Niere (Ren) ir pāra orgāns, kur nepārtraukti norit urīna veidošanās.
Ar urīnu no organisma izdalās vairāk nekā 80% vielmaiņas galaproduktu. Nieres piedalās ūdens — sāļu maiņā un ārpusšūnu šķidruma daudzuma regulēšanā, nodrošinot skābju un sārmu līdzsvaru organismā. Diennaktī veidojas apmēram 1—1,5 l urīna. Nieres izstrādā arī renīnu, kas piedalās asinsspiediena regulācijā, eritropoetīnus, kas veicina eritrocītu veidošanos, aktivē D vitamīnu utt. Nieres izmēri ir 12 x 6 x 4 cm.
Nieres | |
---|---|
Cilvēka nieres, skats no mugurpuses, mugura noņemta | |
Detaļas | |
Artērija | a. renalis |
Vēna | vv. renales |
Nervs | plexus renalis |
Identifikatori | |
Latīņu | Ren |
Grieķu | Nephros |
MeSH | D007668 |
TA98 | A08.1.01.001 |
TA2 | 3358 |
FMA | 7203 |
Anatomiskā terminoloģija |
Nieres atrodas vēdera dobuma mugurējā pusē aiz vēderplēves. Katru nieri apasiņo nieres artērija, bet prom no tās asinis aiznes nieres vēna. Katra niere izvada urīnu pa savu urīnvadu līdz urīnpūslim.
Nieru fizioloģija pēta nieru funkcijas, bet nefroloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar nieru slimību pētīšanu un ārstēšanu. Biežākās nieru saslimšanas ir nefrītiskais un nefrotiskais sindroms, nieru cistas, akūts nieru bojājums, urīnceļu iekaisums, nefrolitiāze (nierakmeņi) un urīnceļu nosprostojums (obstrukcija). Biežākais nieru audzējs, kas skar pieaugušos, ir nieru šūnu karcinoma. Procedūru, ko sauc par nefrektomiju (nieres izgriešanu), veic gadījumos, kad nieres skar lieli audzēji un cistas.
Par nieru funkcijām spriež, nosakot glomerulu (nieru kamoliņu) filtrācijas ātrumu — ja tas ir samazināts, tas liecina, ka nieres neveic filtrācijas funkciju un organismā uzkrājas toksiski vielmaiņas galaprodukti. Ja nieru funkcija ir samazināta, tiek veikta dialīze vai nieru transplantācija.
Vārds "nieres" ir ģermānisms, kas aizstāja latviešu valodā jau esošās "īkstis" (sal. ar lietuviešu: inkstas), kas kļuvis par vecvārdu.
Niere attīstība (nefroģenēze) notiek, izejot cauri vairākām attīstības fāzēm, un katrai fāzei ir raksturīga sava niere. Tiek izdalīta pirmniere (pronephros), pārejošā niere (mesonephros) un īstā niere (metanephros). Pirmniere ir visagrīnākais nieres veids, bet īstā niere ir visattīstītākā un darbojas visu turpmāko dzīvi. Nieres attīstās no starpmezodermas audiem.
Pirmniere (pronephros) attīstās embrija kakla rajonā. Aptuveni 22. dienā šajā rajonā epitēlija šūnas novietojas caurulīšu sistēmā, ko sauc par nefrotomiem. Nefrotomi savienojas ar pirmnieres vadu. Šis vads neatveras uz ārvidi, tādēļ pirmniere nevar sekretēt filtrēto šķidrumu. Attiecīgi uzskata, ka zīdītājiem tā ir nefunkcionējoša, un izzūd 24.-45. dienā.
Pārejošā niere (mesonephros) parādās 24.dienā. Attīstoties tālāk pirmnieres vadam un tam pagarinoties kraniāli kaudālā virzienā (uz augšu un leju), tas ierosina blakus esošo starpmezodermu krūšu un jostas daļā veidoties par mezonefriskajām caurulītēm (pārejošās nieres caurulītēm). Katra caurulīte saņem asinsapgādi no aortas zariem, beidzoties ar kapilāru kamoliņu. Kamoliņi ir analogi glomeruliem, kādi atrodami īstajā nierē. Mezonefriskās caurulītes veido kapsulu apkārt kamolam, izveidojot sistēmu, kas ļauj filtrēt asinis. Asiņu filtrāts nonāk pirmnieres vadā (šajā stadijā jau saukts par mezonefrisko vadu jeb Volfa vadu). Pirmnieres nefrotomi tikmēr deģenerējas, bet mezonefriskais vads stiepjas uz embrija kaudālo reģionu, līdz sasniedz kloāku. Zīdītāju pārejošā niere ir līdzīga zivju nierēm.
