Microsoft

Microsoft Corporation ir starptautiska datoru tehnoloģiju korporācija, kuras galvenais birojs atrodas ASV, Vašingtonas štatā. Tā nemitīgi attīsta, izstrādā, licencē un uztur plašu datorprogrammatūras produktu klāstu. Microsoft vislabāk pārdotais produkts ir Microsoft Windows operētājsistēma un Microsoft Office programmnodrošinājuma komplekts.

Microsoft Corporation
Tips	Publiska
Darbības joma	Datorprogrammatūra
Dibināts	1975. gada 4. aprīlis Albukerke, Ņūmeksika, ASV
Dibinātājs	Bils Geitss, Pols Allens
Galvenais birojs	Redmonda, Vašingtona, ASV
Darbības zona	Pasaule
Galvenās personas	Džons Tompsons (valdes priekšsēdētājs) Satja Nadella (izpilddirektors) Bils Geitss (tehniskais padomdevējs)
Produkti	Microsoft Windows Microsoft Office Microsoft Servers Microsoft Dynamics Windows Phone videospēles
Pakalpojumi	Tiešsaites pakalpojumi
Ieņēmumi	▲ US$ 73.72 miljardi (2012)
Pamatdarbības ienākumi	▼ US$ 21.76 miljardi (2012)
Neto ienākumi	▼ US$ 16.97 miljardi (2012)
Aktīvi	▲ US$ 121.2 miljardi (2012)
Kopkapitāls	▲ US$ 66.36 miljardi (2012)
Darbinieki	97 000 (2013)
Tīmekļa vietne	Microsoft.com
Atsauces:

Microsoft ir pasaulē lielākā datorprogrammatūras ražotājfirma pēc ieņēmumiem. Korporāciju Microsoft 1975. gada 4. aprīlī Albukerkē, Ņūmeksikā dibināja Bils Geitss un Pols Allens.

Dibināšana

1975. gadā pēc mikrodatora Altair 8800 izgudrošanas Bils Geitss un un Pols Allens piedāvāja uzņēmumam Micro Instrumentation and Telemetry Systems (MITS) nodemonstrēt BASIC programmēšanas valodas sistēmu. Pēc demonstrācijas MITS piekrita izplatīt Altair BASIC. Geitss pameta Hārvarda Universitāti un pārvācās uz Albukerki Ņūmeksikā, kur atradās MITS un tur izveidoja Microsoft. Pirmais uzņēmuma ārzemju birojs tika izveidots 1978. gada 1. novembrī Japānā un tā nosaukums bija "ASCII Microsoft" (tagad "Microsoft Japan"). 1979. gada 1. janvārī kompānija no Albukerkes pārcēlās uz jaunu mājvietu Belvjū Vašngtonas štatā. 1980. gada 11. jūnijā kompānijai pievienojās Stīvs Bolmers un vēlāk Bilu Geitsu iecēla par uzņēmuma izpilddirektoru.

Pirms sadarbības ar IBM Microsoft izstrādāja TASC (The Apple Soft Compiler) programmas pakas, kas kompilēja BASIC programmu Apple sistēmas valodā un Microsoft Softcard aparatūras produkti, pievienojumi Z80 procesoru kartēm, paredzēti Apple II un saderīgiem datoriem, kuri ļāva pielietot CP/M operētājsistēmu, nevis AppleSoft un Apple DOS. 1980. gadā Microsoft izveidoja paši savu operētājsistēmas biznesu ar savas versijas Unix, kuru sauca Xenix, un bija licencēti dažādām datoru sistēmām.

DOS (Diska operētājsistēma) bija pirmā operētājsistēma, kas kompānijai nesa pirmos lielos panākumus. 1981. gada 12. augustā sarunas ar Digital Research bija neveiksmīgas, IBM piedāvāja līgumu Microsoft, lai nodrošinātu CP/M operētājsistēmu IBM ražotajiem personālajiem datoriem. Pēc līguma noslēgšanas Microsoft no Seattle Computer Products iegādājās CP/M klonu 86-DOS, kuru IBM pārdēvēja par PC-DOS. Pēc tam, kad Columbia Data Products veiksmīgi klonēja IBM BIOS, radās liels pieprasījums pēc IBM PC kloniem, un Microsoft no mazas kompānijas kļuva par programmatūras gigantu mājas datoru industrijā. 1983. gadā kompānija izpletās jaunās tirgus daļās ar savu ražojumu Microsoft Mouse.

1985—1994: IPO, OS/2 un Windows

1985. gada augustā Microsoft un IBM sadarbojās citas operētājsistēmas izveides projektā OS/2. 1985. gada 20. novembrī Microsoft izlaida savu pirmo mazumtirdzniecības versiju Microsoft Windows, kas bija grafiskais papildinājums MS-DOS operētājsistēmai. 1987. gadā Microsoft izlaida savu OS/2 versiju.

