Šajā lapā ir apkopoti 2022.
gads Latvijā">2022. gada laikapstākļi Latvijā. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2022. gadā bija +7,3 °C, kas bija 0,5 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), 2022. gadam kļūstot par 12. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Vissiltākais 2022. gads bija Liepājā, kur vidējā gaisa temperatūra bija +8,6 °C, bet visvēsākais gads bija Alūksnē: +6,1 °C. Gaisa temperatūras amplitūda Latvijas teritorijā 2022. gadā bija 56,9 °C. Zosēnos 12. janvārī tika novērota gada zemākā gaisa temperatūra (–23,2 °C), līdz ar to pēdējos 10 gados (2013.—2022. gads) 5 reizes gada minimālā gaisa temperatūra Latvijā bija virs –25 °C. Pirmoreiz novērojumu vēsturē vismaz pusē no 10 secīgiem gadiem gada minimālā gaisa temperatūra bija virs 25 °C. Savukārt gada augstākā gaisa temperatūra (+33,7 °C) tika reģistrēta 19. augustā Pāvilostā, kas ir arī jauns Latvijas 19. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekords.
Laikapstākļi Latvijā | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas klimats | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Rīgas klimats |
2022. gada laikapstākļi Latvijā | ||
---|---|---|
Temperatūra | ||
Latvija | Rīga | |
Vidējā | +7,3 °C | +8,5 °C |
Minimālā | –23,2 °C | –12,6 °C |
Maksimālā | +33,7 °C | +31,7 °C |
Nokrišņi | ||
Gadā | Latvija: 685,8 mm Rīga: 583,2 mm | |
Mēnesī | Rīga: 69,9 mm (maijs) | |
Dekādē | Rīga: 48,6 mm (maijs) | |
Diennaktī | Rīga: 30,8 mm (12. jūlijs) | |
Sniega sega | Latvija: 55 cm (Kuldīga, 12. decembris) | |
Vējš | ||
Vēja brāzmas | Ventspils: 32,6 m/s (20. janvāris) | |
Citi gada notikumi |
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2022. gadā bija 685,8 mm, kas ir 0,2 mm virs gada normas (685,6 mm). Aizvadītais gads bija mitrākais no pēdējiem pieciem gadiem un pirmais gads kopš 2017. gada, kas bija nokrišņiem bagātāks par normu, lai gan normu pārsniedza par mazāk nekā 1%. Vislielākais nokrišņu daudzums (899,9 mm) tika novērots Zosēnos, bet vismazāk nokrišņu bija Dobelē – 509,5 mm.
2021./2022. gada ziema, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru –7,7 °C (7,5 °C zem normas) decembra 1. dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada. Decembra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas zemākā gaisa temperatūra –27,1 °C (7. decembrī Zosēnos), kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi. No 4. līdz 8. decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem –25 °C. Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru –4,1 °C bija 3 °C vēsāks par normu. Janvāris un februāris lielākoties bija siltāks par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem. Februāra beigās tika novērota ziemas augstākā gaisa temperatūra +8,4 °C (24. februārī Kolkā). Kopumā janvārī un februārī tika pārspēti seši, bet atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C bija 2,1 °C siltāks par normu, bet februāris ar +0,4 °C bija 3,5 °C siltāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022. gada ziemā bija 197,2 mm, kas ir 36% virs gadalaika normas (144,6 mm). Līdz ar to šī ziema bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2012. gada ziemas, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 210,4 mm. Visi 2021./2022. gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 mm bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija 8. mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm (44% virs normas), bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm (78% virs normas) kļuva par 2. mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957. gada rekorda (71,4 mm). Savukārt Pāvilostā februāra kopējais nokrišņu daudzums bija 134,9 mm, kas ir lielākais februāra nokrišņu daudzums, kas reģistrēts Latvijā (iepriekš 129 mm Cīravā 2002. gadā). Ziema iesākās ne vien ar stipru salu, bet arī snigšanu un puteņošanu. Decembra pirmajā dekādē katru dienu tika novērota snigšana, kas nereti bija ļoti stipra, piemēram, Rīgā 3. decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanais brīdinājums par snigšanu. Visbiezākā sniega sega decembrī tika novērota Siguldā 5. decembrī – 39 cm. Pēc aukstā un sniegotā ziemas sākuma, decembra vidū bija atkusnis un vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā. Decembra beigās izveidojās jauna sniega sega, 2021. gada Ziemassvētkiem kļūstot par sniegotākajiem kopš 2012. gada. Janvārī bieži mijoties salam ar atkušņiem, tika novērotas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Bija gan brīži, kad sniega sega daudzviet izzuda, gan arī strauji pieauga, piemēram, mēneša beigās sniega sega Alūksnē pārsniedza 30 cm. Februāra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas visbiezākā sniega sega – Alūksnē 9. februārī tās biezums sasniedza 48 cm. Turpmāk, gaisa temperatūrai galvenokārt turoties virs 0 °C, sniega sega samazinājās, ziemas beigās vienlaidu sniega sega lielākoties bija palikusi tikai Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs. 2021./2022. gada ziemā tika piedzīvotas vairākas vētras. Decembrī vien divās dienās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (virs 20 m/s), savukārt janvārī un februārī bija 15 šādas dienas, starp kurām 4 dienās vēja brāzmas sasniedza pat 30 m/s. Viena no šīm dienām bija februārī, kad Ventspilī 25. februārī vēja brāzmas sasniedza 32,2 m/s. Savukārt janvārī bija pat trīs vētras, kurās tika reģistrētas vēja brāzmas vismaz 30 m/s – 14. janvārī Liepājas ostā bija 31,4 m/s stipras brāzmas, 17. janvārī Daugavgrīvā (Rīgā) bija 30 m/s stipras brāzmas, bet 20. janvārī Ventspilī tika reģistrētas šajā ziemā stiprākās vēja brāzmas – 32,6 m/s.
