Atomelektrostacija

Saskaņā ar datiem uz 2015. gada februāri, 31 pasaules valstī ir 435 komerciālo atomelektrostaciju ar kopējo ražošanas jaudu 375 000 MWe, un tās saražo vairāk nekā 11,5% no pasaules elektrības.

Atomelektrostacijas ir līdzīgas termoelektrostacijām, tikai te netiek sadedzināts liels daudzums kurināmā un tāpēc neveidojas izmeši (dūmi) un (cietā kurināmā gadījumā) nav nepieciešamas liela daudzuma kurināmā pārkraušanas un apstrādes iekārtas. Kondensējot tvaiku pēc turbīnām, izdalās liels daudzums siltuma, tāpēc ir nepieciešama dzesēšana ar tuvējās ūdenstilpes ūdeni vai dzesēšanas torņos). Tā kā atomreaktora avārijai var būt smagākas sekas nekā ar oglēm vai gāzi kurināma tvaika katla avārijai, mūsdienīgās AES reaktoru ievieto izturīgā betona apvalkā, kas pasargā no radioaktīvo materiālu nokļūšanas apkārtējā vidē, ja notiek avārija. Šī konstrukcija (containment building) ir dārga, tāpēc dažiem agrāk būvētajiem reaktoriem to nelietoja (piemēram, Čornobiļas atomelektrostacija).

Ja atomelektrostacijas reaktora dzesēšanas sistēma sabojājas, tā aktīvā zona ar kodoldegvielu strauji sakarst līdz 3000 °C temperatūrai un tad tas sāk kust. Šāda avārijas situācija atomelelektrostacijā var izraisīt sprādzienu un novest pie ievērojamas apkārtējās vides piesārņošanas ar radioaktīvajiem materiāliem.

Lielākie negadījumi:

• Čornobiļas AES, 1986. gadā
• Fukusimas I AES, 2011. gadā

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Atomelektrostacija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)

Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l