Sīrijas Pilsoņu Karš
Sīrijas pilsoņu karš ir bruņots konflikts Sīrijā, kas sākās ar pret valdību vērstiem nemieriem 2011.
gadā un pārauga starptautiskā konfliktā. Tas izraisīja iedzīvotāju masveida bēgšanu no Sīrijas un Eiropas migrantu krīzi.
| Sīrijas pilsoņu karš | |||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Arābu pavasara un Arābu ziemas | |||||||||
.svg) Pašreizējā militārā situācija: Sarkans: Al Asada valdība, Zaļš: opozīcija un Turcijas atbalstītās vienības, Dzeltens: kurdi, Balts: Tahrir al-Sham (kādreizējā al-Nusra fronte) | |||||||||
| |||||||||
| Karotāji | |||||||||
|
 Ziemeļkoreja |
Atbalsts
Atbalsts
|  Islāma valsts |
Sabiedrotie:
Atbalsts
| ||||||
| Spēks | |||||||||
| Sīrijas bruņotie spēki: 178 000
Vispārējās drošības direktorāts: 8000 Nacionālie aizsardzības spēki: 80 000 Irāna: 15 000 Baath brigādes: 7000 al-Abbas brigāde: 10 000 (8,000 Iraqis) Hezbollah: 3000–5000 Sīrijas pretošanās kustība: 2000 | Brīvā Sīrijas armija: 40 000–50 000 Islāma fronte: 40 000–70 000 Ajnad al-Sham savienība: līdz 15 000 Īstenības un attīstības fronte: 13 000 Modžāhedu armija: 5000–12,000 Sham leģions:2000+ Al-Nusra fronte: 13 000 Muhajirin wa-Ansar: 7000 Jabhat Ansar al-Din: 1500+ | 31 500–100 000 | YPG: 65 000 Jabhat al-Akrad: 7000 | ||||||
| 69 494–84 268 (2996 ārzemnieki) civiliedzīvotāji miruši Kopā nogalināti: 130 000 notverti vai pazuduši (kopā) 4,5 miljoni (ANO, 2013. gada septembris) – 5,1 miljons (iDMC, 2013. gada septembris) pārvietoti | |||||||||
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Sākums
Nemieri sākās 2011. gada 15. martā Arābu pavasara iespaidā ar valsts mēroga protestu pret prezidenta Bašāra al Asada valdību, kura spēki atbildēja ar vardarbīgu protestu apspiešanu. Tautas protestos tika pieprasīta Asada atkāpšanās un kopš 1971. gada Sīrijā valdošās Arābu sociālistiskās atdzimšanas partijas atteikšanās no varas. Konflikts pamazām no tautas protesta pārvērtās par bruņotu sacelšanos ar ilgstošām militārām kaujām. 2011. gada 29. jūlijā no armijas dezertējuši virsnieki izveidoja Brīvo Sīrijas armiju (BSA). 2012. gada jūlijā BSA centās ieņemt galvaspilsētu Damasku, taču cieta sakāvi.
Karotāji
Galvenie konflikta dalībnieki ir pašreizējā prezidenta Bašāra al Asada spēki (Sīrijas bruņotie spēki, Nacionālie aizsardzības spēki un Vispārējās drošības direktorāts), Sīrijas opozīcija (Brīvā Sīrijas armija, arābu sunnītu cilšu vienības), kurdi (Sīrijas demokrātiskie spēki), kā arī dažādas islāmistu un džihādistu teroristu grupas (Islāma valsts, Tahrir al-Sham, Ahrar al-Sham). Katrs no šiem dalībniekiem saņem atbalstu no citām valstīm.
Pirms sacelšanās Sīrijas armijai bija daudz smago ieroču, tostarp tanki, bruņumašīnas, artilērija, raķešu sistēmas un ballistiskās raķetes. Gaisa spēki sastāvēja no kaujas lidmašīnām un helikopteriem. Lai gan Sīrijas bruņotie spēki ir labāk apbruņoti par nemierniekiem, pēc ilgā kara to ieroču un munīcijas krājumi ir samazinājušies, liekot tiem paļauties uz ārvalstu palīdzību. Krievija apgādā Asada valdību ar ieročiem un militāro aprīkojumu, bet Irāna to apgādā ar raķetēm, prettanku raķešu sistēmām, raķešdzinējgranādām un mīnmetējiem.