2022. gada pavasaris, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 0,7 °C zem gadalaika normas, līdz ar to šis bija vēsākais pavasaris kopš 2013. gada. Martā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, savukārt aprīlī un maijā vien retu brīdi tā bija augstāka par normu, tamdēļ trešo gadu pēc kārtas Latvijā aprīlis un maijs bija vēsāki par normu, savukārt marts bija siltāks nekā ierasti. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C bija 0,6 °C siltāks par normu. Aprīlis bija vēsākais kopš 2017. gada – ar +5,0 °C tas bija 1,1 °C vēsāks par normu. Savukārt maijs vien otro reizi līdz šim 21. gadsimtā bija vēsāks par +10 °C – ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C esot par 1,5 °C vēsākam par normu. Pavasara zemākā gaisa temperatūra -18,3 °C tika reģistrēta 10. martā Zosēnos, bet augstākā gaisa temperatūra +23,3 °C bija 25. maijā Daugavpilī. Lai gan šis bija vēsākais pavasaris pēdējos 9 gados, maksimālās gaisa temperatūras rekordu bija vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā minimālās gaisa temperatūras rekordu – kopumā tika reģistrēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 5 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 109,7 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (123,1 mm). Pēc ievērojami mitrās 2021./2022. gada ziemas, kas kļuva par 2. mitrāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pavasara sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticikloni. Martā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 5,2 mm, kļūstot par 2. sausāko marta mēnesi novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1942. gada marta, kad kopējais nokrišņu daudzums bija 4,8 mm. Aprīlī biežāk laika apstākļus noteica cikloni, tamdēļ kopējais nokrišņu daudzums bija 39,9 mm, kas ir 11% virs mēneša normas. Maija sākums bija sausākais kopš 2006. gada, tomēr maija 2. un 3. dekāde bija mitrākas nekā ierasts, tamdēļ mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas. Pavasarī kopumā 7 dienās vēja brāzmas kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s) – 26. martā, kad Ventspilī reģistrētas stiprākās vēja brāzmas šopavasar (27,8 m/s) un no 4. aprīļa līdz 9. aprīlim, kad 6 dienas pēc kārtas kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku. Martā lielākoties valdot anticikloniem, tas bija ne tikai ļoti sauss, bet arī ievērojami saulaināks nekā ierasti - lielākajā daļā novērojumu staciju tas bija saulainākais novērojumu vēsturē, vietām Saules spīdēšanas ilgumam esot aptuveni divas reizes lielākam par normu. Meteoroloģiskais pavasaris (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs 0 °C) daļā valsts iesākās agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī, bet līdz februāra beigām tas bija sācies visā Latvijā. Ja meteoroloģiskā pavasara sākums bija agrāks nekā parasti, tad veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +5 °C) un aktīvās veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +10 °C) šogad iesākās attiecīgi aptuveni nedēļu un divas vēlāk nekā ierasti. Šogad arī netipiski vēlu (11. maijā) tika reģistrēti agrākie +20 °C. Kopš 1961. gada vien divas reizes gada agrākie +20 °C tika reģistrēti vēlāk – 1965. gadā un 1979. gadā, kad attiecīgi 6. jūnijā un 14. maijā pirmo reizi gaiss iesila līdz +20 °C.
2022. gada vasara, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,1 °C, kas ir 1,5 °C virs gadalaika normas, līdz ar to šī vasara kopā ar 2018. gada vasaru kļuva par trešo siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Karstākas vasaras bijušas tikai 2010. (+18,4 °C) un 2021. gadā (+18,8 °C). Līdz šim septiņas no desmit karstākajām vasarām esam piedzīvojuši šajā gadsimtā. Gan jūnijā, gan augustā piedzīvojām karstuma viļņus, kuru laikā tika pārspēti vairāk kā 150 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Starp tiem bija 5 jauni Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viens no tiem bija arī augstākā 2022. gada vasaras gaisa temperatūra, kas 19. augustā tika novērota Pāvilostā (+33,7 °C). Lai gan jūnija sākumā un vidū bija dienas, kad gaisa temperatūra bija zem klimatiskās normas (3. jūnijā Daugavgrīvā tika novērota šīs vasaras zemākā minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C), kopumā mēneša vidējā gaisa temperatūra +16,9 °C ir 1,7 °C virs klimatiskās normas, kas kopā ar 1995. gadu ir astotais siltākais jūnijs novērojumu vēsturē.Jūnija beigās novērojām karstuma vilni, kura laikā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Pēc karstā jūnija sekoja jūlijs, kura laikā piedzīvojām gan jaunus maksimālās (11), gan minimālās (9) gaisa temperatūras rekordus. Kopumā jūlija vidējā gaisa temperatūra +17,6 °C ir 0,2 °C zem klimatiskās normas. Lai gan ierasti siltākais vasaras mēnesis ir jūlijs, šajā vasarā augstākā mēneša vidējā gaisa temperatūra +19,8 °C tika novērota augustā. Pateicoties karstuma vilnim, kura laikā tika uzstādīti 125 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem arī 10 jauni dekādes rekordi un 4 Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekordi, šī gada augusts kļuva par otro karstāko augustu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot tikai no 1939. gada augusta, kurā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija par 0,4 °C augstāka kā