2018. Gads

gads (MMXVIII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Janvāris

• 1. janvāris:
  • sākās Bulgārijas prezidentūra Eiropas Savienībā, pārņemot to no Igaunijas.
  • par Eiropas kultūras galvaspilsētām kļuva Leuvardena (Nīderlande) un Valleta (Malta).
  • Alēns Bersē sāka pildīt Šveices prezidenta pienākumus.
  • Norvēģijā apvienotas Nūrtrendelāgas un Sērtrendelāgas filkes, izveidojot jaunu Trendelāgas filki.
• 13. janvāris — Havaju salās ārkārtas situāciju aģentūra kļūdaini izsūtīja iedzīvotājiem uz viņu mobilajiem tālruņiem informāciju par ballistiskās raķetes uzbrukumu, radot iedzīvotājos paniku.
• 15. janvāris:
  • Džakartas fondu biržā, Indonēzijā, sabruka mezanīna stāvs, negadījumā dažādas pakāpes miesas bojājumus ieguva 77 cilvēki.
  • demisionēja Rumānijas premjerministrs Mihajs Tudose.
• 18. janvāris — NASA un NOAA paziņoja, ka 2017. gads bija pats karstākais jebkad fiksētais gads (bez El Ninjo), un vasara ir viena no trim karstākajām fiksētajām vasarām.
• 20. janvāris — Turcija iebruka Ziemeļsīrijā: Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņoja, ka Kurdu—turku konflikta un Sīrijas pilsoņu kara ietvaros, uzsāk militāro uzbrukumu, lai ieņemtu Afrinu un pēc tam Manbidžu un padzītu no tām kurdu spēkus.
• 22. janvāris — Džordžs Veā sāka pildīt Libērijas prezidenta pienākumus.
• 27. janvāris:
  • par Čehijas prezidentu atkārtoti ievēlēts Milošs Zemans.
  • Afganistānas galvaspilsētā Kabulā Taliban sarīkotajā sprādzienā tika nogalināti 103 cilvēki un vairāk kā 150 ievainoti.
• 28. janvāris — par Somijas prezidentu atkārtoti ievēlēts Sauli Nīniste.
• 31. janvāris — pilnīgs Mēness aptumsums. Mēness parādās kā supermēness ar perigeju 30. janvārī. Tāpat šis ir pirmais 2018. gada Zilā Mēness aptumsums.

Februāris

• 5. februāris:
  • Dova—Džonsa indekss samazinājās par 4,6 %, kas bija lielākais kritums kopš 2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes.
  • par Kipras prezidentu atkārtoti ievēlēts Niks Anastasiads.
• 6. februāris — ASV pirmo reizi palaista SpaceX smagā nesējraķete Falcon Heavy, kas orbītā ap Sauli ievadīja Īlona Maska automašīnu Tesla Roadster.
• no 9. februāra līdz 25. februārim — Phjončhanā, Dienvidkorejā norisinās ziemas olimpiskās spēles.
• 10. februāris — Keja Goldsvortija kļuva par pirmo sievieti arhibīskapu anglikāņu sadraudzības baznīcā.
• 11. februāris — Krievijā neilgi pēc pacelšanās no Domodedovas lidostas Maskavas apgabalā nogāzās Saratov Airlines iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna An-148, bojā gāja 71 pasažieris un apkalpes loceklis.
• 14. februāris:
  • Jakobs Zuma pēc deviņiem valdīšanas gadiem atkāpās no Dienvidāfrikas prezidenta amata.
  • ASV Floridas štata Parklendas vidusskolā šavējs nogalināja 17 un ievainoja 14 cilvēkus.
• 15. februāris — par Nepālas premjerministru kļuva Khadga Prasāds Sarma Olī, nomainot Seru Bahāduru Deubu;
• 18. februāris — Irānas lidsabiedrības Aseman Airlines lidmašīnai ietriecoties Zāgrosa kalnu grēdā bojā gāja 66 cilvēki.