Īstās nieres (metanephros) attīstība sākas 5. nedēļā, kad mezonefriskais vads veido izspīlējumu blakus kloākai, ko sauc par ureterisko pūslīti. Šis pūslītis, ko sauc par metanefrogēno divertikulu, aug uz mugurpusi un embrija galvas virzienā. Kad pūslītis ir pastiepies garumā, to sauc par netanefrisko vadu, kurš vēlāk veidos urīnvadu. Pūslītim augot garumā un virzoties cauri starpmezodermai, tas dalās vairākas reizes, izveidojot nieres savācējvadu sistēmu. Pirmā dalīšanās veido nieres dobumu, nākamā — lielās, tad nākamā — mazās nieru piltuves.
Starpmezoderma, kas kontaktējas ar ureterisko pūslīti, kļūst par metanefrogēno blastēmu. No šīs blastēmas veidojas īstās nieres kanāliņi. Kanāliņiem augot tālāk, tie savienojas ar savācējvadiem. Vienlaicīgi asinsvadu endotēlija šūnas sāk ieņemt pozīciju pie nieru kanāliņu galiem. Šīs endotēlija šūnas attīstīsies par īstās nieres glomeruliem.
6. nedēļas vidū īstajai nierei ir 2 daivas, bet no 14—16. nedēļas — 14—16 daivas. Īstās nieres veidošanā būtiska nozīme ir heparīnsulfāta gēnam, ja tā nav, niere neveidojas. Tā veidošanos auglim nosaka pirms metanefriskās blastēmas veidošanās.
Nieres ir pupas veida pāra orgāns (labā un kreisā), kas atrodas jostas apvidū pie vēdera dobuma mugurējās sienas, abās pusēs mugurkaulājam trīs skriemeļu — XII krūšu, I un II jostas skriemeļa līmenī. Nieres masa ir 120—170 grami. Tās stāv mazliet slīpi, tā, ka to augšējie gali (extremitas superior) atrodas tuvāk viens otram nekā apakšējie (extremitas inferior).
Izšķir nieres priekšējo (facies anterior) un mugurējo virsmu (facies posterior). Priekšējā virsma ir vairāk izvelvēta nekā mugurējā.
Nierēm izšķir arī iekšējo malu (margo medialis) un ārējo malu (margo lateralis). Mediālā mala ieliekta, uz tās atrodas nieres vārti (hilus renalis), kas ved nieres dobumā (sinus renalis). Pa vārtiem ieiet nieres artērija (a. renalis) un nervi, bet iznāk nieres vēna (v. renalis), limfvadi un urīnvads (ureter). Nieri klāj 3 apvalki:
Frontālā griezumā redzama nieres parenhīma un nieres dobums (sinus renalis). Parenhīmai izšķir:
Nieres dobumu (sinus renalis) izklāj nieres kapsula (capsula renalis). Dobumā atrodas mazās un lielās nieru piltuvītes (calyces renales minores et majores), pelvis renalis, a.renalis, v.renalis, limfvadi un nervi, brīvo telpu aizpilda tauku kapsula (capsula adiposa).
Nieres audu funkcionālā pamatvienība ir nefrons (nephronum).
Tās apasiņo nieres artērija (a.renalis), kas atzarojas no vēdera aortas (aorta abdominalis) gan kreisajā, gan labajā pusē. Neskatoties uz nieru mazo izmēru, tās saņem aptuveni 20% no sirds izsviestā asins daudzuma (minūtes tilpuma). 90% asiņu tiek aizvadītas uz nieres garozu, 10% tiek aizvadītas uz serdi.
Artērijas | Vēnas |
---|---|
Vēdera aorta (aorta abdominalis) | Apakšējā dobā vēna (vena cava inferior) |
Nieres artērija | Nieres vēna |
Segmentālā artērija | - |
Lobārā (daivu) artērija | - |
Interlobārā (starpdaivu) artērija | Interlobārā vēna |
Lokveida artērija (a. arcuata) | Lokveida vēna (v. arcuata) |
Interlobulārā (starpdaiviņu) artērija | Interlobulārā vēna |
Aferentā arteriola (vas afferens) | Eferentā arteriola (vas deferens) |
Glomeruls | Glomeruls |
Nieru kopējā asins plūsma nemainās, ja spiediens ir robežās no 80 – 180 mm Hg. Pašregulāciju nodrošina pienesošās un aiznesošās arteriolas gludās muskulatūras atbildes reakcija, kuru kontrolē divi mehānismi:
Nieru asinsriti regulē arī simpātiskā nervu sistēma. Darbojoties caur alfa receptoriem, notiek vazokonstrikcija, caur beta tiek stimulēta renīna izdalīšanās.
Nieres audu funkcionālā pamatvienība ir nefrons (nephronum). Nefronu veido kanāliņu sistēma, kas iesākas no viena nieres kamoliņa.