Sīrijas valdību atbalsta Krievija, Irāna un Hezbollah, kā arī Ziemeļkoreja. 2015. gada 30. septembrī Krievija sāka gaisa uzlidojumus Islāma valstij un koordinēja savu rīcību ar Sīrijas valdību. Uz austrumiem no Lādikījas atrodas gaisa bāze, kuru 2015. gadā Sīrijas valdība atļāva izmantot Krievijai. No tās tiek veikti gaisa uzlidojumi pret nemierniekiem un teroristu grupējumiem. Tartūsā atrodas krievu jūras spēku bāze, kura tika izveidota 1971. gadā, lai atspēkotu ASV flotes bāzi Itālijā aukstā kara laikā. 2013. gadā karā iesaistījās Hezbollah, kas palīdzēja Asada valdības spēkiem cīnīties pret nemierniekiem pie Sīrijas—Libānas robežas. Irānas drošības un izlūkošanas dienesti sniedz padomus un palīdz Sīrijas armijai, kā arī trenē jaunus karavīrus, lai saglabātu Bašāra al Asada varu. Irāna sniedz arī finansiālu atbalstu Sīrijas valdībai un Hezbollah. Kamiņvalsts Irāka arī ir palīdzējusi Sīrijas valdībai, veicot gaisa uzlidojumus pret Islāma valsti.
Bruņotās opozīcijas sastāvā ietilpst dažādas grupas, kas izveidotas konflikta gaitā, no kurām vadošā ir Brīvā Sīrijas armija (BSA). Brīvo Sīrijas armiju izveidoja dezertējuši Sīrijas Arābu armijas virsnieki Riāda al Asada vadībā, kuri aicināja citus armijas virsniekus dezertēt un pievienoties viņiem. Viņu mērķis bija gāzt Bašāru al Asadu. Tā saņem atbalstu no rietumu lielvalstīm un Persijas līča valstīm. Brīvās Sīrijas armijas pārstāvji ir teikuši, ka lielākā daļa viņu ieroču ir nopirkti melnajā tirgū vai atņemti valdības spēkiem. Tiek uzskatīts, ka Katara ir galvenā ieroču piegādātāja nemierniekiem, sadarbojoties ar Saūda Arābiju, Turciju un rietumvalstīm, izmantojot militāru atbalsta programmu, kuru pārrauga ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde, kas nodrošina mērenās nemiernieku grupas ar ieročiem un apmācību. 2017. gada 19. jūlijā Donalds Tramps paziņoja, ka ASV beigs sūtīt palīdzību Sīrijas nemierniekiem. Kopš 2012. gada slikta disciplīna un iekšējās cīņas novārdzināja BSA, ļaujot džihādistu grupām kļūt ietekmīgākām.
Sākot no 2013. gada aprīļa karā iesaistījās džihādistu grupa Islāma valsts, kas atdalījās no citiem nemierniekiem. 2014. gada jūlijā Islāma valsts kontrolēja trešo daļu visas Sīrijas teritorijas un lielāko daļu tās naftas un gāzes atradņu. Ar Krievijas Vāgnera grupas kaujinieku palīdzību Sīrijas valdība sāka atgūt zaudētās teritorijas: Palmiru — 2016. gada martā, Halebu — 2016. gada decembrī un 2017. gada novembrī pārtrauca Islāma valsts 3 gadu ilgo Deirezzoras aplenkumu. Kurdu spēki ar ASV palīdzību atkaroja lielāko daļu no Sīrijas ziemeļu un austrumu daļas, kā arī Islāma valsts pasludināto galvaspilsētu Raku. 2018. gada nogalē Islāma valsts Sīrijā bija sakauta.
Norise
2013. gada jūlijā Sīrijas valdība kontrolēja apmēram 30—40% no valsts teritorijas un 60% no Sīrijas iedzīvotājiem. 2014. gada aprīlī kopējais karadarbības rezultātā mirušo skaits pārsniedza 190 tūkstošus. Starptautiskās organizācijas apsūdzēja Sīrijas valdību, Islāma valsti un citus opozīcijas spēkus cilvēktiesību pārkāpumos, par to, ka vairākas reizes ir tikuši izmantoti ķīmiskie ieroči, ka Sīrijas valdība ir atbildīga par lielāko daļu no civiliedzīvotāju nāves gadījumiem (pārsvarā sprādzienu rezultātā), ka vairāki desmiti tūkstoši protestētāju un aktīvistu ir tikuši ieslodzīti. Tika ziņots par valsts cietumos notikušām spīdzināšanām.
2015. gada 30. septembrī Krievijas gaisa spēki sāka bombardēt Sīrijas valdības pretinieku pozīcijas. Lai gan Krievija apgalvoja, ka tās uzlidojumi mērķēti pret grupējumu "Islāma valsts" un citām grupām, kuras tā uzskata par teroristiskām, faktiski vairums uzlidojumu bija mērķēti pret mērenās opozīcijas grupējumiem, kas cīnās pret Asada režīmu.