Marts

• 4. marts — Solsberijā, Anglijā bijušo Krievijas dubultaģentu Sergeju Skripaļu un viņa meitu Juļu saindēja ar neiroparalītisko vielu novičoks. Apvienotās Karalistes pretterorisma dienests izmeklē uzbrukuma gadījumu un iespējamo Krievijas specdienestu iesaisti tajā.
• no 9. marta līdz 18. martam — Phjončhanā, Dienvidkorejā norisinājās ziemas paraolimpiskās spēles.
• 9. marts — ASV prezidents Donalds Tramps pieņēma Korejas Strādnieku partijas priekšsēdētāja Kima Čonina piedāvājumu tikties maijā, lai apspriestu Ziemeļkorejas kodolarsenāla samazināšanu.
• 11. marts — Ķīnas valdība pieņēma izmaiņas konstitūcijā, kas noņem ierobežojumus valsts vadītāju valdīšanas termiņiem, tādējādi paverot iespēju pašreizējam prezidentam Sji Dzjiņpinam palikt amatā uz mūžu.
• 12. marts — Nepālā avarēja US-Bangla Airlines lidmašīna, kurā bojā gāja 51 cilvēks.
• 18. marts — par Krievijas prezidentu tika pārvēlēts Vladimirs Putins.
• 19. marts — Kenijā nomira pēdējais ziemeļu balto degunradžu tēviņš.
• 20. marts — Francijā aizturēja un nopratināja Nikolā Sarkozī aizdomās par nelikumīga finansējuma saņemšanu savai prezidenta kampaņai 2007. gadā no bijušā Lībijas līdera Muammara Kadāfi.
• 23. marts — Francijā Karkasonas un Trebes pilsētās islāmistu terorists lielveikalā sagrāba ķīlniekus, nogalināti pieci cilvēki, tajā skaitā arī terorists.
• 24. marts — vairāk ASV pilsētās, ļaudis piedalījās skolēnu aizsāktajā demonstrācijā "Gājiens mūsu dzīvības atbalstam" (March for Our Lives) pret ieroču vardarbību un masveida apšaudēm, pieprasot stingrākus ieroču kontroles noteikumus.
• 25. marts:
  • Lidsabiedrība Qantas ar lidmašīnu Boeing 787 Dreamliner palaida pirmo tiešo lidojumu no Pērtas lidostas uz Hītrovas lidostu, tādējādi šis ir pirmais komerciālais tiešais lidojums no Austrālijas uz Apvienoto Karalisti.
  • Krievijas pilsētā Kemerovā, tirdzniecības un izklaides cetra ugunsgrēkā bojā gāja 64 cilvēki.
• 26. marts — kā atbildes rīcība par Sergeja un Juļas Skripaļu indēšanu no vairāk kā 20 valstīm tika izraidīti virs 100 Krievijas diplomātu.
• 28. marts:
  • Ziemeļkorejas valsts vadītājs Kims Čonins devās vizītē pie Ķīnas Tautas republikas līdera Sji Dzjiņpina, tā ir pirmā reize, kad Kims Čonins devās ārvalstu vizītē, kopš stāšanās amatā 2011. gadā.
  • Valensijā, Venecuēlā policijas iecirkņa ugunsgrēkā bojā gāja 78 cilvēki.

Aprīlis

• No 4. aprīļa līdz 15. aprīlim Goldkostā, Austrālijā norisinās 2018. gada Sadraudzības spēles.
• 5. aprīlis — pēc Brazīlijas Augstākās tiesas balsojuma tika arestēts bijušais Brazīlijas prezidents Luizs Inasiu Lula da Silva.
• 6. aprīlis — Kanādā kravas automašīnas un autobusa, kas veda Humboldtas "Broncos" junioru hokeja komandu, sadursmē bojā gāja 16, bet savainojumus ieguva 13 cilvēki.
• 8. aprīlis — apmēram 70 cilvēki gājuši bojā un vairāki simti guvuši ievainojumus pēc zarīna ķīmiskā uzbrukuma Sīrijā Dumas pilsētā.
• 11. aprīlis — 257 cilvēki gāja bojā Alžīrijas Gaisa spēku lidmašīnas Ilyushin Il-76 katastrofā netālu no Alžīras.
• 13. aprīlis — ASV, Apvienotā Karaliste un Francija veica uzlidojumus Sīrijas militārajām bāzēm, kā atbildes rīcību Bašāra al Asada režīma veiktajam ķīmiskajam uzbrukumam Dumas pilsētā.
• 18. aprīlis:
  • Saūda Arābijā pirmo reizi kopš 1983. gada atkal atvēra kinoteātrus, pirmā bija filmas "Melnā Pantera" pirmizrāde.
  • NASA palaida TESS satelītu.
• 19. aprīlis — Migels Diazs-Kanels kļuva par Kubas prezidentu.

