert, īstajā vārdā Saimērs Bisils Vudss, amreikāņu reperis, dziesmu autors
• 2. decembris — Kelvins Filipss (Kalvin Phillips), angļu futbolists
• 27. decembris — Timotijs Šalame (Timothée Chalamet), franču—amerikāņu aktieris

• 30. janvāris — Džeralds Darels (Gerald Durrell), angļu dabaszinātnieks (dzimis 1925. gadā)
• 1. marts — Vladislavs Ļistjevs (Владислав Листьев), Krievijas žurnālists (dzimis 1956. gadā)
• 25. aprīlis — Džindžera Rodžersa (Ginger Rogers), ASV aktrise (dzimusi 1911. gadā)
• 24. maijs — Harolds Vilsons (Harold Wilson), Apvienotās Karalistes premjerministrs (dzimis 1916. gadā)
• 14. jūnijs — Rodžers Zelaznijs (Roger Zelazny), ASV fantastikas rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
• 21. jūnijs — Emīls Čorans (Emil Cioran), rumāņu/franču esejists (dzimis 1911. gadā)
• 25. jūnijs — Ernests Voltons (Ernest Walton), Īrijas fiziķis (dzimis 1903. gadā)
• 30. jūnijs — Georgijs Beregovojs (Георгий Береговой), PSRS kosmonauts (dzimis 1921. gadā)
• 17. jūlijs — Huans Manuels Fanhio (Juan Manuel Fangio), argentīniešu autosportists (dzimis 1911. gadā)
• 27. jūlijs — Miklošs Roža (Miklós Rózsa), ungāru/amerikāņu komponists (dzimis 1907. gadā)
• 3. augusts — Aida Lupino (Ida Lupino), angļu režisore un aktrise (dzimusi 1918. gadā)
• 11. augusts — Alonzo Čerčs (Alonzo Church), ASV matemātiķis (dzimis 1903. gadā)
• 21. augusts — Subrahmanjans Čandrasekars (Subrahmanyan Chandrasekhar), Indijā dzimis astrofiziķis (dzimis 1910. gadā)
• 15. septembris — Gunnars Nordāls (Gunnar Nordahl), zviedru futbolists (dzimis 1921. gadā)
• 9. oktobris — Aleks Daglass-Hjūms (Alec Douglas-Home), britu politiķis (dzimis 1903. gadā)
• 15. oktobris — Marku Kamposs (Marco Campos), Brazīlijas autosportists (dzimis 1976. gadā)
• 22. oktobris — Kingslijs Emiss (Kingsley Amis), angļu rakstnieks, dzejnieks, kritiķis un pasniedzējs (dzimis 1922. gadā)
• 4. novembris:
  • Žils Delēzs (Gilles Deleuze), franču filozofs (dzimis 1925. gadā)
  • Ichaks Rabins (Yitzhak Rabin), Izraēlas premjerministrs (dzimis 1922. gadā)
• 23. novembris — Luijs Malls (Louis Malle), franču kinorežisors (dzimis 1932. gadā)
• 18. decembris — Konrāds Cūze (Konrad Zuse), vācu inženieris (dzimis 1910. gadā)
• 25. decembris:
  • Emanuels Levins (Emmanuel Lévinas), franču/ebreju filozofs (dzimis 1906. gadā)
  • Dīns Mārtins (Dean Martin), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1917. gadā)

• Ekonomikā — Roberts Lukass
• Fizikā — Martins Perls, Frederiks Reiness
• Fizioloģijā vai medicīnā — Edvards Luiss, Kristiāne Nislaina-Forharda, Eriks Vīšauss
• Ķīmijā — Pauls Krucens, Mario Molina, Frenks Roulends
• Literatūrā — Hīmi Seimass
• Miera veicināšanā — Juzefs Rotblats un Pugwash Conferences on Science and World Affairs