2010. gadi

2000. gados Microsoft investēja vienu miljardu dolāru, lai izveidotu savus mobilos telefonus ar zīmolu Kin. Tos izgatavoja uzņēmums Sharp. Programmas platformu uz operētājsistēmas Windows CE bāzes veidoja 2008. gadā iegādātais uzņēmums Danger. Pirmie modeļi izlaisti 2010. gada maijā, bet to pārdošana veicās slikti, un izlaišana pārtraukta 2011. gada augustā.

2011. gada 11. februārī Microsoft ar Nokia noslēdza vienošanos par to, ka operētājsistēma Windows Phone kļūs par Nokia viedtālruņu primāro sistēmu.

2013. gada 3. septembrī paziņots, ka Microsoft iegādāsies Nokia mobilo telefonu biznesu par 5,44 miljardiem EUR. Darījums pabeigts 2014. gada 25. aprīlī. Uz Nokia mobilo ierīču nodaļas Devices & Services bāzes tika izveidots uzņēmums Microsoft Mobile Oy, kas kļuva par Microsoft meitas uzņēmumu. Microsoft ieguva tiesības 10 gadus izmantot Nokia zīmolu pašreizējiem mobilo ierīču produktiem. Aptuveni 32 000 Nokia darbinieku pārgāja strādāt Microsoft.

2014. gada februārī Bils Geitss pameta uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu; viņa vietā stājās Džons Tompsons, kurš Microsoft valdē jau bija divus gadus. Bils Geitss turpināja darboties kā tehnoloģiskais padomdevējs. Vienlaikus izpilddirektora amatā stājās Satja Nadella, kurš Microsoft strādāja 22 gadus un vadīja uzņēmuma inženierzinātņu daļu, nomainot Stīvu Bolmeru. Jūlijā paziņots, ka Microsoft plāno likvidēt 18 000 darbavietu, no tiem 12 500 Microsoft Mobile. 2014. gada septembrī par aptuveni 2,5 miljardiem dolāru nopirkts datorspēles Minecraft izstrādātājs Norvēģijas uzņēmums Mojang AB.

2015. gada 17. jūnijā paziņots, ka Devices grupa tiek apvienota ar operētājsistēmu nodaļu, izveidojot struktūrvienību Windows and Devices Group.

2016. gada 18. maijā Microsoft Mobile sākuma līmeņa mobilo telefonu bizness par 350 miljoniem USD pārdots HMD global un FIH Mobile. 25. maijā paziņots, ka Microsoft Mobile struktūrvienība tiks restrukturizēta, samazinot 1850 darba vietas un pārtraucot viedtālruņu izstrādi. 16. jūnijā paziņots, ka Microsoft par 26,2 miljardiem USD iegādāsies korporatīvo kontaktu sociālo tīklu LinkedIn.

2020. gadi

2020. gada 26. martā Microsoft paziņoja, ka tā par aptuveni 1,35 miljardiem ASV dolāru iegādāsies uzņēmumu Affirmed Networks, kas specializējies virtualizētos mobilajos tīklos.

2021. gada 12. aprīlī Microsoft paziņoja, ka par aptuveni 16 miljardiem USD iegādāsies programmatūras uzņēmumu Nuance Communications, tas piedāvā runas atpazīšanas un mākslīgā intelekta risinājumus; darījums tika pabeigts 2022. gada 4. martā. 29. aprīlī tika iegādāts Vācijas uzņēmums Kinvolk GmbH, kas izstrādāja Linux distribūciju Flatcar Container Linux, kas paredzēta konteineru darba slodzēm. 13. jūlijā Microsoft paziņoja, ka iegādāsies kiberdrošības uzņēmumu RiskIQ, kas bāzēts Sanfrancisko. 21. jūlijā tika iegādāts jaunuzņēmums CloudKnox, kas izstrādāja risinājumu daudzmākoņu lietotāju identifikācijas un piekļuves tiesību pārvadībā. 10. augustā tika nopirkts Izraēlas uzņēmums Peer5, kas izstrādāja video straumēšanas risinājumus uzņēmumiem. 5. oktobrī tika izlaista operētājsistēmas versija Windows 11. 7. oktobrī tika Microsoft paziņoja, ka ir iegādājies programmatūras pakalpojumu Ally.io, kas palīdz uzņēmumiem novērtēt to virzību attiecībā uz OKR (mērķi un galvenie rezultāti), kas ir kopējs veids, kā pārvaldība ietekmē gan individuālo, gan uzņēmuma attīstību. 2021. gadā, daļēji pateicoties spēcīgajiem ceturkšņa ieņēmumiem, ko radīja COVID-19 pandēmija, Microsoft vērtība sasniedza gandrīz 2 triljonus USD. Pieaugusī nepieciešamība pēc attālināta darba un tālmācības palielināja mākoņdatošanas pakalpojumu pieprasījumu un palielināja uzņēmuma spēļu pārdošanas apjomus.

2022. gada 18. janvārī tika paziņots, ka Microsoft par 68,7 miljardiem ASV dolāru iegādāsies ASV datorspēļu uzņēmumu Activision Blizzard. Paredzams, ka darījums tiks pabeigts 2023. gadā.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Microsoft.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Oficiālā tīmekļa vietne

Šis ar informācijas tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Šis ar organizācijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l