Raķete

Raķetes var lidot ne tikai atmosfērā, bet arī vakuumā.

Mūsdienu raķetēs izmanto ķīmiskos raķešdzinējus, kuriem degvielas veids var būt gan šķidrā, gan cietā veidā. Raķetē ir degvielas un oksidētāja tvertnes (cietās degvielas gadījumā abas komponentes ir samaisītas kopā). Raķešdzinēja degšanas kamerā notiek degvielas un oksidētāja ķīmiska reakcija, kuras rezultātā izdalās gāzes, radot reaktīvo plūsmu, kas paātrinās sprauslā, un tiek izsviestas no raķetes. Šo gāzu atgrūšanās no sprauslas sieniņām ļauj raķetei kustēties uz priekšu (skatīt trešo Ņūtona likumu).

Raķetes bija pazīstamas jau pirms 2000 gadiem Ķīnā.

Militārajā jomā

Raķetes ar lielo kustības ātrumu, salīdzinot ar citiem lidaparātiem, ir radušas pielietojumu militārajā jomā, lai īsā laikā uz vajadzīgo mērķi nogādātu kaujas galviņu, pat uz citu kontinentu.

Tiek izmantoti šādi raķešieroči:

• ballistiskā raķete,
• signālraķete,
• spārnotā raķete,
• starpkontinentālā ballistiskā raķete,
• stratēģiskā raķete,
• taktiskā raķete
• zenītraķete.

Kosmonautikā

Raķetes spēja kustēties bezgaisa telpā radīja iespēju derīgo kravu nogādāt Zemes orbītā, kā arī uz citam planētām.

Skatīt nesējraķete.

Zinātnē

Raķetes, kuras nav tik jaudīgas kā nesējraķetes, neieiet orbītā, bet veic suborbitālu lidojumu un nokrīt uz zemes. Tās ir arī lētākas. Šādu raķešu augšdaļā izvieto instrumentus un izmanto meteoroloģijā, atmosfēras augšējo slāņu un kosmiskās telpas izpētei, bioloģiskos ekeperimentos, tehnoloģiskos eksperimentus u.c.

• Reaktīvais spēks
• Atdeves parādība
• Nesējraķete
• Kosmoss

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Raķete.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Ракеты. Чем и как их можно сбить (krieviski)