Nierei no aortas pienāk nieres artērija (a.renalis), kas pa nieres vārtiem ienāk nierē un sadalās sīkākos asinsvados līdz pāriet kapilāru kamoliņos (sk. Nieru asinsrite). Malpīgija kamoliņu veido ar Boumena kapsulu aptverts kapilāru kamoliņš. Starp ārējās un iekšējās kapsulas lapiņu atrodas kapsulas dobums.
Kapilāru kamoliņš, kas atrodas starp divām arteriolām, pienesošo (vas efferens) un aiznesošo (vas deferens) tiek saukts par „burvju tīklu” (rete mirabile). Turklāt arteriolas zaram, kas kapilāru veido, ir lielāks diametrs nekā zaram, pa kuru asins no kapilāru kamoliņa aizplūst. Šajos kapilāru kamoliņos nenotiek gāzu maiņa starp asinīm un audiem, bet gan no asins plazmas cauri kapilāru sieniņai filtrējas primārais urīns jeb pirmurīns, kura sastāvs ir līdzīgs plazmas sastāvam.
No kapsulas dobuma pirmurīns nonāk pirmās pakāpes līkumainajā kanāliņā, kas pāriet lejupejošās neirona cilpas daļā, kas iet uz leju pa serdes starojumu nieres piramīdas vielā. Noejot zināmu attālumu nieres serdes daļā, lejupejošā neirona cilpas daļa pagriežas un pāriet augšupejošā daļā. Aizejot līdz serdes stara virsotnei, augšupejoša cilpas daļa pāriet otrās pakāpes līkumainajā kanāliņā, kurš, tāpat kā pirmās pakāpes līkumainais kanāliņš, atrodas nieres garozā.
Arī nefrona cilpa jeb Henles cilpa uzsūc ūdeni atpakaļ asinīs un urīns iegūst savu beigu koncentrāciju. Otrās pakāpes kanāli tālāk turpinās savācējkanālos, kuri ir nieres izvadošās daļas sākums. Savācējkanāli dodas lejup uz nieres serdi. Pa ceļam tie saplūst kopā un atveras ar vairākām atverēm katras piramīdas virsotnē, no kuras nieres bļodiņā izdalās urīns.
Nākamā nefrona struktūra ir līkumotu kanāliņu sistēma, kas nodrošina pirmurīna sastāvdaļu (izlases veidā) atsūkšanu atpakaļ asinīs, tādējādi, veidojot urīnu, organisms nezaudē vajadzīgās vielas.
Lielāko daļu galaproduktu (galvenokārt slāpekli saturošus galaproduktus — urīnvielu, urīnskābi u.c.) no organisma izdala nieres. No organisma izdalās arī ūdens un minerālsāļu pārpalikums. Nieres ir galvenie izvadorgāni, jo tajās veidojas urīns. Ar nieru palīdzību asinīs tiek uzturēts pastāvīgs skābju un sārmu līdzsvars. Tās funkcionē arī kā endokrīnie orgāni, sekretējot renīnu un piedaloties eritropoetīna un aktīvas D vitamīna formas veidošanā.
Tādi lielmolekulārie savienojumi kā olbaltumvielas, lipīdi un glikogēns neietilpst pirmurīna sastāvā, jo tos aiztur filtrācijas barjera. Visas pārējās plazmas sastāvdaļas tādos pašos daudzumos filtrējas šajā sistēmā un nonāk Boumena kapsulā un pēc tam kanāliņos. Kanāliņu sieniņu epitēlijs atsūknē ne tikai ūdeni, bet aktīvi (izmantojot ATP) atsūc arī citas vielas — glikozi, dažādus jonus (Na+, K+, Cl- u.c.). Šo procesu sauc par reabsorbciju. Tādējādi ūdens atpakaļatsūkšanās rezultātā no 80—100 l pirmurīna, veidojas ap 1,5 l urīna. Vienlaikus ar atpakaļuzsūkšanos notiek arī sekrēcija, piemēram, sekrēcijas ceļā no organisma izdalās penicilīni.
Reabsorbcijas vieta | Reabsorbētā viela | Piezīmes |
---|---|---|
Proksimālais kanāliņš | Glikoze (100%), aminoskābes (100%), bikarbonāti (90%), Na+ (65%), Cl−, fosfāti un H2O (65%) |
|
Henles cilpas tievais kanāliņš | H2O |
|
Henles cilpas resnais kanāliņš | Na+ (10—20%), K+, Cl−; netieši arī paracelulāri transportē Mg2+, Ca2+ |
|
Distālais izlocītais kanāliņš | Na+, Cl− |
|
Savācējkanāliņi | Na+(3—5%), H2O |
|
Eksokrīnā:
Endokrīnā:
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Nieres, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.