Jāsirs Arafāts (ياسر عرفات, Yasser Arafat), īstajā vārdā Mohameds Abdelraūfs Arafāts el Kudva el Huseinī (محمد عبد الرؤوف القدوة الحسيني, Mohammed Abdel-Raouf Arafat al-Qudwa al-Husseini; dzimis 1929. gada 24. augustā Kairā, miris 2004. gada 11. novembrī Parīzē) bija Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas dibinātājs un vadītājs, Palestīnas autonomijas prezidents un 1994.
gads">1929. gada 24. augustā Kairā, miris 2004. gada 11. novembrī Parīzē) bija Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas dibinātājs un vadītājs, Palestīnas autonomijas prezidents un 1994. gada Nobela miera prēmijas laureāts.
Jāsirs Arafāts ياسر عرفات (Yāsir `Arafāt) | |
---|---|
1. Palestīnas autonomijas prezidents | |
Amatā 1996. gada 20. janvāris — 2004. gada 11. novembris | |
Premjerministrs | Mahmuds Abāss Ahmeds Kurei |
Pēctecis | Rauhi Fatuhs Mahmuds Abāss |
| |
Dzimšanas dati | 1929. gada 24. augustā Kaira, Ēģipte |
Miršanas dati | 2004. gada 11. novembrī (75 gadu vecumā) Parīze, Francija |
Tautība | palestīnietis |
Politiskā partija | Fatah |
Dzīvesbiedrs(-e) | Suha Arafata |
Reliģija | islāms |
Paraksts |
Arafāts tika pretrunīgi vērtēts visas savas politiskās karjeras garumā. Viņa atbalstītāji uzskata Arafātu par varonīgu brīvības cīnītāju, kas simbolizē palestīniešu nacionālos centienus. Arafāta oponenti apraksta viņu kā teroristu, kas atbalstījis vardarbību. Daļa palestīniešu apsūdzēja Arafātu politiskā korupcijā un kritizēja viņu kā vāju līderi, kas pārlieku piekāpies Izraēlai 1993. gadā parakstītajā Oslo līgumā, ar kuru palestīnieši atzina Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu un tika izveidota autonoma Palestīnas pašpārvalde, par kuras prezidentu kļuva Arafāts.
Oficiāli dokumenti vēsta, ka Arafāts dzimis Kairā audumu tirgotāja ģimenē, tomēr pats viņš apgalvoja, ka dzimis Jeruzalemē. Arafāts studēja Kairas Universitātē, kur esot diskutējis ar ebrejiem un iepazinis Hercla darbus. Ap 1946. gadu kļuva par pārliecinātu palestīniešu nacionālistu. No 1952. līdz 1956. gadam vadīja paramilitāro Palestīniešu studentu savienību un darbojās organizācijā Musulmaņu brālība.
1959. gadā Jāsirs Arafāts kopā ar domubiedriem Kuveitā nodibināja organizāciju Fatah, kas kļuva par Palestīnas Atbrīvošanās organizācijas (PAO) galveno spēku. 1968. gadā Jāsira Arafāta un Fatah kaujinieku galvenā bāze bija Jordānijas pilsēta Karameha. Tajā pašā gadā Izraēlas karaspēks mēģināja pilsētu ieņemt, tomēr tam nācās atkāpties. Tas ārkārtīgi pacēla Arafāta autoritāti palestīniešu acīs, un 1969. gadā Jāsirs Arafāts nomainīja Ahmadu Šukeiri PAO vadītāja amatā.
Pēc Melnā septembra notikumiem Arafāts līdz ar palestīniešiem pārcēlās uz Libānu, kur aktīvi piedalījās Libānas pilsoņu kara notikumos. 1982. gadā Arafāts bija spiests pamest Libānu un līdz 1993. gadam uzturējās Tunisijā, no kurienes vadīja PAO darbību. 1988. gadā PAO deklarēja neatkarīgu Palestīnas valsti. Pēc Oslo līguma parakstīšanas 1993. gadā Arafāts atgriezās Palestīnā kā pašvaldības vadītājs, bet 1996. gadā vēlēšanās viņu ievēlēja par Palestīnas pašpārvaldes prezidentu.
Apbalvojumi | ||
---|---|---|
Priekštecis: Nelsons Mandela, Frederiks Vilems de Klerks | Nobela miera prēmija 1994. gads kopā ar Ichaku Rabinu, Šimonu Peresu | Pēctecis: Juzefs Rotblats, Paguošas konference |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Jāsirs Arafāts, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.