Irākas Karš: Bruņots konflikts Irākā no 2003. līdz 2011. gadam

gads">2003. gada 20. martā ar iebrukumu Irākā. Karš notika pēc tam, kad ASV neizdevās iegūt ANO Drošības padomes atļauju iebrukumam, tādēļ to bieži uzskata par nelegālu. Pēc veiksmīga iebrukuma un okupācijas karš pārgāja cīņā pret bijušās valdības atbalstītājiem un citiem militāriem grupējumiem.

Irākas karš
Daļa no Kara pret terorismu
Pulksteņrādītāja virzienā no augšas: ASV karaspēks pie Sadama Huseina dēlu slēpņa; nemiernieki Ziemeļirākā; nemiernieks izšauj raķeti; ASV karavīri nogāž Sadama Huseina statuju Firdosa laukumā, Bagdādē.
Datums 2003. gada 20. marts—2011. gada 18. decembris Vieta Irāka Iznākums ASV uzvara iebrukumā un jaunās Irākas valdības uzvara pār nemierniekiem. ASV īstenota Irākas okupācija; Baas partijas gāšana un Sadama Huseina nogalināšana; Nemiernieku rašanās, Al-Qaeda atzara Irākā izveidošanās, pilsoņu karš; Pēcāk — vardarbības samazināšanās un Al-Qaeda Irākā spēku mazināšanās; Demokrātiskas vēlēšanas un šiītu valdības izveidošanās; ASV spēku izvešana no Irākas 2011. gadā; Lielāka Irānas ietekme reģionā; Nemiernieku, tajā skaitā Islāma valsts, rašanās, kas noveda pie Irākas pilsoņu kara.
Karotāji
Iebrukuma posms (2003) ASV Lielbritānija Austrālija Polija Atbalsts: Pešmerga	Iebrukuma posms (2003) Baas Irāka
Pēc iebrukuma (2003—2011) ASV Lielbritānija Austrālija (2003—2009) Jaunā Irākas valdība Atbalsts: Irākas Kurdistāna Irāna Daudznacionālie spēki Irākā	Pēc iebrukuma (2003—2011) Baas Irākas atzars Sunnītu nemiernieki Al-Qaeda Irākā Islāma valsts Irākā Šiītu nemiernieki Atbalsts: Irāna
Komandieri un līderi
Džordžs Bušs Donalds Rumsfelds Roberts Geitss	Sadams Huseins

Par iebrukuma mērķi ASV un Apvienotās Karalistes valdības minēja iespējamību, ka Irākas rīcībā ir masu iznīcināšanas līdzekļi, tādējādi tiekot apdraudēta pārējo valstu drošība. Pēc iebrukuma tika noskaidrots, ka Irākai nebija masu iznīcināšanas ieroču. Kritiķi uzskata, ka patiesais iebrukuma iemesls ir bijusi Irākas nafta un reģionālās ietekmes iegūšana. Viens no galvenajiem argumentiem pret viedokli, ka uzbrukums bija masu iznīcināšanas ieroču dēļ, ir tas, ka Džordžs V. Bušs pirms iebrukuma paziņoja, ka ASV iebruks pat tad, ja Irākas prezidents Sadams Huseins pamestu valsti un atļautu ANO pārvaldīt Irāku un sarīkot demokrātiskas vēlēšanas.

Līdz 2005. gada martam Irākas karā bija krituši: 1517 ASV karavīri, 86 Lielbritānijas, 20 Itālijas, 18 Ukrainas, 17 Polijas, 11 Spānijas, 8 Bulgārijas, 3 Slovākijas, 3 Latvijas, 2 Igaunijas, 2 Taizemes, 2 Nīderlandes, 1 Dānijas, 1 Salvadoras, 1 Ungārijas, 1 Kazahstānas karavīrs. Karā pret sabiedrotajiem krita 5000-7000 Irākas karavīru. Irākas karā piedalījās arī Latvijas karavīri, kopumā bojā gāja 3 karavīri no Latvijas.

Par Irākas kara noslēgumu uzskata 2011. gada 18. decembri, kad no Irākas izbrauca pēdējie ASV karavīri. Tomēr karš turpinājās kā Irākas pilsoņu karš.

• Bibliogrāfija (angliski)

Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l