šogad. Pēdējās augusta dienas kļuva vēsākas un kalendārais rudens iesākās ar gaisa temperatūru zem klimatiskās normas. Šogad tika novērots salīdzinoši liels vasaras dienu skaits. Visvairāk šādas dienas tika novērotas Bauskā un Zīlānos (41 diena), savukārt vismazāk Kolkā (15 dienas). Vidēji Latvijā šajā vasarā bija 30 vasaras dienas. Lai gan šovasar nepiedzīvojām jaunus tropisko nakšu skaita rekordus un daļā Latvijas šādas diennaktis vispār netika reģistrētas, galvaspilsētas centrā tika novērotas 8 tropiskās naktis, kas ir ceturtais lielākais tropisko nakšu skaits Rīgas novērojumu vēsturē. Interesanti, ka, lai gan Bauskā un Zīlānos bija visvairāk vasaras dienu, šajās stacijās šovasar netika novērota neviena tropiskā nakts. Vasaras kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 228,7 mm, kas ir 3% virs gadalaika normas (222,6 mm). Vasaras sezonā nokrišņus lielākoties nesa konvektīvie procesi, kuru ietekmē tika novērotas ekstremālas lietusgāzes, piemēram, Madonā 14. jūnijā nolija 90,9 mm nokrišņu. Sinoptiķi jūnija vidū izsludināja sarkano nokrišņu daudzuma brīdinājumu valsts Austrumu teritorijās, kur lietus dēļ tika radīti postījumi. Lielākais nokrišņu daudzums 2022. gada vasarā tika novērots Alūksnē - 365,6 mm nokrišņu, savukārt vismazāk nolija Rucavā – 125,5 mm nokrišņu. Šajā vasarā visās Latvijas novērojumu stacijās izņemot Pāvilostu un Rucavu tika novērotas dienas ar ļoti stipriem nokrišņiem (>20 mm). Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 5. Šovasar piedzīvojām ne tikai spēcīgus nokrišņus, bet arī sausuma periodus. Katrā no mēnešiem bija kāda dekāde, kurā nokrišņu daudzums bija ievērojami zem normas – jūnija trešajā dekādē nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 7,4 mm (72% zem dekādes normas), jūlija 3. dekādē nokrišņu daudzums bija 12,4 mm (55% zem dekādes normas) un augusta 2. dekāde ar nokrišņu daudzumu vien 1,2 mm bija 95% sausāka par normu. Vidēji Latvijā šovasar bija 57 dienas bez nokrišņiem. Visvairāk šādu dienu bija Ainažos, Kolkā un Zīlānos (64), bet vismazāk Lielpečos – 34 dienas. Šovasar kopumā 3 diennaktīs maksimālo vēja brāzmu ātrums kādā no novērojumu stacijām bija vismaz 20 m/s. Visvairāk šādu dienu bija Saldū, kur 9. jūlijā tika uzstādīts šīs vasaras spēcīgāko vēja brāzmu rekords – 21,4 m/s.
2022. gada rudens, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,3 °C, kas ir 0,2 °C virs gadalaika normas. Zemākā gaisa temperatūra šoruden (–9,2 °C) tika novērota 19. novembrī Saldū, bet augstākā gaisa temperatūra bija +19,2 °C, kas 10. septembrī reģistrēta Ventspilī. Līdz ar to šis bija pirmais rudens kopš 1993. gada, kad gaisa temperatūra nesasniedza +20 °C. Rudens sākums bija auksts. Septembra 1. dekāde ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C bija aukstākā kopš jau minētā 1993. gada, kad septembra pirmo 10 dienu vidējā gaisa temperatūra bija +9,8 °C. Kopumā septembra vidējā gaisa temperatūra bija +10,1 °C (2,2 °C zem normas) un tas bija vēsākais septembris kopš 2000. gada, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija +10,0 °C. Septembris bija vienīgais rudens mēnesis, kurā tika reģistrēti minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 9. septembra rekords (–1,5 °C Madonā). Aukstajam septembrim sekoja viens no siltākajiem oktobriem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Šis bija sestais oktobris, kura vidējā gaisa temperatūra pārsniedza +9 °C – ar vidējo gaisa temperatūru +9,2 °C oktobris bija 2,4 °C siltāks par normu. Oktobrī bija 3 siltuma periodi, no kuriem visintensīvākais bija mēneša beigās, kad atsevišķās dienās gaisa temperatūra bija vairāk nekā 6 °C virs normas, kā arī tika pārspēti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Siltums turpinājās arī novembra pirmajā pusē, un novembra 1. un 2. dekādes mijā tika pārspēti 79 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 9. un 11. novembra rekordi, kas abi tika novēroti Kolkā (attiecīgi +13,6 un +14,1 °C). Mērsragā un Rīgā 12. novembrī tika atkārtots arī vēlāko +15 °C rekords, kas uzstādīts 1944. gadā, kad Skrīveros 12. novembrī gaiss iesila līdz +15,3 °C. Novembra vidū gaisa temperatūra strauji pazeminājās – 12. novembrī gaisa temperatūra Latvijā bija 8,9 °C virs normas, bet jau 20. novembrī 6,8 °C zem normas. Līdz ar to 8 dienu laikā gaisa temperatūra pazeminājās par 15,7 °C. Novembra turpinājumā valdīja ziemīgi laika apstākļi, bet novembris kopumā ar vidējo gaisa temperatūru +2,5 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums rudenī Latvijā bija 129,1 mm, kas ir 34% zem gadalaika normas (195,3 mm). Šis bija sausākais rudens kopš 2018. gada un 11. sausākais novērojumu vēsturē. Vietām Kurzemē un Zemgalē nokrišņu daudzums šoruden nesasniedza pat pusi no gadalaika normas. Vismazāk nokrišņu bija Bauskā (76,3 mm), bet nokrišņiem bagātākais rudens bija Ainažos, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 180,7 mm. Visi rudens mēneši bija sausāki par normu. Septembris ar nokrišņu daudzumu 39,0 mm bija 36% sausāks par normu, oktobrī kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 54,9 mm, kas ir 27% zem normas, bet novembris ar 34 mm bija par 43% sausāks nekā ierasti. Novembra vidū Latvijā izveidojās pirmā vienlaidu sniega sega. Visbiezākā sniega sega šoruden bija 20. novembrī Zosēnos – 19 cm.
