2020. Gadi: Desmitgade

gadi ir 21. gadsimta 3. desmitgade, kas sākās 2020. gada 1. janvārī un beigsies 2029. gada 31. decembrī.

2020. gads

 

• 31. janvāris — Brexit: Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības, sākot 11 mēnešu pārejas periodu.
• 11. marts — COVID-19 pandēmija: Pasaules Veselības organizācija COVID-19 pasludināja par pandēmiju.
• 26. maijs — Džordža Floida nāve izraisīja plašus protestus daudzās ASV pilsētās.
• 18. augusts — Mali bruņoti karavīri sarīkoja valsts apvērsumu; tika arestēts prezidents Ibrahims Keita un premjerministrs Bubu Sisē.
• 3. novembris — notika ASV prezidenta vēlēšanas.
• COVID-19 pandēmija. 81 miljons inficēto un 1 800 000 bojāgājušo.

2021. gads

• 6. janvāris — pēc Donalda Trampa atbalstītāju mītiņa pie ASV Kapitolija daudzi no tiem ielauzās Kapitolijā; vēlāk iebrucēji tika izdzīti, un nākamajā rītā Kongress apstiprināja ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus; nemieros bojā gāja pieci cilvēki, starp tiem arī policists.
• 18. februāris – Mars 2020: uz Marsa virsmas nosēdās NASA pašgājējs Perseverence un helikopters Ingenuity;
• 15. augusts – Taliban ieņēma Kabulu; drīz vien arī pārējā Afganistānas teritorija nonāca Taliban kontrolē, izņemot Pandžeras provinci.
• 30. novembris — valsts neatkarības 55. gadadienā Barbadosa kļuva par republiku; par valsts prezidenti kļuva līdzšinējā ģenerālgubernatore Sandra Meisone, nomainot līdzšinējo valsts galvu karalieni Elizabeti II.
• 25. decembris — palaista ASV, Eiropas un Kanādas kopēja kosmiskā observatorija "Džeimsa Veba kosmiskais teleskops" (James Webb Space Telescope).
• Turpinās COVID-19 pandēmija, vairāk nekā 220 miljoni inficēto un vismaz 3 600 000 bojāgājušo.

2022. gads

• 4. februāris — Ķīna un Krievija nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, iebilstot pret turpmāku NATO paplašināšanos un paužot "nopietnas bažas" par AUKUS drošības paktu, kā arī paziņoja par apņemšanos sadarboties savā starpā virknē jautājumu.

•  

  no 4. februāra līdz 20. februārim — Pekinā, Ķīnā notika ziemas olimpiskās spēles.
• 24. februāris — Krievijas karaspēks sāka iebrukumu Ukrainā.
• 8. septembris — pēc savas mātes karalienes Elizabetes II nāves Čārlzs III kļuva par Apvienotās Karalistes un 14 citu Sadraudzības karalistes jauno karali.
• 29. oktobris — Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā drūzmā Halovīna svinībās dzīvību zaudēja vismaz 158 cilvēku un 197 tika ievainoti.
• 15. novembris — Pasaules iedzīvotāju skaits sasniedza 8 miljardus.
• 7. decembris — Peru kongress atcēla no amata prezidentu Pedro Kastillo un izdeva viņu arestam, pēc tam, kad prezidents centās veikt valsts apvērsumu un pārtraukt kongresa darbību. Par prezidenti kļuva viceprezidente Dina Boluarte.
• COVID-19 pandēmija, 360 miljoni inficēto un 1 300 000 bojāgājušo šajā gadā.