Maijs

• no 4. maija līdz 20. maijam — Kopenhāgenā un Herningā norisinās Pasaules čempionāts hokejā.
• no 8. maija līdz 12. maijam — Lisabonā norisinājās Eirovīzijas dziesmu konkurss, kur uzvaru ieguva Izraēlas pārstāve Netta ar dziesmu Toy.
• 14. maijs:
  • ASV atvēra vēstniecību Jeruzalemē, pārceļot to no Telavivas, tādējādi izraisot plašus palestīniešu nemierus uz Gazas joslas un Izraēlas robežas, kuru laikā bojā gāja 59 palestīnieši un gandrīz 3000 guva ievainojumus.
  • par jauno Katalonijas līderi ievēlēts separātistu pārstāvis Kims Torra.
• 19. maijs — apprecējās princis Harijs un Megana Mārkla.
• 20. maijs — par Venecuēlas prezidentu atkārtoti ievēlēts Nikolass Maduro.
• 25. maijs — Eiropas Savienībā stājas spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula.

Jūnijs

• 3. jūnijs — vismaz 109 cilvēki gāja bojā un simtiem ievainoti vulkāna Fuego izvirdumā Gvatemalā.
• 12. jūnijs — Singapūrā notika ASV prezidenta Donalda Trampa un Korejas Strādnieku partijas priekšsēdētāja Kima Čonina tikšanās.
• no 14. jūnija līdz 15. jūlijam — Krievijā norisinājās FIFA Pasaules kauss, kur uzvaru izcīnīja Francija.
• 18. jūnijs — nogalināts amerikāņu reperis un dziedātājs XXXTentacion.
• 24. jūnijs — Saūda Arābijā atļāva sievietēm vadīt autotransportlīdzekļus.

Jūlijs

• 1. jūlijs — sākās Austrijas prezidentūra Eiropas Savienībā, pārņemot to no Bulgārijas.
• 5. jūlijs — Lietuva kļuva par 36. ESAO dalībvalsti.

Augusts

• 14. augusts — Dženovā sabruka daļa no Morandi tilta, bojā ejot 42 cilvēkiem.
• 18. augusts — par Baltkrievijas premjerministru kļuva Sergejs Rumass, nomainot Andreju Kobjakovu.

Oktobris

• no 6. oktobra līdz 18. oktobrim — Buenosairesā norisinājās vasaras jaunatnes olimpiskās spēles.
• 23. oktobris — Honkongā atklāja garāko jūras tiltu (55 km)

Novembris

• 25. novembris — Azovas jūrā, Kerčas šaurumā Krievijas bruņotie spēki sagrāba 3 Ukrainas jūras spēka kuģus un sagūstija 24 ukraiņu jūrniekus.
• 26. novembris — Ukrainas prezidents Petro Porošenko noteica 30 dienu karastāvokli 10 pierobežas apgabalos.

• 9. marts — Blekinges hercogiene Adrienna
• 23. aprīlis — Velsas princis Luijs

Pamatraksts: 2018. gadā mirušie

Janvāris

 

 