Mēneša vidējie rādītāji Latvijā | ||
---|---|---|
Temperatūra un nokrišņi | ||
Janvāris | –0,9 °C | 72,7 mm |
Februāris | +0,4 °C | 70,5 mm |
Marts | +0,8 °C | 5,2 mm |
Aprīlis | +5,0 °C | 38,9 mm |
Maijs | +9,9 °C | 65,5 mm |
Jūnijs | +16,9 °C | 73,1 mm |
Jūlijs | +17,6 °C | 79,2 mm |
Augusts | +19,8 °C | 76,4 mm |
Septembris | +10,1 °C | 39,0 mm |
Oktobris | +9,2 °C | 54,9 mm |
Novembris | +2,5 °C | 34,0 mm |
Decembris | –3,1 °C | 56,0 mm |
Ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C 2022. gada janvāris bija par 2,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvārī tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72,7 mm, kas ir 44% virs mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (125,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 29,6 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% - no 86% Liepājā un Rīgā līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,9 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –14,7 °C tika novērota 2. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 1. janvārī Pāvilostā, kā arī 1., 3. un 4. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē - 5,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Stendē - 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 91% - no 88% Daugavpilī līdz 94% Rūjienā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 6. janvārī Ventspilī. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvāra 2. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (37,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Piedrujā - 9,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 80% Pāvilostā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,3 °C tika novērota 24. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 29. janvārī Liepājā un Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 29,4 mm, kas ir 72% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (48,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 11,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos, Rucavā - 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% - no 86% Liepājā līdz 93% Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,9 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī.
Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4 °C 2022. gada februāris bija par 3,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Februārī tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinoties līdz +5,1 °C, savukārt 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 70,5 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 28,5 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 12,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 85% - no 82% Daugavpilī un Rīgā līdz 88% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 9. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 26,3 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 6,9 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 2 diennaktis. Februāra sākumā valsts rietumos sniega sega nokusa, kamēr valsts austrumos vietām reģistrēta biezākā sniega sega līdz šim šajā ziemā. Alūksnē 9. februārī sniega segas biezums bija 48 cm, kas ir ne tikai februāra 1. dekādes, bet arī visas ziemas biezākā sniega sega. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% - no 86% Daugavpilī līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. februārī Liepājā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,7 °C tika novērota 12. februārī Madonā, Zīlānos un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 17. februārī Rucavā. Februāra 2. dekādē tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5,1 °C. 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 31,3 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (58,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Daugavpilī - 15,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% - no 79% Daugavpilī līdz 86% Ainažos, Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,5 m/s) tika novērotas 19. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,5 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,4 °C tika novērota 28. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Jelgavā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Mērsragā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 82% - no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī.
Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C 2022. gada marts bija par 0,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī un Jelgavā. Kopumā martā tika novēroti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 5,2 mm, kas ir 86% zem mēneša normas (36,9 mm). Līdz ar to 2022. gada marts kļuva par otro sausāko martu kopš novērojumu perioda sākuma (1924. gads), tam esot mitrākam tikai par 1942. gada martu, kad nokrišņu daudzums sasniedza vien 4,8 mm. Visvairāk nokrišņu (14,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Pāvilostā un Rucavā - 1,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 5 diennaktis, bet Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 70% - no 63% Dagdā, Gulbenē un Rēzeknē līdz 78% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,3 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 1. martā Dobelē un Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 1,5 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (4,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Lielpečos un Zosēnos - 2 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī, Vičakos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 74% - no 66% Dagdā un Gulbenē līdz 82% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (14,3 m/s) tika novērotas 7. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,4 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,2 °C tika novērota 16. martā Liepājā, kas arī ir jauns stacijas 16. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 2. dekādē tika novēroti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 2. dekādē kopējais nokrišņu daudzums vismaz 0,1 mm tika sasniegts vien Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā un Skultē. Visvairāk nokrišņu bija Kuldīgā (0,3 mm). Līdz ar to arī vidēji Latvijā marta 2. dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 66% - no 55% Priekuļos līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,8 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,2 °C tika novērota 31. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī, 25. martā Jelgavā. 21. martā tika uzstādīts jauns Dagdas novērojumu stacijas maksimālās gaisa temperatūras rekords - +12,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 70% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (10,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Lielpečos - 0,6 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Rūjienā un Zosēnos - 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Siguldā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 68% - no 60% Dobelē līdz 76% Ainažos un Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī.
Ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 °C 2022. gada aprīlis bija par 1,1 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī un 21. aprīlī Rīgā. Aprīlī tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 38,9 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (75,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Mērsragā - 20,2 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā - 11 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Saldū - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 69% - no 63% Dagdā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C tika novērota 7. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 27,5 mm, kas ir 98% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (52,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Madonā, Siguldā, Skrīveros un Zīlānos - 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 73% - no 65% Daugavpilī līdz 78% Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,0 °C tika novērota 18. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (16,1 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Vičakos - 0,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Kalnciemā - 3 diennaktis, bet Alūksnē, Mērsragā, Rūjienā, Saldū un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 67% - no 57% Dagdā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,1 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ainažos. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,0 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,0 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +19 °C tika novērota 21. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kuldīgā - 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rūjienā, Siguldā un Sīļos - 2 diennaktis, bet Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% - no 63% Gulbenē, Rīgā, Rucavā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. aprīlī Zosēnos.
Ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C 2022. gada maijs bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijā tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (134,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 26,5 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Skrīveros - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 70% - no 64% Gulbenē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. 1. dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 10. maijā Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maija 1. dekādē tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 1,1 mm, kas ir 92% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (4,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 2 diennaktis, bet 23 no 32 novērojumu stacijām nevienā dienā nokrišņu daudzums nesasniedza vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 61% - no 53% Gulbenē līdz 72% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 2. maijā Ventspilī. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,1 °C, kas ir 1,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,0 °C tika novērota 19. maijā Dobelē un Stendē, bet minimālā gaisa temperatūra -2,0 °C tika novērota 18. maijā Rucavā, kas arī ir jauns Rucavas 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 23,9 mm, kas ir 24% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 4,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Ventspilī - 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Jelgavā, Kolkā un Rīgā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 72% - no 67% Gulbenē un Rīgā līdz 83% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,8 °C tika novērota 23. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 40,2 mm, kas ir 128% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (76,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 21,6 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Rīgā, Sīļos un Skrīveros - 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 77% - no 72% Alūksnē, Dagdā, Gulbenē un Rūjienā līdz 84% Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 31. maijā Ainažos.
Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C 2022. gada jūnijs bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnijā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 73,1 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (175,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā - 27,8 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 13 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Rūjienā un Sīļos - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% - no 71% Rīgā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 10. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 26,0 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (50,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Piedrujā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Rēzeknē un Zosēnos - 6 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā, Sīļos un Skrīveros - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% - no 73% Gulbenē un Rēzeknē līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Dagdā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,5 °C tika novērota 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,6 °C tika novērota 11. jūnijā Gulbenē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 39,7 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (112,0 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 7, savukārt Kolkā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Ainažos, Liepājā, Pāvilostā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,7 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 7,4 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (25,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kalnciemā, Priekuļos un Siguldā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī un Vičakos - 2 diennaktis, bet Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Priekuļos, Rēzeknē un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% - no 63% Priekuļos līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,6 m/s) tika novērotas 29. jūnijā Rūjienā.
Ar vidējo gaisa temperatūru +17,6 °C 2022. gada jūlijs bija par 0,2 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlijā tika pārspēti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 9 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 79,2 mm, kas ir 5% virs mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (159,2 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē - 44,7 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 10,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā un Stendē - 14 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 78% - no 73% Rīgā, Rucavā līdz 81% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,6 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlija 1. dekādē tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Skultē, bet vismazāk Alūksnē - 2,8 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā un Pāvilostā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 77% - no 72% Rīgā līdz 83% Jelgavā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 1,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,2 °C tika novērota 18. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 20. jūlijā Rucavā. Kopumā jūlija 2. dekādē tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 43,0 mm, kas ir 71% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (105,9 mm) bija Stendē, bet vismazāk Pāvilostā - 4,0 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 80% - no 76% Rucavā, Ventspilī līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (20,9 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rīgā. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,8 °C tika novērota 22. jūlijā Bauskā un Jelgavā. Kopumā jūlija 3. dekādē tika pārspēts 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 12,4 mm, kas ir 55% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (27,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Ainažos - 1,9 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Skrīveros, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Jelgavā, Priekuļos, Rīgā, Rūjienā un Skultē - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 76% - no 69% Rīgā līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 26. jūlijā Ventspilī.
Ar vidējo gaisa temperatūru +19,8 °C 2022. gada augusts bija par 2,9 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +6,6 °C tika novērota 31. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,7 °C tika novērota 19. augustā Pāvilostā, kas arī ir jauns Latvijas 19. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Šajā augustā piedzīvojām karstuma vilni, kura dēļ tas kļuva par karstāko augustu kopš 1939. gada. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 76,4 mm, kas ir 1% zem mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (145,4 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Rucavā – 31 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Ventspilī - 10 diennaktis, bet vismazāk Saldū - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 75% - no 68% Rucavā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 29. augustā Saldū. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,1 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 9. un 10. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 32,3 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (102,2 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Stendē - 1,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 1,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rūjienā - 4 diennaktis, bet Saldū un Stendē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 75% - no 68% Rucavā līdz 81% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. augustā Gulbenē. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +21,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,4 °C tika novērota 11. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,7 °C tika novērota 19. augustā Pāvilostā, kas ir jauns Latvijas 19. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 1,2 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,4 mm) bija Vičakos, bet 15 novērojumu stacijās nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ventspilī - 2 diennaktis, bet 26 novērojumu stacijās šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 71% - no 61% Rīgā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (12,8 m/s) tika novērotas 11. augustā Ventspilī. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,6 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,6 °C tika novērota 31. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,9 °C tika novērota 24. augustā Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 42,9 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (94,1 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Rēzeknē - 4,8 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 3,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā - 7 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 80% - no 73% Rucavā līdz 87% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 29. augustā Saldū.
Ar vidējo gaisa temperatūru +10,1 °C 2022. gada septembris bija par 2,2 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –1,5 °C tika novērota 9. septembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,2 °C tika novērota 10. septembrī Ventspilī. Kopumā tika pārspēti 27 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi starp kuriem bija arī Latvijas 9. septembra minimālās gaisa temperatūras rekords un 1 dekādes rekords, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 39,0 mm, kas ir 36% zem mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (91,9 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dagdā - 16,2 mm. Vidēji Latvijā septembrī bija 8,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā un Stendē - 14 diennaktis, bet vismazāk Sīļos - 4 diennaktis. Kurzemē, Rīgas līča piekrastē un valsts centrālajos rajonos septembrī saules spīdēšanas ilgums bija līdz 50% lielāks kā vidēji 1991-2020. gadu periodā, savukārt valsts austrumos septembris bija līdz 50% mazāk saulains kā ierasti. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 83% - no 75% Rucavā līdz 87% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,7 m/s) tika novērotas 16. septembrī Daugavgrīvā. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,9 °C, kas ir 4,1 °C zem dekādes normas. Līdz ar to šis ir 2. vēsākais septembra sākums (kopš 1961. gada), atpaliekot vien no 1993. gada septembra 1. dekādes, kad vidējā gaisa temperatūra bija +9,8 °C. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,2 °C tika novērota 10. septembrī Ventspilī. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,5 °C tika novērota 9. septembrī Madonā, kas ir jauns Latvijas 9. septembra minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 5,8 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (30,8 mm) bija Rīgā, bet vismazāk Saldū - 0,8 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Mērsragā, Skultē, Ventspilī - 4 diennaktis, bet Daugavpilī, Gulbenē, Kuldīgā, Lielpečos, Saldū, Sīļos, Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 76% - no 67% Kolkā līdz 82% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 1. septembrī Dagdā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 °C, kas ir 0,8 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,9 °C tika novērota 11. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +18,8 °C tika novērota 11. un 12. septembrī Rucavā. Kopumā septembra 2. dekādē tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 25,3 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (82,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dagdā - 8,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 5,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Pāvilostā, Stendē - 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Sīļos - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 87% - no 76% Rucavā līdz 92% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,7 m/s) tika novērotas 16. septembrī Daugavgrīvā. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,2 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,4 °C tika novērota 24. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +18,3 °C tika novērota 27. septembrī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 6,5 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (13,7 mm) bija Mērsragā, bet vismazāk Ventspilī - 1,4 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Stendē - 5 diennaktis, bet Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 86% - no 80% Rucavā līdz 89% Alūksnē, Rēzeknē un Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (14,5 m/s) tika novērotas 28. septembrī Liepājā.