2023. gads

• 1. janvāris — Horvātijā ieviesa eiro, un tā kļuva par 20. Eirozonas dalībvalsti. Šī bija pirmā monetārās savienības paplašināšanās kopš Lietuvas pievienošanās 2015. gadā. Tāpat, Horvātija kļuva par Šengenas zonas dalībvalsti.
• 8. janvāris — Bijušā Brazīlijas prezidenta Žaira Bolsonaru atbalstītāji iebruka Nacionālajā kongresā, Federālajā augstākajā tiesā un prezidenta pilī.
• 6. februāris — Turcijas dienvidrietumos un Sīrijā notika divas zemestrīces (7-8 magnitūdas), nogalinot vairāk nekā 37 500 cilvēku un vairākus tūkstošus ievainojot.
• 28. februāris — Grieķijā notika vilcienu sadursme, kā rezultātā gāja bojā 43 cilvēki un 57 tika hospitalizēti. Tā ir uzskatāma par Grieķijā lielāko dzelzceļa katastrofu upuru skaita ziņā.
• 10. marts — Silicon Valley Bank, 16. lielākā banka ASV, bankrotēja, radot lielāko banku bankrotu kopš 2008. gada finanšu krīzes, kas ietekmēja uzņēmumus visā pasaulē.
• 17. marts — Starptautiskā krimināltiesa izdeva Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju uz Krievijas Federācijas teritoriju.
• 19. marts — Šveices investīciju banka UBS Group AG piekrita pirkt Credit Suisse par 3 miljardiem Šveices franku (3,2 miljardiem ASV dolāru), veicot visu akciju darījumu ar Šveices valdības un Šveices finanšu tirgus uzraudzības iestādes starpniecību.
• 4. aprīlis — Somija kļuva par 31. NATO dalībvalsti.
• 15. aprīlis — slēdza pēdējās trīs Vācijas atomelektrostacijas.
• 5. maijs — Pasaules Veselības organizācija izsludināja, ka Covid-19 pandēmija vairs nav starptautiska ārkārtas situācija.
• 6. maijs — Vestminsteras abatijā notika Apvienotās Karalistes karaļa Čārlza III oficiālā kronēšanas ceremonija.
• 2. jūnijs — Vilcienu sadursmē Odišā, Indijā bojā gāja vismaz 288 un ievainoti aptuveni 1000 cilvēki.
• 6. jūnijs — Krievijas spēki Hersonas apgabalā uzspridzināja Kahovkas ūdenskrātuves (Kahovkas hidroelektrostacijas) aizsprostu, izraisot plašu teritoriju applūšanu un cilvēku upurus.
• 14. jūnijs — zinātnieki no Kembridžas Universitātes pirmo reizi radīja cilvēka embriju tikai no cilmes šūnām, neizmantojot spermatozoīdus un olšūnas.
• 18. jūnijs — Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" pazušana: Sākās starptautiska meklēšanas un glābšanas operācija, kad netālu no Titānika vraka pazuda zemūdens peldlīdzeklis, kurā atradās pieci cilvēki.
• 23. jūnijs — Vāgnera grupas vadītājs Jevgeņijs Prigožins uzsāka bruņotu sacelšanos pret Krievijas varas iestādēm.
• 14. jūlijs — Amerikas Savienotajās Valstīs aktieru arodbiedrības SAG-AFTRA dalībnieki sāka streiku, pievienojoties scenāristiem Amerikas Scenāristu ģildes streikā.
• 23. jūlijs — 2023. gada Grieķijas savvaļas ugunsgrēki: Augsto gaisa temperatūru un savvaļas ugunsgrēku dēļ, desmitiem tūkstošu tūristu tika evakuēti no Rodas salas. Tā kļuva par lielāko cilvēku evakuāciju Grieķijas vēsturē.
• 26. jūlijs — Nigēras prezidents Mohameds Bazums tika gāzts no amata militārā apvērsumā.
• 9. augusts — Kampaņas mītiņā, Kito pilsētā, tika nogalināts Ekvadoras prezidenta amata kandidāts Fernando Viljavisenso.
• 23. augusts:
  • Lidmašīnas avārijā, Tveras apgabalā gāja bojā 7 pasažieri un 3 apkalpes locekļi. Tajā atradās arī Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" līderis Jevgeņijs Prigožins, Dmitrijs Utkins un vēl 8 pasažieri.
  • Indija veiksmīgi nosēdināja bezpilota izpētes robotu Chandrayaan-3 uz Mēness virsmas, tādējādi kļūstot par pirmo valsti, kas sasniegusi Mēness Dienvidpolu.
• 8. septembris — Marokā notika zemestrīce, kurā gājuši bojā vairāk nekā 2900 cilvēku.
• 19. septembris — Azerbaidžāna uzsāka militāro operāciju Kalnu Karabahā.
• 7. oktobris:
  • Hamās uz Izraēlas apdzīvotajām vietām no Gazas joslas izšāva tūkstošiem raķešu, nogalinot vismaz 100 un ievainojot vairāk nekā 900 cilvēku. Izraēla atbildēja ar aviācijas triecieniem Gazas joslā, nogalinot vismaz 198 cilvēkus, bet vairāk nekā 1600 ievainojot. Izraēla pirmo reizi kopš 1973. gada pieteica karu Hamās un to sabiedroto organizācijām.
  • Afganistānas Herātas vijaletā notika zemestrīces, kuru rezultātā bojā gāja vairāk kā 2000 cilvēku un ievainoti vairāk kā 9000 cilvēku. Zemestrīces grūdienus varēju just arī Irānā un Turkmenistānā. Šis bija nāvējošākās zemestrīces Afganistānā kopš 1988. gada.