• 1. janvāris — Tomass Monsons (Thomas S. Monson), ASV reliģiskais līderis, Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidents (dzimis 1927. gadā)
• 5. janvāris — Džons Jangs (John Young), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
• 7. janvāris — Frensa Galla (France Gall), franču dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
• 8. janvāris — Džordžs Maksvels Ričardss (George Maxwell Richards), Trinidādas prezidents (dzimis 1931. gadā)
• 9. janvāris — Odvars Nurdli (Odvar Nordli), Norvēģijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
• 14. janvāris — Dens Gērnijs (Dan Gurney), ASV autosportists (dzimis 1931. gadā)
• 15. janvāris — Doloresa O'Riordana (Dolores O'Riordan), īru mūziķe (dzimusi 1971. gadā)
• 16. janvāris — Džo Džo Vaits (Jo Jo White), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
• 19. janvāris — Dorotija Melouna (Dorothy Malone), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
• 20. janvāris — Pols Bokūzs (Paul Bocuse), franču šefpavārs (dzimis 1926. gadā)
• 21. janvāris — Cukasa Hosaka (保坂 司), japāņu futbolists (dzimis 1937. gadā)
• 22. janvāris:
  • Džimijs Armfīlds (Jimmy Armfield), angļu futbolists un menedžeris (dzimis 1935. gadā)
  • Ursula Le Gvina (Ursula Le Guin), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1929. gadā)
• 23. janvāris:
  • Nikanors Parra (Nicanor Parra), Čīles dzejnieks (dzimis 1914. gadā)
  • Hjū Masekela (Hugh Masekela), Dienvidāfrikas džeza mūziķis (dzimis 1939. gadā)
• 27. janvāris — Ingvars Kamprads (Imgvar Kamprad), zviedru uzņēmējs, IKEA dibinātājs (dzimis 1926. gadā)
• 28. janvāris — Džīns Šārps (Gene Sharp), ASV sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
• 30. janvāris:
  • Marks Sallings (Mark Salling), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1982. gadā)
  • Adzeljo Vičini (Azeglio Vicini), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
• 31. janvāris — Leonīds Kadeņuks (Леонід Каденюк), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)

Februāris

 

 

• 1. februāris — Klifs Bourlands (Cliff Bourland), ASV vieglatlēts (dzimis 1921. gadā)
• 4. februāris:
  • Alans Beikers (Alan Baker), angļu matemātiķis (dzimis 1939. gadā)
  • Džons Mahonijs (John Mahoney), angļu—amerikāņu aktieris (dzimis 1940. gadā)
• 9. februāris:
  • Džons Gevins (John Gavin), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
  • Jouhanns Jouhannsons (Jóhann Jóhannsson), islandiešu komponists (dzimis 1969. gadā)
• 13. februāris — Princis Henriks (Prins Henrik), Dānijas princis (dzimis 1934. gadā)
• 14. februāris:
  • Ruuds Lubers (Ruud Lubbers), Dānijas politiķis un diplomāts (dzimis 1939. gadā)
  • Morgans Cvangirai (Morgan Tsvangirai), Zimbabves politiķis (dzimis 1952. gadā)
• 18. februāris — Ginters Blobels (Günter Blobel), vācu izcelsmes ASV biologs (dzimis 1936. gadā)
• 19. februāris:
  • Jurijs Tjukalovs (Юрий Тюкалов), krievu airētājs (dzimis 1930. gadā)
  • Sergejs Ļitvinovs (Серге́й Литвинов), krievu vieglatlēts, vesera metējs (dzimis 1958. gadā)
• 20. februāris — Zigms Zinkevičs (Zigmas Zinkevičius), lietuviešu valodnieks (dzimis 1925. gadā)
• 21. februāris:
  • Billijs Greiems (Billy Graham), ASV evaņģēlists (dzimis 1918. gadā)
  • Jans Kucjaks (Ján Kuciak), Slovākijas žurnālists (dzimis 1990. gadā)
• 22. februāris — Ričards Teilors (Richard E. Taylor), Kanādas, ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
• 24. februāris:
  • Bads Lakijs (Bud Luckey), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1934. gadā)
  • Darvards Noulzs (Durward Knowles), Bahamas burātājs (dzimis 1917. gadā)
  • Srīdēvi (Sridevi), indiešu aktrise (dzimusi 1963. gadā)
• 27. februāris — Kini (Quini), spāņu futbolists (dzimis 1949. gadā)

Marts

 

 