Ar vidējo gaisa temperatūru +9,2 °C 2022. gada oktobris bija par 2,4 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –2,5 °C tika novērota 13. oktobrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 6. oktobrī Jelgavā. Oktobrī bija vērojami 3 siltuma periodi, no kuriem visintensīvākais bija mēneša beigās, kad atsevišķās dienās vidējā gaisa temperatūra bija vairāk nekā 6 °C augstāka par normu un tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā oktobrī tika pārspēti 4 diennakts maksimālās temperatūras rekordi un 2 tika atkārtoti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobrī bija 54,9 mm, kas ir 27% zem mēneša normas (74,8 mm). Visvairāk nokrišņu (88,4 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Dobelē - 22,5 mm. Vidēji Latvijā oktobrī bija 10,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 15 diennaktis, bet vismazāk Dobelē - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobrī bija 87% - no 78% Rucavā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 3. oktobrī Daugavgrīvā. Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,8 °C, kas ir 0,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,1 °C tika novērota 10. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 6. oktobrī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 21,5 mm, kas ir 13% zem dekādes normas (24,6 mm). Visvairāk nokrišņu (44,5 mm) bija Rēzeknē, bet vismazāk Dobelē - 1,4 mm. Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā - 6 diennaktis, bet Dobelē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 86% - no 77% Rucavā līdz 93% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 3. oktobrī Daugavgrīvā. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,1 °C, kas ir 2,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –2,5 °C tika novērota 13. oktobrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,0 °C tika novērota 18. oktobrī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 19,4 mm, kas ir 19% zem dekādes normas (23,9 mm). Visvairāk nokrišņu (33,6 mm) bija Madonā, bet vismazāk Rucavā - 7,3 mm. Vidēji Latvijā oktobra 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 5 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 85% - no 76% Rucavā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,9 m/s) tika novērotas 19. oktobrī Jelgavā. Oktobra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,7 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,9 °C tika novērota 31. oktobrī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. oktobrī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 14,6 mm, kas ir 44% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (26,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Pāvilostā, Vičakos - 6,2 mm. Vidēji Latvijā oktobra 3. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Madonā, Mērsragā, Rēzeknē, Rīgā, Stendē, Ventspilī un Zīlānos - 5 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī un Liepājā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 89% - no 80% Rucavā līdz 92% Rūjienā, Saldū, Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,3 m/s) tika novērotas 29. oktobrī Kolkā.
Ar vidējo gaisa temperatūru +2,5 °C 2022. gada novembris bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +15,2 °C tika novērota 12. novembrī Mērsragā, kas ir atkārtots vēlāko +15 °C rekords Latvijā. Pirmo reizi tik vēlu kalendārajā gadā +15 °C tika novēroti 1944. gada 12. novembrī (Skrīveros +15,3 °C). Savukārt novembra minimālā gaisa temperatūra –9,2 °C tika novērota 19. novembrī Saldū. Novembra pirmajā pusē gaisa temperatūra Latvijā bija augstāka par normu. Pirmās un otrās dekādes mijā tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Mēneša vidū gaisa temperatūra strauji pazeminājās – 12. novembrī gaisa temperatūra Latvijā bija 8,9 °C virs normas, bet jau 20. novembrī 6,8 °C zem normas. Līdz ar to 8 dienu laikā gaisa temperatūra pazeminājās par 15,7 °C. Mēneša otrajā pusē gaisa temperatūra turējās stabili zem normas un praktiski visā valstī iestājās meteoroloģiskā ziema. Kopumā novembrī tika pārspēti 79 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi tostarp Latvijas 9. un 11. novembra rekordi (abi reģistrēti Kolkā, kur 9. novembrī gaiss iesila līdz +13,6 °C un 11. novembrī līdz +14,1 °C) un 19 dekādes rekordi. Bet atkārtoti tika 3 diennakts un 1 dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 34,0 mm, kas ir 43% zem mēneša normas (59,6 mm). Visvairāk nokrišņu (56,1 mm) bija Dagdā, bet vismazāk Ventspilī - 18,6 mm. Vidēji Latvijā novembrī bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Rūjienā - 16 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī - 5 diennaktis. Visbiezākā sniega sega (19 cm) tika novērota 20. novembrī Zosēnos. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembrī bija 91% - no 80% Rucavā līdz 94% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,6 m/s) tika novērotas 7. novembrī Liepājā. Novembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,7 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –3,0 °C tika novērota 5. novembrī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,7 °C tika novērota 2. novembrī Rucavā. Dekādes beigās gaisa temperatūra Latvijā bija aptuveni 7 °C virs normas un tika pārspēti kopumā 39 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 9. novembra rekords (Kolkā gaisa temperatūra sasniedza +13,6 °C). Savukārt atkārtoti tika 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 1. dekādē bija 16,5 mm, kas ir 24% zem dekādes normas (21,6 mm). Visvairāk nokrišņu (27,8 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Gulbenē - 6,4 mm. Vidēji Latvijā novembra 1. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos un Rucavā - 8 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē un Ventspilī - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 1. dekādē bija 93% - no 82% Rucavā līdz 95% Alūksnē, Rūjienā, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,6 m/s) tika novērotas 7. novembrī Liepājā. Novembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –9,2 °C tika novērota 19. novembrī Saldū, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,2 °C tika novērota 12. novembrī Mērsragā, kas ir atkārtots vēlāko +15 °C rekords Latvijā. Pirmo reizi tik vēlu kalendārajā gadā +15 °C tika novēroti 1944. gadā, kad 12. novembrī Skrīveros gaiss iesila līdz +15,3 °C. Lai gan dekādes vidējā gaisa temperatūra kopumā bija ap normu, atsevišķās dienās vidējās gaisa temperatūras noviržu amplitūda bija 15,7 °C: no 8,9 °C virs normas 12. novembrī līdz 6,8 °C zem normas 20. novembrī. Dekādes pirmajās dienās gaisa temperatūra bija vairākus grādus virs normas, un tika pārspēti kopumā 40 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 11. novembra rekords (Kolkā gaisa temperatūra sasniedza +14,1 °C), 19 dekādes rekordi un 1 atkārtots dekādes rekords. Savukārt dekādes pēdējās dienās gaisa temperatūra bija ievērojami zemāka par normu, un gaisa temperatūrai pazeminoties zem 0 °C Latvijā 17. novembrī sākās meteoroloģiskā ziema, vietām valsts austrumos tai sākoties jau 16. novembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 2. dekādē bija 8,3 mm, kas ir 60% zem dekādes normas (20,8 mm). Visvairāk nokrišņu (19,6 mm) bija Alūksnē un Rēzeknē, bet vismazāk Liepājā - 0,5 mm. Vidēji Latvijā novembra 2. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē - 7 diennaktis, bet Liepājā un Pāvilostā šādu diennakšu nebija. Dekādes beigās Latvijā izveidojās pirmā vienlaidus sniega sega. Visbiezākā sniega sega (19 cm) tika novērota 20. novembrī Zosēnos. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 2. dekādē bija 88% - no 77% Rucavā līdz 91% Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 12. novembrī Kolkā. Novembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –2,5 °C, kas ir 3,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –7,4 °C tika novērota 21. novembrī Bauskā, bet maksimālā gaisa temperatūra +2,3 °C tika novērota 29. novembrī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 3. dekādē bija 8,7 mm, kas ir 49% zem dekādes normas (17,2 mm). Visvairāk nokrišņu (20,3 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos - 1,8 mm. Vidēji Latvijā novembra 3. dekādē bija 3,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Piedrujā - 6 diennaktis, bet Vičakos šādu diennakšu nebija. Visbiezākā sniega sega (16 cm) tika novērota 21. novembrī Zosēnos. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 3. dekādē bija 91% - no 81% Rucavā līdz 94% Alūksnē, Dobelē, Saldū, Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 21. novembrī Kolkā.
Ar vidējo gaisa temperatūru –3,1 °C 2022. gada decembris bija par 2,0 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –22,0 °C tika novērota 10. decembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 31. decembrī Rucavā. Līdz 20. decembrim Latvijā turpinājās pirmais ziemas sala periods, kas sākās 17. novembrī un ilga 34 dienas. Tas bija pirmais vismaz mēnesi ilgais sala periods Latvijā kopš 2018. gada, kad no 3. februāra līdz 8. martam diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem 0 °C. Savukārt novembra vidū vai agrāk sācies mēnesi ilgs sala periods pēdējoreiz bija 1998. gadā, kad no 8. novembra līdz 15. decembrim Latvijā valdīja ziemīgi laikapstākļi. Decembra pēdējā dekādē gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, gada pēdējā dienā gaisa temperatūrai esot pat vairāk nekā 6 °C augstākai par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembrī bija 56,0 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (53,7 mm). Visvairāk nokrišņu (111,7 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Jelgavā – 36,6 mm. Vidēji Latvijā decembrī bija 15,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā - 20 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 10 diennaktis. Visstiprākā snigšana un puteņošana Latvijā, kad tika novērota arī biezākā sniega sega decembrī, bija 2. dekādes sākumā. Visbiezākā sniega sega bija 55 cm, kas reģistrēta 12. decembrī Kuldīgā. Tā ir visbiezākā sniega sega kopš 2013. gada aprīļa, kad Alūksnē 9. aprīlī sniega sega bija 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembrī bija 92% - no 79% Rucavā līdz 94% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (24,8 m/s) tika novērotas 12. decembrī Ventspilī. Decembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –4,5 °C, kas ir 4,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –22,0 °C tika novērota 10. decembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,3 °C tika novērota 8. decembrī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 1. dekādē bija 15,6 mm, kas ir 8% zem dekādes normas (17,0 mm). Visvairāk nokrišņu (26,8 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Rēzeknē - 6,2 mm. Vidēji Latvijā decembra 1. dekādē bija 4,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Lielpečos un Rucavā - 6 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā un Rēzeknē - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 1. dekādē bija 92% - no 82% Rucavā līdz 95% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (16,6 m/s) tika novērotas 8. decembrī Daugavgrīvā. Decembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,7 °C, kas ir 4,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,5 °C tika novērota 18. decembrī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 20. decembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 2. dekādē bija 15,3 mm, kas ir 9% zem dekādes normas (16,9 mm). Visvairāk nokrišņu (43,9 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Madonā - 6,0 mm. Vidēji Latvijā decembra 2. dekādē bija 4,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Liepājā, Priekuļos, Rūjienā un Ventspilī - 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Mērsragā, Rēzeknē, Rīgā, Sīļos, Skultē un Stendē - 3 diennaktis. Decembra 2. dekādes sākumā bija stipra snigšana un puteņošana. Visbiezākā sniega sega bija 55 cm, kas reģistrēta 12. decembrī Kuldīgā. Tā ir visbiezākā sniega sega kopš 2013. gada aprīļa, kad Alūksnē 9. aprīlī sniega sega bija 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 2. dekādē bija 89% - no 77% Rucavā līdz 92% Alūksnē, Madonā, Rūjienā, Saldū un Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (24,8 m/s) tika novērotas 12. decembrī Ventspilī. Decembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,6 °C, kas ir 2,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,9 °C tika novērota 25. decembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 31. decembrī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 3. dekādē bija 25,8 mm, kas ir 30% virs dekādes normas (19,8 mm). Visvairāk nokrišņu (62,6 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Kolkā - 12,9 mm. Vidēji Latvijā decembra 3. dekādē bija 7,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā - 9 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 4 diennaktis. Decembra pēdējā dekādē Latvijā valdīja atkusnis un līdz gada beigām gandrīz visā valstī izzuda sniega sega. Visbiezākā sniega sega decembra 3. dekādē tika novērota 21. decembrī Dagdā – 24 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 3. dekādē bija 93% - no 79% Rucavā līdz 97% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,9 m/s) tika novērotas 26. decembrī Kolkā.
