Ebolas Vīrusslimība
Ebolas vīrusslimība (EVS) jeb Ebolas hemorāģiskais drudzis (EHD) ir cilvēku slimība, ko izraisa Ebolas vīruss.
Simptomi parasti sākas divas dienas līdz trīs nedēļas pēc inficēšanās ar vīrusu ar drudzi, kakla sāpēm, muskuļu sāpēm un galvassāpēm. Parasti seko slikta dūša, vemšana un caureja kopā ar aknu un nieru bojājumiem. Šajā posmā dažiem cilvēkiem sākas problēmas ar asiņošanu.
| Ebolas vīrusslimība | |
|---|---|
| Klasifikācija un saites uz ārējiem avotiem | |
 1976. gada fotogrāfija no divām medicīnas māsām, kas stāv pie Majingas N. — cilvēka ar Ebolas vīrusslimību; viņa mira tikai dažas dienas pēc tam smagas iekšējās asiņošanas dēļ | |
| DiseasesDB | 18043 |
| MedlinePlus | 001339 |
Inficēšanās ar vīrusu iespējama kontakta ceļā ar asinīm vai citiem ķermeņa šķidrumiem no inficētiem dzīvniekiem (parasti pērtiķiem vai augļēdājsikspārņiem). Izplatība pa gaisu dabiskā vidē nav dokumentēta. Uzskata, ka augļēdājsikspārņi nēsā un izplata vīrusu, bet paši neinficējas. Tad, kad ir notikusi cilvēku inficēšanās, slimība var izplatīties arī no cilvēka uz cilvēku. Pēc izveseļošanās vīrieši var pārnest slimību ar spermu līdz gandrīz diviem mēnešiem. Lai noteiktu diagnozi, parasti vispirms izslēdz citas slimības ar līdzīgiem simptomiem, piemēram, malāriju, holeru un citus vīrusu hemorāģiskos drudžus. Lai apstiprinātu diagnozi, asins paraugus pārbauda attiecībā uz vīrusa antivielām, vīrusa RNS vai vīrusu pašu.
Profilakses pasākumu skaitā ir samazināt slimības izplatīšanos no inficētiem pērtiķiem un cūkām uz cilvēkiem. Tas veicams, pārbaudot šādus dzīvniekus attiecībā uz infekciju un, ja slimība ir konstatēta, nogalinot un pareizā veidā iznīcinot dzīvnieku ķermeņus. Var būt lietderīgi gaļu kārtīgi izcept un, rīkojoties ar to, valkāt aizsargapģērbu, kā arī valkāt aizsargapģērbu un mazgāt rokas tā cilvēka tuvumā, kas sirgst ar šo slimību. Īpaši uzmanīgi jāapietas ar to cilvēku ķermeņa šķidrumu un audu paraugiem, kas sirgst ar šo slimību.
Specifiskas terapijas attiecībā uz šo slimību nav, inficētām personām cenšas palīdzēt, veicot vai nu perorālu rehidrācijas terapiju (dodot dzert mazliet saldenu un sālītu ūdeni) vai ievadot intravenozus šķidrumus. Slimībai ir augsts mirstības koeficients: bieži mirst starp 50% un 90% no tiem, kas inficēti ar vīrusu.
Pirmoreiz slimība tika identificēta Sudānā un Kongo Demokrātiskajā Republikā. Slimība tipiski izpaužas uzliesmojumos Subsahāras Āfrikas tropiskajos reģionos. No 1976. gada (kad tā tika identificēta pirmoreiz) līdz 2013. gadam ir bijuši inficēti mazāk nekā 1000 cilvēku gadā. Līdz šim lielākais uzliesmojums ir Ebolas slimības epidēmija Rietumāfrikā no 2013. līdz 2015. gadam, kas skāra galvenokārt Gvineju, Sjerraleoni un Libēriju, izraisot vairāk nekā 28 000 saslimšanas gadījumu un vairāk nekā 11 000 cilvēku nāvi.
Turpinās centieni izstrādāt vakcīnu, tomēr tādas vēl nav.
Skatīt arī
Atsauces
Bibliogrāfija
- . Arhivēts 2010. gada 11. decembrī, Wayback Machine vietnē.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ebolas vīrusslimība.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Ebolas vīrusslimība
 | Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Ebolas vīrusslimība, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.