• 3. marts:
  • Deivids Ogdens Stierss (David Ogden Stiers), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
  • Rodžers Banisters (Roger Bannister), angļu vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
• 4. marts — Davide Astori (Davide Astori), itāļu futbolists (dzimis 1987. gadā)
• 6. marts — Džons Salstons (John Sulston), britu biologs (dzimis 1942. gadā)
• 7. marts — Reinaldo Binjone (Reynaldo Bignone), Argentīnas prezidents (dzimis 1928. gadā)
• 11. marts — Jubērs de Živanši (Hubert de Givenchy), franču modes dizaineris (dzimis 1927. gadā)
• 11. marts — Karls Lēmans (Karl Lehmann), vācu kardināls (dzimis 1936. gadā)
• 12. marts:
  • Oļegs Tabakovs (Олег Табаков), krievu aktieris (dzimis 1935. gadā)
  • Kens Fleks (Ken Flach), ASV tenisists (dzimis 1963. gadā)
• 14. marts — Stīvens Hokings (Stephen Hawking), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1942. gadā)
• 19. marts:
  • Irina Begļakova (Ирина Беглякова), padomju disku metēja (dzimusi 1933. gadā)
  • Kīts O'Braiens (Keith O'Brien), skotu kardināls (dzimis 1938. gadā)
• 20. martā — Viljams Smits (William Smith), ASV cīkstonis (dzimis 1928. gadā)
• 22. martā — Renē Hausmans (René Houseman), Argentīnas futbolists (dzimis 1953. gadā)
• 24. martā — Līza Asija (Lys Assia), Šveices dziedātāja (dzimusi 1924. gadā)
• 26. martā — Stefana Odrāna (Stéphane Audran), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
• 30. martā — Aureljano Bolonjezi (Aureliano Bolognesi), itāļu bokseris (dzimis 1930. gadā)

Aprīlis

 

 

 

• 1. aprīlī:
  • Efrains Rioss Monts (Efraín Ríos Montt), Gvatemalas prezidents (dzimis 1926. gadā)
  • Stīvens Bočko (Steven Bochco), ASV televīzijas producents un scenārists (dzimis 1943. gadā)
• 2. aprīlī — Vinnija Madikizela-Mandela (Winnie Madikizela-Mandela), Dienvidāfrikas cīnītāja pret aparteīdu un politiķe, Nelsona Mandelas sieva (dzimusi 1936. gadā)
• 4. aprīlī — Rejs Vilkinss (Ray Wilkins), angļu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
• 5. aprīlī — Isao Takahata (高畑 勲), japāņu režisors, scenārists un producents (dzimis 1935. gadā)
• 6. aprīlī — Aleksandrs Kurlovičs (Александр Курлович), baltkrievu svarcēlājs (dzimis 1961. gadā)
• 6. aprīlī — Denjels Akaka (Daniel Akaka), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
• 7. aprīlī — Peters Grīnbergs (Peter Grünberg), vācu fiziķis (dzimis 1939. gadā)
• 8. aprīlī — Čaks Makkans (Chuck McCann), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
• 14. aprīlī — Milošs Formans (Miloš Forman), čehu izcelsmes ASV režisors un scenārists (dzimis 1932. gadā)
• 15. aprīlī:
  • Vitorio Taviani (Vittorio Taviani), itāļu kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
  • Lī Ērmijs (Lee Ermey), amerikāņu aktieris un ASV Jūras kājnieku korpusa instruktors (dzimis 1944. gadā)
• 17. aprīlī — Barbara Buša (Barbara Bush), ASV Pirmā lēdija, prezidenta Džordža Buša sieva (dzimusi 1925. gadā)
• 19. aprīlis — Vladimirs Ļahovs (Владимир Ляхов), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
• 20. aprīlī — Avicii, zviedru mūziķis, dīdžejs (dzimis 1989. gadā)
• 21. aprīlī:
  • Verns Trojers (Verne Troyer), ASV aktieris (dzimis 1969. gadā)
  • Nabi Tadzima (Nabi Tajima), japāņu ilgdzīvotāja, pēdējais dzīvais cilvēks, kas dzimis 19. gadsimtā (dzimusi 1900. gadā)
• 24. aprīlī — Anrī Mišels (Henri Michel), franču futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
• 26. aprīlī — Jošinobu Išii (石井 義信), japāņu futbolists (dzimis 1939. gadā)
• 27. aprīlī — Alvaro Arsu (Álvaro Arzú), Gvatemalas prezidents (dzimis 1946. gadā)