Lielākajā daļā Latvijas novērojumu staciju, kurās veic Saules spīdēšanas ilguma mērījumus, 2022. gada marts bija saulainākais marts to novērojumu vēsturē. Visvairāk Saule šajā mēnesī spīdēja Dobelē — 296 stundas, kas ir 2 reizes vairāk nekā ierasts.
Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit Latvijas meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.
Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums 2022. gadā ( °C ) | ||||||||||||||||
Nr. | Vieta | Mēnesis | Gadā | |||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | |||||
1 | Liepāja | −6,6 | −5,2 | −7,0 | −7,1 | −2,0 | +5,4 | +8,1 | +9,8 | +2,2 | +0,8 | −7,5 | −15,7 | −15,7 | ||
2 | Ventspils | −6,1 | −6,1 | −5,4 | −4,4 | +0,6 | +7,2 | +10,3 | +11,5 | +3,1 | +1,5 | −5,0 | −10,2 | −10,2 | ||
3 | Kolka | −11,9 | −9,6 | −6,3 | −6,2 | −0,9 | +7,1 | +7,8 | 9,7 | +3,5 | −0,2 | −5,3 | −12,7 | −12,7 | ||
4 | Saldus | −12,7 | −9,5 | −7,8 | −7,6 | −2,1 | +6,4 | +7,2 | +8,0 | +1,7 | −0,3 | −9,2 | −18,1 | −18,1 | ||
5 | Bauska | −14,1 | −8,2 | −9,8 | −5,8 | −1,9 | +5,1 | +7,0 | +8,7 | +1,6 | −0,6 | −9,1 | −18,9 | −18,9 | ||
6 | Ainaži | −20,3 | −12,4 | −11,4 | −7,8 | −3,2 | +5,9 | +5,8 | +7,9 | +0,4 | +0,1 | −6,7 | −20,2 | −20,3 | ||
7 | Zosēni | −23,2 | −20,1 | −18,3 | −10,5 | −3,2 | +5,5 | +5,8 | +7,1 | −1,4 | −1,9 | −8,1 | −22,0 | −23,2 | ||
8 | Valka | −23,4 | −18,4 | −13,9 | −8,4 | −2,4 | +6,3 | +7,3 | +7,7 | −1,1 | −2,0 | −7,6 | −17,1 | −23,4 | ||
9 | Alūksne | −20,3 | −19,7 | −16,0 | −8,9 | −1,5 | +6,5 | +8,4 | +7,7 | +0,1 | −1,3 | −8,1 | −15,3 | −20,3 | ||
10 | Rēzekne | −19,9 | −17,9 | −14,9 | −6,5 | −1,3 | +6,9 | +7,9 | +8,5 | +1,4 | −1,6 | −8,5 | −13,7 | −19,9 | ||
11 | Daugavpils | −19,2 | −20,9 | −15,4 | −8,1 | −2,9 | +4,3 | +6,9 | +7,4 | +1,1 | −2,3 | −8,0 | −14,6 | −20,9 |
Gaisa temperatūras absolūtais mēneša maksimums 2022. gadā ( °C ) | ||||||||||||||||
Nr. | Vieta | Mēnesis | Gadā | |||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | |||||
1 | Liepāja | +6,9 | +6,7 | +13,2 | +18,1 | +21,2 | +31,7 | +29,8 | +33,0 | +18,5 | +16,4 | +13,4 | +7,5 | +33,0 | ||
2 | Ventspils | +4,9 | +6,5 | +12,7 | +16,2 | +21,8 | +33,1 | +30,1 | +32,5 | +19,2 | +14,9 | +13,0 | +7,2 | +33,1 | ||
3 | Kolka | +7,1 | +8,4 | +12,2 | +13,2 | +17,4 | +27,4 | +28,1 | +27,3 | +17,8 | +16,3 | +14,1 | +7,8 | +28,1 | ||
4 | Saldus | +7,1 | +6,6 | +13,7 | +17,2 | +21,7 | +31,0 | +30,2 | +31,6 | +18,1 | +15,6 | +13,5 | +7,5 | +31,6 | ||
5 | Bauska | +6,1 | +7,4 | +15,3 | +18,9 | +21,1 | +30,1 | +30,8 | +31,9 | +18,6 | +17,0 | +14,2 | +7,3 | +31,9 | ||
6 | Ainaži | +4,3 | +6,5 | +10,1 | +17,7 | +20,3 | +30,6 | +29,8 | +32,5 | +18,5 | +14,8 | +12,4 | +5,8 | +32,5 | ||
7 | Zosēni | +4,2 | +4,8 | +11,9 | +17,0 | +21,3 | +30,6 | +28,9 | +29,9 | +15,8 | +14,4 | +12,7 | +4,2 | +30,6 | ||
8 | Valka | +4,3 | +5,5 | +13,2 | +17,4 | +23,4 | +32,0 | +30,5 | +31,2 | +17,1 | +15,4 | +13,6 | +4,5 | +32,0 | ||
9 | Alūksne | +3,2 | +4,8 | +11,5 | +15,9 | +22,3 | +30,8 | +28,4 | +29,3 | +15,5 | +14,5 | +12,5 | +3,4 | +30,8 | ||
10 | Rēzekne | +3,9 | +5,1 | +13,4 | +17,2 | +22,2 | +30,9 | +28,9 | +30,1 | +16,3 | +15,4 | +11,9 | +3,6 | +30,9 | ||
11 | Daugavpils | +5,7 | +5,9 | +15,4 | +19,0 | +23,3 | +31,0 | +29,6 | +31,1 | +17,4 | +17,0 | +12,7 | +4,5 | +31,1 |
Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.
Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".
|
|
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
| Augstākā gaisa temperatūra naktī:
|
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article 2022. gada laikapstākļi Latvijā, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.