2016. gada 22. februārī ASV un Krievija vienojās par pamieru, kas stājās spēkā 27. februārī. Pamiers neattiecās uz teritorijām, kuras kontrolēja "Islāma valsts" un Al-Nusra.
Jūlija beigās atsākās cīņas starp Sīrijas valdības spēkiem un opozīciju. 24. augustā Turcijas armija iebruka Sīrijas ziemeļu daļā uz rietumiem no Eifratas, izvēršot cīņu gan pret grupējumu "Islāma valsts", gan kurdu kaujiniekiem.
9. septembrī tika panākta jauna vienošanās starp ASV valsts sekretāru Džonu Keriju un Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu par pamieru, kas stājās spēkā 12. septembrī, taču tas tika pārkāpts nedēļas laikā, atsākoties sīvai karadarbībai.
Kopš 2017. gada janvāra Kazahstānas galvaspilsētā Astanā uz sarunām atkārtoti pulcējās Sīrijas konfliktā iesaistīto pušu pārstāvji. Sarunās bez Sīrijas valdības un opozīcijas pārstāvjiem piedalījās arī Krievija, Turcija un Irāna, kā arī ANO starpnieki, līdzdarbojoties arī divām novērotājvalstīm – ASV un Jordānijai. Līdztekus tam Ženēvā 2017. gada februārī sākās ANO rīkotas Sīrijas miera sarunas.
Pēc tam, kad 2017. gada aprīļa sākumā Idlibas provincē notika ķīmisko ieroču uzbrukums Sīrijas valdības pretinieku kontrolētajai teritorijai, 6. aprīlī ASV prezidents Donalds Tramps deva atļauju no Vidusjūrā dislocētiem ASV kara flotes kuģiem palaist 59 Tomahawk spārnotās raķetes, lai iznīcinātu tās Sīrijas gaisa spēku lidostas infrastruktūru, no kuras tika veikts ķīmisko ieroču uzbrukums.
2017. gada jūnija sākumā kurdu vadītie Sīrijas demokrātiskie spēki (SDF) uzsāka "Islāma valsts" galvaspilsētas Rakas aplenkšanu un ielu kaujās līdz 1. septembrim ieņēma tās vecpilsētu, nonākot līdz "Daesh" drošības kvartālam pilsētas centrā, kur atrodas lielākā daļa no tās galvenajām bāzēm. 20. oktobrī Sīrijas Demokrātiskie spēki oficiāli paziņoja par pilnīgu Rakas atbrīvošanu un nodeva varu pilsētas padomei, kurā ietilpst vietējās amatpersonas un cilšu līderi.
Četru mēnešus ilgajās Rakas atbrīvošanas kaujās dzīvību zaudēja 655 vietējie un starptautiskie karotāji.
2018. gada 20. janvārī Turcijas karaspēks iebruka Sīrijas ziemeļrietumu daļā, kuru kontrolēja kurdu vadītie Sīrijas demokrātiskie spēki. 18. martā Turcijas armija un tās sabiedrotie kaujinieki ieņēma reģiona galveno pilsētu — Afrīnu. Decembrī, pēc ASV prezidenta Dolanda Trampa paziņojuma par amerikāņu karaspēka izvešanu no Sīrijas, Turcijas bruņotie spēki veica divus uzbrukumus Sīrijas teritorijā. 28. decembrī kurdu kaujinieki aicināja valdības spēkus aizsargāt Mandžibu un izrādīt pretestību Turcijas īstenotajai ofensīvai. Neilgi pēc tam Sīrijas armijas vienības iegāja pilsētā.
2018. gada decembrī Sīrijas Demokrātiskie spēki intensificēja ofensīvu pret pēdējo "Islāma valsts" kontrolēto teritoriju jeb "Hadžinas kabatu" Eifratas kreisajā krastā Irākas robežas tuvumā. Kaujas pie Baguzas ciema Eifratas upes krastā turpinājās līdz 2019. gada 23. martam. Bēgļu gaitās devās vairāk nekā 36 000 cilvēku, to vidū ap 3200 džihādistu, arī no Eiropas Savienības valstīm.
2019. gada 9. oktobrī Turcijas spēki sāka militāro ofensīvu Sīrijas ziemeļos, pamatpojoties uz vēlmi gar Turcijas robežu izveidot buferzonu, kur varētu izmitināt daļu sīriešu bēgļu, kas raduši patvērumu Turcijā.
Skatīt arī
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sīrijas pilsoņu karš.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Sīrijas pilsoņu karš, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.