Maijs

 

• 5. maijā — Ermano Olmi (Ermanno Olmi), itāļu kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
• 11. maijā — Ženeta Žerāra (Gérard Genette), franču literatūrzinātniece (dzimusi 1930. gadā)
• 13. maijā:
  • Glens Branka (Glenn Branca), ASV komponists un mūziķis (dzimis 1948. gadā)
  • Margota Kidera (Margot Kidder), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1948. gadā)
• 14. maijā — Toms Vulfs (Tom Wolfe), ASV rakstnieks un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
• 15. maijā — Rejs Vilsons (Ray Wilson), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
• 17. maijā — Ričards Paipss (Richard Pipes), ASV zinātnieks un vēsturnieks (dzimis 1923. gadā)
• 17. maijā — Bernards Lūiss (Bernard Lewis), britu vēsturnieks (dzimis 1916. gadā)
• 22. maijā — Filips Rots (Philip Roth), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
• 26. maijā — Elans Bīns (Alan Bean), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
• 28. maijā — Seržs Dasso (Serge Dassault), franču izdevējs, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1925. gadā)

Jūnijs

 

 

• 8. jūnijā:
  • Marija Bueno (Maria Bueno), brazīliešu tenisiste (dzimusi 1939. gadā)
  • Junisa Gejsone (Eunice Gayson), angļu aktrise (dzimusi 1928. gadā)
• 9. jūnijā — Entonijs Bordeins (Anthony Bourdain), amerikāņu šefpavārs un aktieris (dzimis 1956. gadā)
• 14. jūnijā — Staņislavs Govoruhins (Станислав Говорухин), krievu aktieris, kinorežisors un politiķis (dzimis 1936. gadā)
• 18. jūnijā — XXXTentacion, amerikāņu reperis (dzimis 1998. gadā)
• 27. jūnijā — Džo Džeksons (Joe Jackson), amerikāņu mūzikas menedžeris, Džeksonu ģimenes tēvs (dzimis 1928. gadā)
• 29. jūnijā:
  • Stīvs Ditko (Steve Ditko), amerikāņu komiksu mākslinieks un rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
  • Arvīds Karlsons (Arvid Carlsson), zviedru farmakologs (dzimis 1923. gadā)
  • Irēna Ševinska (Irena Szewińska), Polijas vieglatlēte (dzimusi 1946. gadā)

Jūlijs

• 6. jūlijā — Šoko Asahara (麻原 彰晃), japāņu reliģiskais līderis (dzimis 1955. gadā)
• 9. jūlijā — Pīters Keringtons (Peter Carington, The Lord Carrington), Apvienotās Karalistes politiķis (dzimis 1919. gadā)
• 15. jūlijā — Rejs Emerijs (Ray Emery), Kanādas hokejists (dzimis 1982. gadā)
• 19. jūlijā — Deniss Tens (Денис Тен), Kazahstānaas daiļslidotājs (dzimis 1993. gadā)
• 22. jūlijā — Čijo Mijako (都千代), japāņu ilgdzīvotāja, pasaules vecākā iedzīvotāja (dzimusi 1901. gadā)
• 27. jūlijā — Vladimirs Voinovičs (Владимир Войнович), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1932. gadā)

Augusts

 

 

 

 

 

 

• 8. augustā — Nikolass Bets (Nicholas Bett), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1990. gadā)
• 11. augustā — Vidijadhars Suradžprasads Naipols (Vidiadhar Surajprasad Naipaul), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
• 14. augustā — Eduards Uspenskis (Эдуард Успенский), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
• 16. augustā:
  • Areta Frenklina (Aretha Franklin), ASV dziedātāja (dzimusi 1942. gadā)
  • Atals Bihāri Vādžpejī, Indijas premjerministrs (dzimis 1924. gadā)
• 18. augustā — Kofi Annans (Kofi Annan), Ganā dzimis diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1938. gadā)
• 25. augustā — Džons Makeins (John McCain), ASV politiķis (dzimis 1936. gadā)
• 28. augustā — Tatjana Kuzņecova (Татьяна Кузнецова), PSRS inženiere, kosmonaute (dzimusi 1941. gadā)
• 30. augustā — Josifs Kobzons (Иосиф Кобзон), PSRS un Krievijas mūziķis un politiķis (dzimis 1937. gadā)
• 31. augustā — Aleksandrs Zaharčenko (Александр Захарченко), separātistu līderis Ukrainā, starptautiski neatzītās Doneckas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1976. gadā)

Septembris

 

• 6. septembrī — Bērts Renoldss (Burt Reynolds), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
• 7. septembrī — Maks Millers (Mac Miller), ASV reperis (dzimis 1992. gadā)
• 21. septembrī — Vitālijs Masols (Віталій Масол), ukraiņu politiķis (dzimis 1928. gadā)
• 23. septembrī — Čārlzs Kao (Charles Kao), ķīniešu izcelsmes ASV inženieris, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1933. gadā)
• 29. septembrī :
  • Otiss Rašs (Otis Rush), ASV mūziķis (dzimis 1935. gadā)
  • Ričards Sīrfoss (Richard Searfoss), ASV kosmonauts, izmēģinātājlidotājs (dzimis 1956. gadā)

Oktobris

 

 

 

• 1. oktobrī — Šarls Aznavūrs (Charles Aznavour), armēņu izcelsmes franču mūziķis un aktieris (dzimis 1924. gadā)
• 2. oktobrī — Džamāls Hāšogdži (جمال خاشقجي), Saūda Arābijas žurnālists (dzimis 1958. gadā)
• 3. oktobrī — Leons Ledermans (Leon Lederman), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
• 6. oktobrī — Montserata Kabaļe (Montserrat Caballé), katalāņu operdziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
• 15. oktobrī — Pols Allens (Paul Allen), amerikāņu biznesa magnāts, investors un filantrops (dzimis 1953. gadā)
• 27. oktobrī — Višai Šrivadanaprabha (วิชัย ศรีวัฒนประภา, Vichai Srivaddhanaprabha), Taizemes uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1958. gadā)

Novembris

 

 

• 12. novembrī — Stens Lī (Stan Lee), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors, izdevējs, mediju producents (dzimis 1922. gadā)
• 16. novembrī — Viljams Goldmans (William Goldman), amerikāņu rakstnieks, kino scenāriju autors (dzimis 1931. gadā)
• 20. novembrī — Eimunts Ņekrošus (Eimuntas Nekrošius), lietuviešu režisors (dzimis 1952. gadā)
• 21. novembrī — Igors Korobovs (Игорь Коробов), krievu militārpersona, Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs (dzimis 1956. gadā)
• 23. novembrī — Nikolass Rougs (Nicolas Roeg), angļu kinorežisors (dzimis 1928. gadā)
• 26. novembrī:
  • Bernardo Bertoluči (Bernardo Bertolucci), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā)
  • Stīvens Hilenburgs (Stephen Hillenburg), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
• 30. novembrī — Džordžs Herberts Volkers Bušs (George Herbert Walker Bush), amerikāņu politiķis, 41. ASV prezidents (dzimis 1924. gadā)

Decembris

 

• 7. decembrī — Belisario Betankurs (Belisario Betancur), Kolumbijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1923. gadā)
• 22. decembrī
  • Pedijs Ešdauns (Paddy Ashdown), britu politiķis un diplomāts
  • Talāls bin Abdulazizs Al Saūds (طلال بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1931. gadā)
• 28. decembrī — Amoss Ozs (עמוס עוז), Izraēlas ebreju rakstnieks un žurnālists (dzimis 1939. gadā)

• Ekonomikā — Viljamas Nordhauss un Pols Romers
• Fizikā — Arturs Aškins (ASV), Žerārs Muru (Francija) un Donna Striklenda (Kanāda) par viņu ieguldījumu lāzerfizikā
• Fizioloģijā vai medicīnā — Džeimss P. Elisons un Tasuku Hondzjo
• Ķīmijā —
• Literatūrā — netika pasniegta
• Miera veicināšanā — Deniss Mukvege un Nadija Murada par “viņu ieguldījumu cīņā pret seksuālas vardarbības izmantošanu kā kara ieroci”